ISSN 1977-0952

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 188

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

66. gadagājums
2023. gada 30. maijs


Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

REZOLŪCIJAS

 

Reģionu komiteja

 

RK 154. plenārsesija, 15.3.2023.–16.3.2023.

2023/C 188/01

Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par talantu izmantošanu Eiropas reģionos

1

2023/C 188/02

Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par sociālā dialoga stiprināšanas iniciatīvu

6

 

ATZINUMI

 

Reģionu komiteja

 

RK 154. plenārsesija, 15.3.2023.–16.3.2023.

2023/C 188/03

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Austrumu partnerības nākotne no vietējās un reģionālās perspektīvas

10

2023/C 188/04

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Mērķi un instrumenti viedai lauku Eiropai

14


 

III   Sagatavošanā esoši tiesību akti

 

Reģionu komiteja

 

RK 154. plenārsesija, 15.3.2023.–16.3.2023.

2023/C 188/05

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Izmitināšanas vietu īstermiņa īre: vietējo kopienu, uzņēmēju un ceļotāju vajadzību līdzsvarošana

19

2023/C 188/06

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Pesticīdu ilgtspējīga lietošana

43

2023/C 188/07

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums azbesta direktīvai

70

2023/C 188/08

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu Eiropas Mediju brīvības akts

79


LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

REZOLŪCIJAS

Reģionu komiteja

RK 154. plenārsesija, 15.3.2023.–16.3.2023.

30.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/1


Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par talantu izmantošanu Eiropas reģionos

(2023/C 188/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Talantu izmantošana Eiropas reģionos”;

Vispārīgi apsvērumi

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par talantu izmantošanu Eiropas reģionos un atbalsta vispārējos priekšlikuma mērķus, it īpaši attiecībā uz nevienlīdzības un ģeogrāfisko atšķirību novēršanu starp reģioniem un pilsētām atkarībā no to lieluma un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju prasmēm;

2.

uzsver to reģionu nopietno problēmu, kuri ir pakļauti riskam nonākt talantu attīstības strupceļā – tas pašlaik aptver 82 reģionus 16 dalībvalstīs (gandrīz 30 % no ES iedzīvotājiem), ko smagi skar darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, zems universitāšu un augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars un negatīva iedzīvotāju mobilitāte vecumā no 15 līdz 39 gadiem;

3.

atzinīgi vērtē Talantu veicināšanas mehānismu un uzsver, ka sagaida tā astoņu priekšlikumu ātru un efektīvu īstenošanu Eiropas, vietējā un reģionālajā līmenī;

4.

atzīst, ka pilsētām un reģioniem ir ātri jāizmanto šo stratēģiju potenciāls, lai radītu īpaši pielāgotas, sadarbspējīgas un konkrētai vietai pielāgotas talantu piesaistīšanas ekosistēmas. Tas ir sevišķi svarīgi reģioniem, kuri nonākuši talantu attīstības strupceļā un kurus īpaši ietekmē zems dzimstības līmenis, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, zems universitāšu un augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars un intelektuālā darbaspēka emigrācija;

5.

uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas, to daudzšķautņainās sekas un to teritoriālā ietekme tika aplūkota vairākos Konferences par Eiropas nākotni (CoFoE) ieteikumos, kas ES iestādēm jāīsteno (it īpaši priekšlikums Nr. 47.7). Iedzīvotāji lūdza veikt īpašus politikas pasākumus, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no konkrētiem ES reģioniem un valstīm un nepieļautu Eiropas talantu un darbaspēka emigrāciju uz trešām valstīm (priekšlikums Nr. 47.7), kā arī nodrošināt atpalikušo reģionu ilgtspējīgu attīstību un demogrāfisko noturību (priekšlikums Nr. 15.9);

6.

uzskata, ka reģioni, kurus īpaši skar zaļā un digitālā pārkārtošanās, piemēram, ogļu ieguves un oglekļietilpīgi reģioni, kā arī autobūves reģioni, ir pirmām kārtām tie, kam adresēts Talantu veicināšanas mehānisms, jo tajos būs ievērojams skaits darba ņēmēju, kuriem būs nepieciešama prasmju pilnveidošana un pārkvalifikācija;

7.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības, kad tās īsteno savu stratēģiju, kas paredzēta talantu piesaistīšanai un noturēšanai konkrētajā teritorijā, izmantot Eiropas Prasmju gada sniegtās priekšrocības. Eiropas Prasmju gads veicina prasmju politiku un sociālās investīcijas, lai novērstu darbaspēka trūkumu ar mērķi nākotnē nodrošināt labāk kvalificētu un pielāgoties spējīgu darbaspēku. Arī jaunatnes organizācijas, tostarp politisko partiju jaunatnes nodaļas vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī, būtu cieši jāiesaista, visās jomās integrējot jaunatnes tematiku un Eiropas Jaunatnes gada mantojumu;

8.

šajā sakarā uzsver, ka ir būtiski izstrādāt uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu, kā arī norāda uz nepieciešamību veikt stratēģiskas prognozēšanas darbības attiecīgajā reģionālajā vai vietējā līmenī, kā arī izmantot iedibināto prognozēšanas metodiku, lai izstrādātu konkrētai vietai pielāgotus scenārijus un sagatavotos dažādām nākotnes perspektīvām atkarībā no dažādu ilgtermiņa tendenču un faktoru mijiedarbības;

9.

norāda, ka ir svarīgi veikt mērķtiecīgas investīcijas darba un privātās dzīves līdzsvara iniciatīvās, un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības dalīties zināšanās par paraugprakses piemēriem saistībā ar ģimenei labvēlīgu politiku;

Talantu attīstības atraisīšana ar konkrētai vietai pielāgotas politikas palīdzību

10.

uzsver, ka ir jāizmanto mentorēšanas shēmu potenciāls un jāveicina partnerības starp teritorijām (pilsētām, lauku apvidiem vai veseliem reģioniem), iekļaujot daudzlīmeņu pārvaldības sadarbības principus, lai atbalstītu mazo pilsētu un ciematu būtisko nozīmi integrētā teritoriālajā attīstībā;

11.

iesaka Eiropas Komisijai pastiprināt centienus, lai reģionālo nevienlīdzību samazinātu, izmantojot konkrētai vietai pielāgotus pasākumus, kas stiprina kohēzijas politiku, kura ļauj risināt jautājumu par talantu izmantošanu visos ES reģionos, nodrošināt visiem Eiropas Savienības reģioniem taisnīgas iespējas gūt labumu no vienotā tirgus un tādējādi pozitīvi ietekmēt ES konkurētspēju;

12.

uzskata, ka teritoriālās ietekmes novērtējumi un lauku aspektu iestrādāšana būtu efektīvi instrumenti, lai īstenotu principu “nekaitēt kohēzijai”, ko Eiropas Komisija ieviesa Astotajā kohēzijas ziņojumā (1), saskaņā ar kuru “neviena darbība nedrīkstu kavēt konverģences procesu vai veicināt reģionu nevienlīdzību”;

13.

lai reģionos atklātu atšķirības, problēmas un iespējas, ierosina padziļināt analīzi par reģioniem, kuri nonākuši talantu attīstības strupceļā vai kuros pastāv risks, ka tie varētu nonākt strupceļā. Politikas reakcijai jāietver virkne vispusīgu pasākumu, kurus izstrādā un īsteno, izmantojot pielāgotu pieeju, kurus virza kohēzijas politika un kurus papildina nozaru stratēģijas;

14.

atkārtoti norāda, ka ar Eiropas pusgadu, kurā lielāka uzmanība pievērsta partnerībai un daudzlīmeņu pārvaldībai, būtu aktīvi jāveicina nepieciešamās reformas – sevišķi darba tirgū un izglītības un apmācības sistēmās –, lai stimulētu talantu attīstību;

15.

uzsver, ka digitālā un zaļā pārkārtošanās, kas liek fundamentāli mainīt prasmes, pašlaik ietekmē ES darba tirgu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Darba ņēmēju kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija, kuras mērķis ir sagatavot viņus jaunām darbvietām vai jauniem uzdevumiem pašreizējās profesijās, apvienojumā ar jauniem darba veidiem un uzņēmumu elastību, kas ļauj pielāgoties jaunajai realitātei un sabiedrības prasībām, ir stratēģiski mērķi, kam jāpievērš uzmanība un kas jāatbalsta publiskajām iestādēm visos pārvaldības līmeņos un saskaņā ar subsidiaritātes principu;

16.

uzsver, ka ir jāturpina Taisnīgas pārkārtošanās fonda darbība un jāizstrādā nākamais Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF 2.0) kā taisnīgas pārkārtošanās instruments, pamatojoties uz vietējo un reģionālo perspektīvu un pieredzi, kas gūta, izstrādājot un īstenojot teritoriālos taisnīgas pārkārtošanās plānus. Būs vajadzīga detalizēta analīze, lai noteiktu, kuri reģioni, nozares un ar tiem saistītās piegādes ķēdes un darbaspēks ir skarti visvairāk;

17.

uzskata, ka ir jāievieš virkne politikas virzienu attiecībā uz lauku apvidiem, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas izraisa talantu zaudēšanu, un it īpaši klimata pārmaiņu vissmagāk skartajās teritorijās un teritorijās ar nopietniem un pastāvīgiem dabas vai demogrāfiskiem šķēršļiem, piemēram, tālākajos reģionos, salās un attālākos un izolētākos reģionos, kur piekļuve resursiem bieži vien ir ierobežotāka. Komiteja atkārtoti uzsver, ka šo reģionu nākotne ir atkarīga no talantīgu jauniešu noturēšanas un piesaistīšanas, lai viņi savus dzīves mērķus sasniegtu šajās teritorijās, kā arī no jauniešu pilnīgas iesaistīšanas vietējo problēmu risināšanā;

18.

aicina nodrošināt, ka izglītība un apmācība ir pieejama visām vecuma un sociālajām grupām gan klātienē, gan attālināti, kā arī izplatīt zināšanas par novatoriskām pieejām prasmju apguves procesos un izveidot kopienas centrus, kas sniedz dažādus pakalpojumus, sākot ar bibliotēkas pakalpojumiem un beidzot ar sociālajiem pakalpojumiem; piekrīt arī tam, ka ir svarīgi paplašināt darba un apmācību iespējas un veikt pasākumus, kuri veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru;

19.

uzskata, ka ir būtiski stiprināt publisko politiku, kas veicina lauku saimniecību modernizāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī, lai risinātu paaudžu maiņas problēmu, iedrošināt gados jaunus profesionāļus izvēlēties lauksaimniecības nozari. Šajā nolūkā jāapsver un jāatbalsta piekļuve programmām, kas paredzētas integrācijai sabiedrībā un darba tirgū, kā arī izglītības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās iespējām vietējā līmenī un kultūras pasākumiem;

20.

uzsver, ka viedie ciemati rada jaunas iespējas diversificētai lauku ekonomikai un piekļuvei darba tirgum, un prasa intensīvu atbalstu lauku apvidiem, lai īstenotu politikas programmu 2030. gadam, it īpaši stiprinot digitālās prasmes un izglītību, drošu un ilgtspējīgu digitālo infrastruktūru, uzņēmumu digitālo pārveidi un sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju; atzinīgi vērtē lauku apvidu minēšanu Eiropas deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei;

21.

atzīst sieviešu svarīgo nozīmi teritorijās, kurām draud depopulācija, tādēļ veicina un atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir radīt sievietēm vienlīdzīgas iespējas inovatīvās, ilgtspējīgās un radošās darbvietās un pakalpojumos;

22.

uzsver, ka dalībvalstīm ir stingri jāatbalsta politika, kas veicina meiteņu un sieviešu līdzdalību STEAM izglītībā (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, zinātne, tehnika, inženierzinātnes, māksla un matemātika), un jāstimulē darbvietu radīšana nozarēs, kurās var izmantot viņu zināšanas;

23.

uzsver, ka ir būtiski veicināt to reģionu digitālo pārkārtošanos, kuri atrodas talantu attīstības strupceļā, un tas ir vajadzīgs arī spēcīgas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai. Lai, izveidojot piemērotu digitālo infrastruktūru, varētu nodrošināt, ka tāldarbs, e-pakalpojumi un digitālā izglītība ir pieejami ikvienam, RK ierosina par vienu no ES mērķiem izvirzīt “digitālo kohēziju”. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu grupu piekļuvei digitālajiem rīkiem;

24.

norāda, ka iedzīvotāji un uzņēmumi Eiropas pierobežas reģionos saskaras ar daudziem juridiskiem un administratīviem šķēršļiem, kas kavē ekonomikas izaugsmi un pārrobežu sadarbību, un uzsver, ka visām dalībvalstīm ir vajadzīga Šengenas zona bez robežām, lai atvieglotu studentu, darba ņēmēju un uzņēmumu mobilitāti, it īpaši pierobežas reģionos;

25.

uzsver, ka sociālajai inovācijai ir svarīga nozīme jaunu ideju, pakalpojumu un modeļu izstrādē, lai labāk risinātu sabiedrības problēmas, it īpaši nodarbinātības, izglītības, prasmju un sociālās iekļaušanas jomā, un norāda uz tās pievienoto vērtību kopienas attīstībai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai uz vietas. Šajā sakarā Komiteja uzsver sociālās ekonomikas potenciālu profesionālās izglītības jomā, augstskolās un visos izglītības līmeņos, aktīvas nodarbinātības politikā, kā arī prasmju un kompetenču attīstībā;

26.

mudina izmantot ESF+ fondā sociālajai inovācijai paredzētos līdzekļus, lai stiprinātu inovācijas spējas un atvieglotu inovatīvu risinājumu nodošanu un izvēršanu;

Izglītības efektivitātes uzlabošana un reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām

27.

norāda: lai gan apstākļi ES teritorijā ļoti atšķiras, viens no galvenajiem problēmjautājumiem, kas rodas, izstrādājot un īstenojot jaunus izglītības un apmācības standartus un praksi, ir tas, cik lielā mērā tie sekmīgi atbilst darba tirgus vajadzībām. Prasmju trūkums un neatbilstība saasina teritoriālās atšķirības, un tas ir jānovērš, izmantojot labi izstrādātu, konkrētai vietai pielāgotu un pienācīgi finansētu politiku;

28.

konstatē, ka straujas pārmaiņas darba tirgū arvien vairāk cilvēku pakļauj riskam zaudēt darbu, jo viņu prasmes ir novecojušas vai arī to nav. Mūsdienīgas prasmes un piekļuve mūžizglītībai ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, it īpaši ņemot vērā mākslīgā intelekta pieaugošo ietekmi uz Eiropas darba tirgu, jo pašreizējās darbvietas tiek plaši automatizētas. Tādēļ ir jāpiemēro holistiska un uz nākotni vērsta pieeja, lai attīstītu tādu cilvēku talantus, kam ir dažāda izglītība un profesionālā pieredze;

29.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai vietējās un reģionālās pašvaldības izprastu augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības sniedzēju nozīmi dinamisku inovācijas ekosistēmu stimulēšanā, kas notiek, izmantojot pārdomātas specializācijas stratēģijas un tehnisko un sociālo inovāciju. Vietējās augstskolas un politehnikumi var efektīvi izmantot talantus, attīstīt zināšanu kopas un piesaistīt uzņēmumus savās teritorijās, sadarbojoties ar tiem programmās, kas paredzētas, lai apmācītu darbiniekus apgūt šajā jomā nepieciešamās jaunās prasmes. Tāpat arī publiskām iestādēm ir jāveido partnerības ar augstākās izglītības iestādēm un arī jābūt informētām par vajadzību tās atbalstīt, piemēram, investējot vietējās, tostarp digitālajās, infrastruktūrās;

30.

uzsver, ka ir jārada arī apstākļi, lai MVU un mikrouzņēmumi varētu kļūt par inovācijas ekosistēmu daļu, lai optimizētu to ierobežotos budžeta resursus un cilvēkresursus. Šajā sakarā Komiteja atbalsta Komisijas viedokli, ka MVU var gūt labumu no inovācijai un digitalizācijai paredzēta digitālās inovācijas centra atbalsta;

Mērķtiecīga talantu piesaistes, noturēšanas un mobilitātes veicināšana

31.

norāda, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija un ar to saistītās parādības Eiropas Savienībā ir jāsaprot un jāizvērtē saistībā ar daudzlīmeņu pārvaldību. Šajā sakarībā vērš uzmanību uz intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku, kas apdraud Eiropas projekta ilgtermiņa ilgtspēju, sevišķi gadījumos, kad palielinās atšķirības starp nosūtītājiem un uzņemošajiem reģioniem; iesaka vietējām un reģionālajām pašvaldībām izveidot vietējas alianses, kas piesaistītu visas ieinteresētās personas (publiskās iestādes, uzņēmumus, augstākās izglītības iestādes, NVO utt.), kuras spēj izstrādāt un īstenot vietējus politikas pasākumus, kas palīdz mazināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju, un aicināt sociālos partnerus aktīvi iesaistīties talantu izkopšanā;

32.

ņemot vērā tāldarba sniegto iespēju pieaugumu, mudina vietējās un reģionālās pašvaldības īstenot mērķētas informācijas kampaņas, lai, galveno uzmanību pievēršot dažādām pievilcīgām reģionu iezīmēm, popularizētu dzīvi ārpus blīvi apdzīvotām pilsētām;

33.

norāda, ka demogrāfisko tendenču dēļ daudzi Eiropas reģioni darbaspēka trūkumu var novērst tikai ar likumīgas migrācijas palīdzību; uzsver, ka novatoriski uzņēmumi īpaši cieš no tā, ka pieaug darbaspēka trūkums; šajā saistībā aicina pastiprināt dialogu starp reģionālajām pašvaldībām, uzņēmumiem, augstskolām un NVO, it īpaši pierobežas reģionos; aicina veicināt pārredzamas un taisnīgas migrācijas sistēmas, kas sedz darbaspēka trūkumu gan valstu, gan Eiropas līmenī;

34.

uzsver, ka, ņemot vērā arī dzimstības līmeņa pazemināšanos, gados jaunu iedzīvotāju zudums reģionos, kuriem raksturīga izceļošana, īpaši negatīvi ietekmē mazākās pašvaldības, jo šajās teritorijās tas apgrūtina svarīgu sabiedrisko pakalpojumu uzturēšanu un ekonomiskās darbības palielināšanu, kas ir būtiski faktori, kuri nosaka talantu palikšanu un piesaistīšanu attiecīgajā teritorijā;

35.

aicina īstenot stratēģisku pieeju, kādā veidā Eiropas Savienībā integrēt trešo valstu valstspiederīgos kā vietējās izaugsmes potenciālo virzītājspēku. Komiteja atzinīgi vērtē Prasmju un talantu paketē izklāstītos pasākumus, tostarp tiešsaistē pieejama jauna darbvietas meklēšanas instrumenta ieviešanu, ES talantu fonda izmēģinājuma iniciatīvu, kas īpaši paredzēta cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, un plānu, kurā paredzēts šo iniciatīvu attiecināt arī uz prasmīgiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri pauž interesi migrēt uz ES, un tādējādi pavērt ceļu uz ilgtspējīgāku un iekļaujošāku pieeju darbaspēka mobilitātei un trešo valstu risinājumiem;

36.

uzsver CoFoE laikā formulētos iedzīvotāju ieteikumus, tostarp ieteikumu, ka Eiropas Savienībai jāmudina dalībvalstis vienkāršot legālo migrantu uzņemšanas un integrācijas procesu un piekļuvi ES darba tirgum un nodrošināt labāku sadarbspēju starp dažādām kompetentajām pārvaldes iestādēm, labāku saziņu, vieglāku kvalifikāciju atzīšanu un efektīvākus instrumentus, piemēram, prasmju piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošanu tiešsaistē;

37.

aicina gādāt par to, ka ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu var attiecināt uz trešo valstu valstspiederīgajiem, lai nodrošinātu viņu efektīvu mobilitāti ES iekšienē, jo tas var uzlabot viņu izredzes kļūt par vērtīgu Eiropas sabiedrības daļu, ļaut viņiem nenonākt nestabilā darbā un tā vietā aizpildīt darbvietas tur, kur ir šāda vajadzība, tādējādi palīdzot izlīdzināt reģionālo nelīdzsvarotību;

38.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Zviedrijai un Spānijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

Briselē, 2023. gada 16. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(1)  COM(2022) 34 final.


30.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/6


Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par sociālā dialoga stiprināšanas iniciatīvu

(2023/C 188/02)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

ņemot vērā priekšlikumu Padomes ieteikumam par sociālā dialoga stiprināšanu Eiropas Savienībā (1);

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Sociālā dialoga stiprināšana Eiropas Savienībā: tā potenciāla pilnīga izmantošana nolūkā pārvaldīt taisnīgu pārkārtošanos” (2);

1.   

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu stiprināt sociālo dialogu, jo tās mērķis ir sociālo dialogu izvirzīt lēmumu pieņemšanas centrā Eiropas un valstu līmenī, nodrošināt spēcīgu sociālo dialogu visos līmeņos un sniegt norādījumus par to, kā vislabāk stiprināt sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas;

2.   

norāda, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 152. pantu Savienība veicina dialogu starp sociālajiem partneriem, ievērojot viņu autonomiju, savukārt Komisija ir atbildīga par Eiropas sociālā dialoga veicināšanu un atvieglošanu saskaņā ar LESD 154. pantu. Komisijas iniciatīva ir arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra 8. principa īstenošanas pasākums. Saskaņā ar šo principu ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas izstrādē un īstenošanā ir jāapspriežas ar sociālajiem partneriem. Tāpēc RK uzsver šādas sinerģijas nozīmi, norādot uz savu prasību pēc lielākas pārredzamības, daudzlīmeņu līdzdalības, demokratizācijas un sociālo partneru jēgpilnas iesaistes Eiropas pusgada procesā;

3.   

uzskata, ka darba tirgus reformām valstu līmenī ir jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana. RK pauž cerību, ka nodarbinātības reformas nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos Komisija analizēs, ņemot vērā šos konkrētos aspektus;

4.   

uzsver, ka Komisijas iniciatīva atbilst konferences par Eiropas nākotni (CoFE) priekšlikumiem, it īpaši CoFE priekšlikumam Nr. 13 par sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunām kā veidu, kā darba tirgus padarīt iekļaujošus, un CoFE priekšlikumam Nr. 39.5, saskaņā ar kuru visos ES lēmumu pieņemšanas procesa posmos būtu jānodrošina pienācīgi pilsoniskā un sociālā dialoga mehānismi un procesi;

5.   

uzskata, ka steidzami jāstiprina sociālais dialogs ES, valstu, vietējā un nozaru līmenī, ņemot vērā daudzos izaicinājumus, ko rada pārkārtošanās ietekme uz nodarbinātību un koplīgumu aptverto darba ņēmēju īpatsvara samazināšanās (no 66 % 2000. gadā līdz 56 % 2019. gadā);

6.   

uzsver, ka darba ņēmēji mazākos uzņēmumos vai nestandarta nodarbinātības situācijās bieži vien netiek vispār aptverti vai netiek pietiekami aptverti ar darba koplīgumiem. Komiteja arī norāda, ka platformu darbiniekiem bieži tiek liegta iespēja īstenot savas pamattiesības uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām, it īpaši tāpēc, ka trūkst kopīgu saziņas līdzekļu un iespēju tikties tiešsaistē vai klātienē (3);

7.   

norāda: lai sociālais dialogs kļūtu par standarta veidu, kā ES un dalībvalstis izstrādā politiku, kas ietekmē nodarbinātības jomu, ir jāveicina sociālais dialogs gan starpnozaru, gan nozaru līmenī. Tam būtu jāietver darba koplīguma slēgšanas sarunas, atbalsts spēju veidošanai, nosacījumi plašākam darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērumam un sociālā dialoga pievienotās vērtības aktīva veicināšana;

8.   

ir vienisprātis ar Komisijas novērtējumu par sociālā dialoga nozīmīgo ieguldījumu sociālā taisnīguma, efektīvas krīžu pārvarēšanas – it īpaši Covid- 19 laikā – un taisnīgas pārkārtošanas pārvaldības nodrošināšanā; pandēmijas laikā sociālajiem partneriem vietējā un reģionālajā līmenī ir bijusi izšķiroša nozīme, lai turpinātu sniegt būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko un finansiālo situāciju;

9.   

piekrīt Komisijas viedoklim, ka sociālais dialogs ne tuvu nav pietiekami īstenots visur Eiropā; atgādina, ka nozaru sociālais dialogs, tostarp vietējā un reģionālā līmenī, ir būtisks priekšnoteikums, lai darba koplīguma slēgšanas sarunās panāktu plašu aptvērumu;

10.   

mudina dalībvalstis īstenot Direktīvu par adekvātu minimālo algu (4), kurā dalībvalstīm prasīts nodrošināt, ka publiskā iepirkuma vai koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā un izpildē ekonomikas dalībnieki un to apakšuzņēmēji ievēro piemērojamās saistības attiecībā uz algām, tiesībām apvienoties organizācijās un darba koplīguma slēgšanas sarunām par algu noteikšanu;

11.   

atzinīgi vērtē priekšlikumu katrā Komisijas ģenerāldirektorātā iecelt sociālā dialoga koordinatoru un apņemties pirms Eiropas Komisijas darba programmas sagatavošanas vairāk iesaistīt starpnozaru sociālos partnerus. Tas nodrošinās konsekventāku pieeju konsultācijām ar sociālajiem partneriem un pienācīgu apspriešanos ar sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu;

12.   

uzstāj, ka saistībā ar Komisijas iniciatīvu ir jāsniedz ilgstošs administratīvs, finansiāls, juridisks un politisks atbalsts Eiropas nozaru sociālajiem partneriem un ar viņiem saistītajiem valstīs esošajiem uzņēmumiem centienos stiprināt sociālo partneru spēju iesaistīties sociālajā dialogā gan valstu, gan Eiropas līmenī, vienlaikus ņemot vērā to autonomiju un respektējot subsidiaritātes principu un dalībvalstu pilnvaras;

13.   

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme sociālā dialoga veicināšanā, jo vietējās un reģionālās publiskās pārvaldes iestādes nodarbina vairāk nekā 12,3 miljonus darba ņēmēju, kuri nodrošina plašu sabiedrisko pakalpojumu klāstu (5), un tās joprojām ir vistuvāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un vietējam darbaspēkam reģionos. Vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī darba ņēmēju organizācijas pārzina vietējos apstākļus, kas ir labākais priekšnoteikums sociālajam dialogam un ilgtspējīgu un elastīgu nolīgumu slēgšanai. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstīgu sociālā dialoga struktūru izveide, lai veicinātu darba koplīguma slēgšanas sarunas un risinātu attiecīgās problēmas saistībā ar nodarbinātību vietējās un reģionālajās pašvaldībās;

14.   

norāda, ka Eiropas Nozaru sociālā dialoga komiteja ir svarīga vietējiem un reģionālajiem darba devējiem (6), lai nodrošinātu, ka ES tiesību aktos par organizāciju un darba apstākļiem tiek ņemtas vērā vietējo un reģionālo pašvaldību un to nodarbināto darba ņēmēju vajadzības, intereses un īpašās pazīmes. RK arī uzsver nozīmīgo darbu, ko minētā komiteja līdz šim ir veikusi tādu svarīgu jautājumu risināšanā kā pārstrukturēšana, digitalizācija, migrācija un diskriminācijas novēršana, darba aizsardzība, cīņa pret trešo personu vardarbību, dzimumu līdztiesība u. c., un aicina sociālā dialoga partnerus plašāk iesaistīties ieteikumu īstenošanā;

15.   

uzsver norādi uz nesen pieņemto Komisijas paziņojumu “Talantu izmantošana Eiropas reģionos”, kurā minēts, ka reģionos, kas saskaras ar talantu attīstības šķēršļiem vai kuriem draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, būtiski ir palielināt sociālo partneru iesaisti, lai izstrādātu vietējiem apstākļiem pielāgotus risinājumus nolūkā atbalstīt labākus darba apstākļus, kā arī pienācīgas algas un novērst prasmju un darbaspēka trūkumu;

16.   

aicina Eiropas sociālos partnerus sadarboties ar RK konsultāciju platformām, piemēram, reģionālo centru tīklu (RegHubs(7), kas 2023. gadā vienu no savām apspriedēm veltīs Darba laika direktīvai (8) – tematam, kurš ir īpaši svarīgs Eiropas sociālajam dialogam;

17.   

norāda, ka ir jāanalizē, kā valsts, reģionālo vai vietējo iestāžu tradicionāli sniegto sabiedrisko pakalpojumu (enerģētika, ūdensapgāde, transports, pasta pakalpojumi u. c.) privatizācija ietekmē sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunu procedūras; atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunu procedūras, kā arī jāparedz pasākumi, lai novērstu darba apstākļu pasliktināšanos īpašumtiesību maiņas dēļ;

18.   

vērš uzmanību uz to, ka pieaug trešo personu vardarbība, īpaši pret sievietēm (9), kura ietekmē arī vietējo un reģionālo pašvaldību darbiniekus, jo pakalpojumos, ko parasti piedāvā pašvaldības (piemēram, veselības aprūpē un sociālajos dienestos), ir augsts sieviešu īpatsvars, turklāt trešo personu vardarbības upuri atrodas tiešā pārkāpēju tuvumā;

19.   

uzsver sociālā dialoga nozīmi darbaspēka migrācijas politikas un dialoga uzlabošanā un šajā sakarā norāda uz savu atzinumu “Likumīga migrācija. Prasmju un talantu piesaistīšana ES” (10) un uz kopīgajām pamatnostādnēm par migrāciju un diskriminācijas novēršanas stiprināšanu vietējās un reģionālajās pašvaldībās, kuras pieņēmusi Nozaru sociālā dialoga komiteja vietējo un reģionālo pašvaldību jautājumos (11). Šajā saistībā RK arī norāda uz CoFE priekšlikumu Nr. 41.1. visā Eiropas Savienībā uzsākt komunikācijas kampaņu, lai palielinātu ES uzņēmumu informētību par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES), ES Imigrācijas portāla un ES prasmju profila noteikšanas rīka trešo valstu valstspiederīgajiem pastāvēšanu. Turklāt Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis vienkāršot likumīgo migrantu uzņemšanas un integrācijas procesu un viņu iespējas piekļūt ES darba tirgum;

20.   

aicina stiprināt vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem no trešām valstīm, it īpaši, kad runa ir par viņu darba apstākļiem, biedrošanās brīvību un piederības brīvību un sociālā nodrošinājuma pabalstiem, ņemot vērā tādus intersekcionālus nelabvēlīgu apstākļu veidus kā dzimums, vecums, seksuālā orientācija un identitāte, reliģija u. c.;

21.   

norāda, ka Starptautiskā Darba organizācija (SDO) atbalsta to, ka darbaspēka migrācijas jautājumu risina nodarbinātības iestādes sadarbībā ar sociālajiem partneriem, lai izstrādātu uzticamu un ilgtspējīgu darbaspēka migrācijas un diskriminācijas novēršanas politiku, kas būtu balstīta uz tiesībām un būtu konsekventa, ņemtu vērā vietējos un reģionālos apstākļus un tādējādi varētu veicināt reģionālās iekļaušanas procesus;

22.   

atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, kas izklāstīti Prasmju un talantu paketē, tostarp ES izmēģinājuma projektu attiecībā uz talantiem, kas īpaši paredzēts cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un ierosināto ES talantu fondu, kā arī plānu to attiecināt arī uz bēgļiem, kuri uzturas Eiropas Savienībā. RK norāda, ka, plānojot šos instrumentus, vairāk jācenšas ņemt vērā arī attiecīgās vispārīgās prasmes, ko var piedāvāt darba meklētāji, un izstrādāt taisnīgas, pieejamas un lietotājdraudzīgas darbaspēka migrācijas shēmas, jo pārmērīgi birokrātiskas procedūras var ietekmēt bēgļu piekļuvi darba tirgum, tādējādi viņus pakļaujot arvien lielākam nestabilas nodarbinātības un ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas riskam;

23.   

uzsver Eiropas Darba iestādes (EDI) lomu centienos nodrošināt, ka ES noteikumi par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu tiek īstenoti taisnīgā, vienkāršā un efektīvā veidā, tostarp sniedzot informāciju, veicot saskaņotas un kopīgas pārbaudes, pastiprinot administratīvo sadarbību, kā arī veicinot darbaspēka mobilitāti, it īpaši ar EURES starpniecību;

24.   

atzinīgi vērtē to, ka ES sociālo partneru darba programmā ir iekļauti jautājumi, kas saistīti ar prasmju trūkumu un to, kā vislabāk panākt taisnīgu pārkārtošanos. RK uzsver reģionu un pilsētu kā darba devēju nozīmi šajās jomās un tāpēc prasa nodrošināt to pienācīgu pārstāvību attiecīgajās starpnozaru sociālo partneru sanāksmēs;

25.   

atzinīgi vērtē Padomes ieteikumu par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, tostarp to, ka taisnīgas pārkārtošanās mērķi ir jāintegrē politikas veidošanā visos līmeņos, un mudina reģionālās un vietējās pašvaldības aktīvi piedalīties taisnīgas pārkārtošanās politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā un aktīvi iesaistīt sociālos partnerus valsts, reģionālā un vietējā līmenī, vienlaikus respektējot to autonomiju;

26.   

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību kā darba devēju būtisko lomu un mudina tās aktīvi iesaistīties, lai sociālajiem partneriem nodrošinātu pielāgotu spēju veidošanu un pienācīgu līdzdalību Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstīto politikas pasākumu īstenošanā. Šajā saistībā Komiteja atzinīgi vērtē prasību vismaz 0,25 % no līdzekļiem izlietot sociālo partneru spēju veidošanas atbalstam tām valstīm, kuras saņēmušas konkrētai valstij adresētu ieteikumu par sociālo dialogu. Rīkojoties tikai dalībvalstu līmenī, tiks zaudētas vērtīgas sinerģijas;

27.   

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Zviedrijai un Spānijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

Briselē, 2023. gada 16. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(1)  COM(2023) 38 final

(2)  COM(2023) 40 final

(3)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Darba nosacījumu uzlabošana platformu darbā” (OV C 375, 30.9.2022., 45. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp.).

(5)  Eurofound, Representativeness of the European social partner organisations: Local and regional government sector and social services, 2020. gads.

(6)  Nozaru sociālā dialoga komiteju vietējo un reģionālo pašvaldību jautājumos veido divi savstarpēji atzīti nozaru sociālie partneri vietējo un reģionālo pašvaldību jomā – Eiropas Pašvaldību un reģionu padome (CEMR) un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU).

(7)  https://portal.cor.europa.eu/reghub/Pages/default.aspx

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.).

(9)  https://www.etuc.org/en/document/safe-home-safe-work-final-report-national-country-studies

(10)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Likumīga migrācija: prasmju un talantu piesaistīšana ES” (OV C 79, 2.3.2023., 59. lpp.).

(11)  Sociālā dialoga tekstu datubāze – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība – Eiropas Komisija (europa.eu).


ATZINUMI

Reģionu komiteja

RK 154. plenārsesija, 15.3.2023.–16.3.2023.

30.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/10


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Austrumu partnerības nākotne no vietējās un reģionālās perspektīvas”

(2023/C 188/03)

Ziņotājs:

Alin-Adrian NICA (RO/PPE)

Atsauces dokuments:

Pašiniciatīvas atzinums

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

ņemot vērā to, ka ar Baltkrievijas palīdzību īstenotais Krievijas karš Ukrainā un pastāvīgais Moldovas un Gruzijas teritoriālās nedalāmības apdraudējums liecina par neatliekamu vajadzību Eiropas Savienībai stingrāk atbalstīt ES kaimiņvalstu ceļu uz brīvību un demokrātiju;

2.

ņemot vērā, ka ES dalībvalstis un Austrumu partnerības valstis (Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina) ir apņēmušās turpināt, atjaunot un stiprināt Austrumu partnerību, lai tā arī turpmāk būtu galvenais forums un satvars sadarbībai ar Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīm;

3.

ņemot vērā, ka visspēcīgākā ilgtermiņa atbilde Krievijas invāzijai būs brīvas un demokrātiskas Austrumeiropas, Dienvidkaukāza un citas valstis ar spēcīgām reģionālajām un vietējām pašvaldībām, pilsētas ar aktīvu ekonomisko darbību un noturīga sabiedrība, kas aizstāv Eiropas vērtības;

4.

ņemot vērā, ka visas partnervalstis ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti Helsinku nolīgumos un EDSO dibināšanas nolikumā, var brīvi izvēlēties Eiropas perspektīvu ar nosacījumu, ka tās ievēro arī Kopenhāgenas kritērijus;

II.   JAUNA AUSTRUMU PARTNERĪBAS DEFINĪCIJA

5.

atzinīgi vērtē Eiropadomes 2022. gada jūnija lēmumu, ar ko Moldovas Republikai un Ukrainai piešķir ES kandidātvalsts statusu un atzīst, ka Gruzijai paveras izredzes pievienoties Eiropas Savienībai;

6.

slavē triju valstu – Gruzijas, Moldovas un Ukrainas (trio) – panākumus asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanā;

7.

atzinīgi vērtē ES un Armēnijas visaptverošā un pastiprinātā partnerības nolīguma stāšanos spēkā 2021. gada 3. martā. Tas ir kļuvis par ES un Armēnijas attiecību stūrakmeni;

8.

uzskata, ka Austrumu partnerības valstu satuvināšanā par kopējo pamatu arī turpmāk ir jākalpo pamatjautājumiem, proti, kopīgai apņēmībai saglabāt mieru, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, un ka vienlaikus ir jāturpina darbs pie tādu kopējo mērķu sasniegšanas kā dzimumu līdztiesības, minoritāšu aizsardzības un valodu tiesību veicināšana, klimata pārmaiņu novēršana, zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošana, spēcīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības atbalstīšana, noturības un labklājības palielināšana, kā arī ekonomisko attiecību padziļināšana; uzsver, ka visos pārvaldības līmeņos pastāvīgs atbalsts Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai, kā arī atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiski aspekti demokrātisko vērtību veicināšanai valstī;

9.

norāda, ka reģionālās un vietējās pašvaldības var pildīt būtisku lomu pamatjautājumu aizstāvībā reģionos un vietējās pašvaldībās, kā arī kopējo mērķu īstenošanā, un vienlaikus nodrošināt ES subsidiaritātes principa ievērošanu, tuvinot vietējos iedzīvotājus Eiropas Savienībai un tās vērtībām;

10.

tomēr uzsver, ka Austrumu partnerības politikas mērķu un tās daudzpusējās struktūras pārdefinēšana ir vajadzīga, lai turpinātos partnerības uzplaukums;

11.

atzīst, ka pēc tam, kad sadarbība Austrumu partnerības ietvaros ir ilgusi vairāk nekā desmit gadus, Austrumu partnerības valstu vidū sāk atšķirties konkrēto valstu prioritātes, jo tām ir dažādas attīstības vajadzības, nacionālās prioritātes un integrācijas idejas. Vēl viens tā iemesls ir arī agresīvā Krievijas politika, destabilizējošā prakse un dezinformācija. Tāpēc RK ar nepacietību gaida Eiropas Komisijas priekšlikumu par Austrumu partnerības nākotnes novērtējumu;

12.

atzīst, ka Austrumu partnerība joprojām ir piemērots satvars, kas nav izsmēlis visu savu reģionālo potenciālu un visiem partneriem var būt noderīgs, ja tiks reformēts, definējot katrai valstij specifiskus mērķus saistībā ar Eiropas Savienību. Šajā satvarā elastīgajiem formātiem un instrumentiem vajadzētu būt noderīgiem gan jauno ES kandidātvalstu, gan citu partneru vajadzībām un vienlaikus aizsargāt kopējās vērtības un noteikumus, savstarpējās intereses un saistības;

13.

uzsver, ka Austrumu partnerībai vajadzētu būt vairāk orientētai uz rezultātiem un šajā nolūkā būtu jāpielāgo tās instrumenti un darbības formāts tā, lai tas atbilstu partneru vajadzībām un palīdzētu tālāk tikušajiem partneriem ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā;

14.

aicina gan Eiropas Komisiju, gan partnervalstu valdības iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības to sadarbības prioritāšu noteikšanā, kurām piemīt teritoriāla ietekme (piemēram, tādās jomās kā energoefektivitāte, vide un klimatadaptācija, transporta savienojamība, decentralizētās un publiskās pārvaldes reforma, atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai), un minētās pašvaldības iesaistīt attiecīgajās Austrumu partnerības platformās un paneļos, kuros būtu jādod vieta arī CORLEAP pārstāvjiem;

15.

konstatē, ka sadarbība Austrumu partnerībā pozitīvi ietekmē vienkāršo iedzīvotāju dzīvi, taču Komiteja uzsver, ka ir jāpalielina partnerības un ES ieguldījuma pamanāmība, balstoties uz pagātnes sasniegumiem; to varētu būt iespējams panākt, sistemātiski sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to apvienībām uz vietas;

16.

konstatē, ka vietējā pašpārvalde, kas ir demokrātijas pīlārs un stūrakmens, Austrumu partnerības mērķu sasniegšanas nolūkā ir jāatbalsta arī turpmāk; atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Kongresa darbu šajā jomā;

III.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

17.

lai atspoguļotu dažādas ES kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un citu partneru vajadzības, dod priekšroku individualizētai pieejai Austrumu partnerības mērķu ziņā, jo vienādas pieejas izmantošanai vairs nav pamata; konkrēto valstu vajadzības būtu jāformulē tā, lai tiktu ņemtas vērā arī reģionālo un vietējo pašvaldību īpašās vajadzības;

18.

iesaka Austrumu partnerībai piemērot elastīgāku ģeogrāfisko tvērumu, kas pavērtu iespēju ciešākai sadarbībai ar valstīm (piemēram, dažām valstīm Vidusāzijā), un aicina noteikt jomas sadarbībai ar Rietumbalkānu valstīm;

19.

norāda, ka, reorganizētajā Austrumu partnerībā izmantojot politisko dialogu (CORLEAP) un teritoriālo sadarbību, būtu jāapliecina reģionālo un vietējo tīklu veidošanas dimensija; šajā kontekstā Eiropas Reģionu komiteja un CORLEAP ar savu locekļu un partneru palīdzību, izmantojot vienādranga sadarbību un mācoties no līdzbiedriem, varētu piedalīties Austrumu partnerības teritoriālās darba kārtības īstenošanā;

20.

atzīst, ka partnerība ir lieliski kalpojusi kā satvars daudziem projektiem, kuru mērķis ir bijusi laba pārvaldība, un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai; tomēr uzskata, ka būtu jāintegrē noturības stiprināšanas pasākumi un šajā nolūkā jauni instrumenti būtu jāpiedāvā visiem pārvaldības līmeņiem;

21.

uzsver, ka Austrumu partnerības ietvaros būtu jāizveido daudzlīmeņu platforma ilgtspējīgas attīstības mērķu lokalizēšanai; lai reģionā sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, būtu jāveic vietējie enerģētikas pasākumi un jārada alternatīvas, kas dotu iespēju radīt videi draudzīgas sistēmas, kas nebūtu atkarīgas no Krievijas energoresursiem, un vienlaikus jāuzlabo vietējo kopienu un iedzīvotāju iztikas līdzekļi un noturība;

22.

iesaka izveidot Austrumu partnerības kopīgo sekretariātu, kurā Eiropas Savienība un katrs no partneriem, tostarp vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvji, būtu pienācīgi pārstāvēti. Šā sekretariāta mērķim vajadzētu būt līdzekļu piesaistei, kā arī projektu izvēlei un veidošanai atbilstoši galvenajiem partnerības politiskajiem mērķiem; uzskata, ka kopīgais sekretariāts palielinātu locekļu interesi par projektu un uzlabotu pārredzamību, koordināciju un pamanāmību;

23.

iesaka bez ilgākas kavēšanās īstenot Vietējās un reģionālās pārvaldes virtuālās akadēmijas projektu (1) ar mērķi stiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veidošanu Austrumu partnerībā, veicināt pārredzamību un labu pārvaldību, apkarot korupciju un palīdzēt partnervalstīm īstenot decentralizācijas reformas;

24.

atbalsta TAIEX un mērķsadarbības programmu attiecināšanu arī uz Austrumu partnerības valstu reģionālajām un vietējām pašvaldībām ar mērķi uzlabot to administratīvās spējas; ja tiks paplašināts mērķsadarbības projektos iesaistīto personu tīkls, tajā iekļaujot arī reģionālās un vietējās pašvaldības, radīsies lejupēja ietekme un kļūs vieglāk īstenot projekta mērķus;

25.

ir pārliecināta, ka īpaši finanšu piešķīrumi, kas paredzēti ES un Austrumu partnerības valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un kas būtu jāatvēl no 17 miljardus EUR vērtā Austrumu partnerības ekonomikas un investīciju plāna, palīdzētu paplašināt pārrobežu un teritoriālo sadarbību, tostarp ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) palīdzību, tādējādi stimulējot dalīšanos ar labāko praksi un tādu projektu īstenošanu, kas ir pielāgoti izvirzīto teritoriālo mērķu vajadzībām;

26.

uzskata, ka Austrumu partnerība varētu būt vairāk vērsta uz praktiskiem projektiem un iniciatīvām, kuru mērķis būtu palielināt Austrumu partnerībā iesaistīto valstu savienojamību ar ES, piemēram, tādā jomā kā fiziskā infrastruktūra (sauszemes un dzelzceļa transports, elektroenerģija un digitālie kabeļi, jūras ceļi, energotīklu starpsavienojumi u. c.), kā arī tos iekļaut ES digitālajā un telekomunikāciju tīklā (piemēram, viesabonēšanas maksas atcelšana); tāpēc iesaka piedāvāt tūlītējas ekonomikas nozares integrācijas iespējas, tostarp virzību uz integrāciju ES iekšējā tirgū, kā arī finansiālo atbalstu, kura līmenis būtu daudz augstāks un kuru būtu iespējams saņemt biežāk; iesaka trijotnes valstīs stiprināt arī vietējo un reģionālo uzņēmējdarbību sevišķi MVU vidū;

27.

aicina Austrumu partnerības ietvaros veidot ieguldījumu platformu, kas sasaistītu starptautisko finanšu iestāžu darbu un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ļautu Austrumu partnerības ietvaros veicināt projektus spēju veidošanas, tehniskā atbalsta un labas pārvaldības ziņā, lai tādējādi stimulētu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību, novērstu sociālās un ekonomiskās atšķirības un palīdzētu lokalizēt un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus attiecīgajā teritorijā;

28.

tāpēc iesaka saskaņā ar Eiropas Padomes Attīstības bankas pieredzi veidot modeli vietējām investīcijām Austrumu partnerībā, lai finansētu veselu virkni sociālo un ekonomikas projektu, ko īsteno valsts, vietējie un reģionālie dalībnieki, kā arī publiskās iestādes;

29.

uzskata, ka partnerības valstīm būtu jāļauj elastīgi izvēlēties programmas, kas tām ir vispiemērotākās, un vienlaikus prioritāti dot tām programmām, kas vērstas uz vietējām un reģionālajām iestādēm. Eiropas Reģionu komitejai tas dotu iespēju atpazīt tos Eiropas partnerus, kas ir gatavi tālākai sadarbībai ar saviem partneriem;

30.

iesaka prioritāti dot tādiem pasākumiem un projektiem, kuru mērķis ir konkrēti risināt zaļās un digitālās pārkārtošanās jautājumus un stiprināt sociāli ekonomisko atveseļošanu, kā arī aicina nākamajā Austrumu partnerības valstu vadītāju samitā pieņemt atveseļošanas, noturības un reformu programmu;

31.

uzsver, ka partnervalstis ir parakstījušas vienošanos par sadarbību ar mērķi pārtraukt vides degradāciju, īpaši uzsverot gan klimatrīcību, tostarp enerģētiku un infrastruktūru, gan arī atkritumu daudzuma samazināšanu un biodaudzveidības saglabāšanu;

32.

uzsver, ka administratīvā decentralizācija un palielināta to publisko jautājumu daļa, kurus partnervalstīs risina vietējās pašvaldības, ir izšķirošs faktors visaptverošas demokrātijas nodrošināšanai un saglabāšanai, kas uzlabo cilvēku līdzdalību, piemēram, sniedzot atbalstu jaunām sabiedriskās apspriešanas metodēm (pilsoņu paneļdiskusijas, līdzdalības demokrātija), korupcijas novēršanas pasākumiem, cilvēktiesību aizsardzībai, tostarp attiecībā uz minoritātēm, un tieslietu sistēmas uzlabošanai, turklāt tā apliecina ES pamatvērtības;

33.

iesaka Austrumu partnerībā iesaistītajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām turpināt sadarboties ar visiem tiem partneriem – tostarp ar Eiropas Padomi un Eiropas politisko kopienu –, kas ir ieinteresēti stiprināt vietējās attīstības politiku arī ārpus ES paplašināšanās politikas.

Briselē, 2023. gada 15. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(1)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Turpmākās Austrumu partnerības veidošana vietējās un reģionālajās pašvaldībās” (OV C 79, 10.3.2020., 45. lpp.).


30.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/14


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Mērķi un instrumenti viedai lauku Eiropai”

(2023/C 188/04)

Ziņotājs:

Radim SRŠEŇ (CZ/PPE), Dolní Studénky pašvaldības mērs

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Pārvaramie izaicinājumi

1.

atkārtoti pauž atbalstu ilgtermiņa redzējumam par ES lauku apvidiem līdz 2040 (1), kas atbalstīs teritoriālo kohēziju un radīs jaunas iespējas piesaistīt inovatīvus uzņēmumus, nodrošināt piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, veicināt jaunas un labākas prasmes, nodrošināt labāku infrastruktūru un pakalpojumus un stiprināt ilgtspējīgas lauksaimniecības un dažādotas saimnieciskās darbības nozīmi;

2.

uzskata, ka oglekļneitralitātes panākšana līdz 2050, izmantojot Eiropas zaļo kursu, būtiski sekmēs Eiropas sabiedrības labklājības pieaugumu, labu dzīves apstākļu saglabāšanu Eiropas Savienībā un atbalstu inovācijai, kas palīdzēs sasniegt šo mērķi un nodrošinās ES konkurētspēju pasaules mērogā;

3.

atzīst, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas agresija pret Ukrainu liecina, ka ir ārkārtīgi vajadzīgs veidot noturību visos ES līmeņos – pašvaldībās, pilsētās, reģionos un dalībvalstīs;

4.

uzskata: lai sasniegtu galvenos Eiropas mērķus, ir būtiski īstenot vairākas sektorālas un transversālas stratēģijas un vairākus politikas virzienus (2), kas nodrošina zaļās un digitālās pārkārtošanās divējādo mijietekmi jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā; (3)

5.

Lednices deklarācijas garā (4) pauž pārliecību, ka visi šie plāni, darbības un atbalsts var palīdzēt sasniegt kopīgu mērķi tikai tad, ja tie tiek īstenoti holistiski un visu ES iedzīvotāju un visas ES teritorijas labā, izmantojot visus pieejamos ES līdzekļus, politikas virzienus un instrumentus;

6.

pauž pārliecību, ka lauku apvidi ir jāvērtē kā telpa, bez kuras nav iespējams panākt ES ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā saskaņā ar iepriekš minētajiem mērķiem;

7.

uzsver, ka viedo ciematu koncepcija ir novatoriska ES politika un lauku attīstības instruments, kas var sekmēt centienus sasniegt būtisku ilgtermiņa redzējumā par ES lauku apvidiem izvirzītu mērķi, proti, atjaunot lauku apvidus;

Pašreizējais stāvoklis – mūsu neaizsargātības liecība

8.

atzīst ES neaizsargātību visos trijos ilgtspējīgas attīstības pīlāros – sabiedrībā, vidē un ekonomikā;

9.

uzsver, ka lauku apvidi veido 80 % no ES teritorijas un tajos dzīvo 30 % ES iedzīvotāju;

10.

atzīst dzīves apstākļu atšķirības starp lauku un pilsētu teritorijām;

11.

apzinās riskus, ko rada iespējamā enerģijas nesaņemšana no avotiem trešās valstīs, augsta augsnes erozija vairākās ES valstīs un iespējamais ūdens trūkums;

12.

uzsver nepieciešamību pielāgot ES teritoriju klimata pārmaiņām, nodrošināt bioloģisko daudzveidību, kā arī paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu;

13.

norāda, ka daudzas no šīm pamatproblēmām, ar kurām saskaras ES, nevar atrisināt citādi, kā vien lauku apvidiem sniedzot pienācīgu atbalstu, kas joprojām nav pietiekams;

14.

pauž bažas par to, ka trūkst piekļuves digitalizācijai, pastāv trūkumi infrastruktūras un pakalpojumu ziņā un ka tas ierobežo lauku apvidu ekonomisko attīstību. Lai saglabātu dinamisku lauku vidi, ir jānodrošina apstākļi tāldarbam un uzņēmumiem, lai tie varētu izveidoties un darboties ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pilsētu teritorijās. Stabila un kvalitatīva savienojamība dotu iespēju gan augsto tehnoloģiju, datu ietilpīgiem uzņēmumiem, gan ražošanas nozarēm darboties mazapdzīvotos apgabalos. Pašlaik savienojamības ziņā pastāv būtiskas atšķirības, un lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas ir tālu atpalikušas no pilsētu teritorijām un pilsētām. Iespēja sniegt sociālos pakalpojumus, izmantojot platjoslas vai mobilos tīklus, pašvaldībām un reģioniem ir ļoti svarīga, un šajā saistībā ir vajadzīgs labāks pārklājums un lielāks tīkla pārraides ātrums. Pašvaldībās ar vāju savienojamību iedzīvotāji ir pakļauti digitālās atstumtības riskam;

15.

atkārtoti norāda, ka digitalizācijas ietekmē darba tirgus būtiski mainās un ka 2040; 40 % ES iedzīvotāju darbspējīgā vecumā būs augstākā izglītība (5) un darba tirgū dominēs “digitālā” paaudze Y un Z;

16.

pauž pārliecību, ka viedo ciematu koncepcijas īstenošanas piemēri liecina, ka šis jaunais pārmaiņu instruments ir svarīgs, jo paver iespēju piemērot holistisku pieeju cilvēkiem un teritorijai (6), savienojot viedās pašvaldības, viedās pilsētas un viedos reģionus viedā Eiropas Savienībā;

Aicinājums rīkoties

17.

pauž pārliecību, ka ES labklājība ir atkarīga no visas tās teritorijas kvalitātes un no salīdzināmu dzīves apstākļu radīšanas visiem tās iedzīvotājiem visās ES daļās neatkarīgi no vecuma grupas, izglītības līmeņa un sociālā statusa;

18.

tāpēc aicina Eiropas Komisiju un likumdevējus pieņemt holistisku ES attīstības redzējumu, kurā atzīts, ka lauku apvidu attīstība ir ļoti svarīga visiem ES iedzīvotājiem;

19.

aicina ES iestādes, dalībvalstis un reģionus pilnībā izmantot viedo ciematu koncepcijas potenciālu, to uzskatot par jaunu un inovatīvu Eiropas politikas un lauku apvidu attīstības instrumentu; digitālā un tehnoloģiskā pārveide rada jaunas problēmas un iespējas arī lauku apvidos nodrošināt augstāku dzīves un pakalpojumu kvalitāti. Šie pārkārtošanās procesi rada jaunas iespējas vairot lauku ekonomikas daudzveidību un uzlabot darba tirgus pieejamību. Tādējādi tie var palīdzēt risināt pašreizējās demogrāfiskās problēmas, noturēt jauniešus lauku apvidos un novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos un intelektuālā darbaspēka emigrāciju;

20.

aicina Eiropas un dalībvalstu līmenī sniegt lielāku atbalstu lauku apvidiem, lai varētu attīstīt viedos ciematus un funkcionējošas saiknes starp pilsētām un laukiem – īpaša uzmanība jāpievērš kalnu, pierobežas, tālākajiem, ekonomiski, sociāli un demogrāfiski apdraudētiem lauku apvidiem un salām, kas visi ir uzskatāmi par īpaši neaizsargātiem –, panākot, ka laukos dzīves apstākļi ir pēc iespējas pielīdzināmi dzīves apstākļiem pilsētu teritorijās, un lai lauku teritorijas tiktu uzskatītas par kultūras teritoriju, ko pārvalda viedi ciemati ar daudzveidīgu ekonomiku, kuras neatņemama un nozīmīga daļa ir lauksaimniecība;

21.

uzskata, ka ar visām ES politikām būtu jāveicina šo teritoriju pievilcība un jāaizsargā to dzīves kvalitāte un lauku iedzīvotāji, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi pamatpakalpojumiem un iespējām. Tas attiecas ne tikai uz kohēzijas politiku, bet arī uz ES lauksaimniecības, vienotā tirgus, konkurences, vides un enerģētikas politiku, un būtu jāņem vērā centienu sasniegt Eiropas mērķus radītās mainīgās tehnoloģiskās iespējas un pārmaiņas sabiedrībā;

22.

ierosina viedo ciematu izveidē piemērot septiņus principus:

virziena maiņas principu, kas paredz, ka mainīgie tehnoloģiskie rīki ļauj cilvēkiem strādāt attālināti no mājām vai no savas kopienas un saņemt pakalpojumus mājās,

īsu attālumu principu, kas veicina vietējo ražošanu un patēriņu, izmantojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus (7),

cilvēku un kopienu, vietējās ekonomikas un vides noturības principu,

principu par vienu risinājumu, kas rada vairākus līdzvērtīgus rezultātus, t. i., holistisku pieeju,

sadarbības principu, lai rastu efektīvus risinājumus, izveidojot saikni starp pašvaldībām tādu kopīgu interešu jautājumu risināšanai, kas pārsniedz reģionu administratīvās robežas,

kohēzijas un papildināmības principu, saskaņā ar ko viedie ciemati un viedās pilsētas viedajos reģionos tiek attīstīti, teritorijā izmantojot gan horizontālu, gan vertikālu sadarbību, un saskaņā ar ko tiek izlīdzinātas iespējas un mazināta spriedze,

principu “uz faktiem balstīta lēmumu pieņemšana”, kuras pamatā ir atvērti dati un procedūru pārredzamība: dati, kas iegūti ar publisku avotu atbalstu, ir pieejami publiskajai pārvaldei, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai rastu jaunus risinājumus, kuri palīdz radīt labus apstākļus cilvēku dzīvei, kopienām un uzņēmējdarbībai;

23.

uzskata: lai īstenotu šādu pieeju, būs vajadzīgi vairāki jauni risinājumi, kas pielāgoti dažādiem reģioniem un konkrētiem lauku apvidiem, un tas nozīmē arī ievērojamu atbalstu inovācijai, pētniecībai un izstrādei gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī;

24.

norāda, ka ir svarīgi sniegt pakalpojumus visiem iedzīvotājiem visās ES vietās noteiktā laika posmā, kas jānosaka, pamatojoties uz atsevišķu lauku apvidu īpatnībām. Būs nepieciešams atbalsts pētniecībai un attīstībai visās dzīves jomās mainīgā un viedā lauku vidē;

25.

aicina nodrošināt, ka infrastruktūra tiek būvēta atbilstoši šim kritērijam, ņemot vērā to, ka ceļu un dzelzceļa transporta infrastruktūras attīstība ir tikpat svarīga kā 5G tīklu un saistītās digitālās infrastruktūras attīstība;

26.

aicina sniegt intensīvu atbalstu lauku apvidiem, lai izpildītu I politikas programmu 2030. gadam (8), it īpaši stiprinot digitālās prasmes un izglītību, drošu un ilgtspējīgu digitālo infrastruktūru, uzņēmumu digitālo pārveidi un sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju. Komiteja atzinīgi vērtē lauku apvidu minēšanu Eiropas deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (9);

27.

uzsver, ka jānovērš digitāli atstumtu kopienu un digitāli atstumtu apdzīvotu vietu rašanās, lai nepadziļinātu atšķirības sabiedrībā;

28.

aicina izmantot visus reālos pieejamos atjaunīgos energoresursus, kas varētu būt iespējami attiecīgajā teritorijā, un masveidā atbalstīt enerģijas ražošanas un patēriņa lokalizāciju (ražojošo patērētāju attīstību);

29.

aicina atbalstīt energoefektīvu mājokļu būvniecību un atjaunošanu lauku apvidos, lai radītu labus apstākļus esošajiem iedzīvotājiem un veicinātu papildu cilvēku ierašanos;

30.

aicina radīt labākus apstākļus diversificētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un jaunuzņēmumu dibināšanai, lai tie lauku apvidos kļūtu par viedu pašvaldību attīstības dabisku elementu;

31.

uzskata, ka jaunuzņēmumu ciematu iniciatīva ir svarīga daļa viedo ciematu ekonomiskā pīlāra attīstībā;

32.

uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošana ir vienlīdz svarīga inovācijai Eiropas Savienībā, tostarp lauku apvidos;

33.

aicina attīstīt labu pārvaldību, tostarp digitālu publisko pārvaldi, kas dos lauku apvidu iedzīvotājiem iespēju attālināti piekļūt pašvaldību, reģionālajiem un valsts pakalpojumiem. Šie centieni jāpapildina ar administratīvo vienkāršošanu;

34.

aicina nodrošināt, ka izglītība ir pieejama visām vecuma grupām gan klātienē, gan attālināti, kā arī izveidot kopienas centrus, kas sniedz dažādus pakalpojumus, sākot ar bibliotēkas pakalpojumiem un beidzot ar sociālajiem pakalpojumiem;

35.

aicina decentralizēt, savstarpēji savienot un organizēt kvalitatīvu veselības aprūpi un sociālo aprūpi, lai cilvēki varētu dzīvot savās mājās visu mūžu;

36.

norāda, ka ir ļoti lietderīgi attīstīt telemedicīnas iespējas un kopumā e-veselības jomu, kā arī jaunus virzienus (piemēram, virtuālo realitāti), kas var palīdzēt vairākās jomās, sākot ar profesionālo izglītību un beidzot ar sociālo aprūpi;

37.

aicina izveidot integrētu glābšanas sistēmu, kas darbotos ne tikai atsevišķās dalībvalstīs, bet arī pārrobežu sadarbības ietvaros, it īpaši pierobežas teritorijās, un tādējādi dotu iespēju ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām;

38.

aicina atbalstīt modernas lauksaimniecības un bioekonomikas (piekrastes apgabalos – zilās ekonomikas) attīstību, kā arī izejvielu un materiālu atbildīgu pārvaldību saskaņā ar aprites ekonomikas principiem; pauž pārliecību, ka agromežsaimniecība, vieda lauksaimniecība, akvaponika un citi virzieni un paņēmieni atvieglos cilvēku darbu lauksaimniecībā, kā arī palielinās Eiropas pašpietiekamību pārtikas jomā un palīdzēs cīnīties pret eroziju;

39.

aicina ņemt vērā to cilvēku skaita gaidāmo pieaugumu, kuri strādā kvalificētu darbu neatkarīgi no atrašanās vietas (piemēram, cilvēki radošajās nozarēs) un pārceļas uz lauku apvidiem;

40.

aicina atbalstīt jaunus risinājumus šajā jomā, saprotot, ka jaunais Eiropas “Bauhaus” attiecas ne tikai uz pilsētām, bet arī uz tādas ainavas izveidi, kurā ņemta vērā tās daudzveidība, paturot prātā nepieciešamību saglabāt un attīstīt bioloģisko daudzveidību;

41.

aicina finansiālajos apsvērumos ņemt vērā to, ka spēja pielāgoties klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un mežu kvalitāte galvenokārt ir atkarīga no lauku apvidu pārdomātas attīstības; norāda, ka ūdens decentralizēta attīrīšana mazās pašvaldībās dod iespēju uzlabot ūdens saglabāšanu ainavā;

42.

aicina radīt apstākļus aktīvai mobilitātei (nemotorizēta transporta infrastruktūru), lai varētu veicināt vietējo iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un turpināt attīstīt ilgtspējīgu tūrismu;

43.

uzsver autonomas tīras mobilitātes būtisko ieguldījumu viedo ciematu attīstībā;

44.

aicina nodrošināt, ka kopienas darbs tiek atbalstīts tā, lai aizsargātu neaizsargātas iedzīvotāju grupas, it īpaši sievietes. Sociālais darbs uzlabo marginalizēto iedzīvotāju grupu dzīves apstākļus lauku apvidos un uzlabo atstumtajās kopienās esošo bērnu dzīves perspektīvas;

45.

uzsver, ka viedajiem ciematiem būtu jākļūst par reģionālās attīstības politikas pamatelementu un jāveido sinerģija ar pastāvošajiem instrumentiem, piemēram, ar LEADER/sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Šajā darbā visu līmeņu pārvaldei un iestādēm būtu vietējās rīcības grupas holistiskāk jāiesaista plānošanā. Viedi ciemati, kurus, iespējams, pārvalda vietējās rīcības grupas, varētu uzlabot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

46.

pauž pārliecību, ka, ar iepriekš minētajiem pasākumiem atbalstot lauku apvidu attīstību, tiks ievērojami stiprināta Eiropas noturība, nodrošināta augstāka dzīves kvalitāte ne tikai šajās teritorijās, bet arī pilsētās, pateicoties pārmaiņām lauku apvidos, pieaugs ES konkurētspēja, uzlabosies vides kvalitāte un tiks stiprināta sociālā kohēzija;

47.

norāda, ka, ņemot vērā problēmu apmēru, ir stingri jākoncentrē finanšu resursi un visas darbības lauku apvidos, tostarp pilsētu un lauku savstarpējās saiknes veidošanai; uzskata, ka ir nepieciešams savstarpēji savienot attīstības instrumentus, samazināt to sadrumstalotību, stiprināt sinerģijas starp LEADER/sabiedrības virzītu vietējo attīstību, viedo ciematu iniciatīvām un vietējām rīcības grupām, ko kopīgi finansē no visiem Eiropas fondiem, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, KLP plāniem vai Next Generation EU fondiem. Visi šie instrumenti ir svarīgi, lai veicinātu lauku teritoriju saskaņotu attīstību;

48.

aicina pakāpeniski mainīt kritērijus no ES avotiem nākošā atbalsta sadalei, lai ņemtu vērā lauku apvidu teritoriālo īpatsvaru Eiropas Savienībā un pašvaldību skaitu tajos;

49.

aicina kohēzijas politikā laikposmam pēc 2027. gada iekļaut īpašu ES līmeņa reģionālu ievirzi un budžeta iezīmēšanu lauku apvidiem, partnerības nolīgumos nosakot minimālo atbalsta robežvērtību. Lauku aspektu iestrādāšanas perspektīvā un saskaņā ar principu “nekaitēt kohēzijai” tas būtu jāattiecina arī uz citiem ES budžeta finansētiem politikas pasākumiem, kam ir teritoriāla dimensija, tostarp Next Generation EU pēcteci;

Uzraudzības sistēma

50.

atzinīgi vērtē Lauku novērotavas izveidi, kuras mērķis ir izveidot rādītājus lauku apvidu attīstības uzraudzībai, ņemot vērā, ka ir būtiski visās ES valstīs nodrošināt datu pieejamību vismaz NUTS 3 līmenī; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis šos datus katru gadu sniegtu atvērto datu formātā, kas ir pieejams sabiedrībai, tostarp zinātnieku aprindām;

51.

vērš uzmanību uz to ka, papildus jaunajai Teritoriālās attīstības programmai 2030. gadam un ilgtermiņa redzējumam par lauku apvidiem ir steidzami jāizstrādā Eiropas lauku attīstības programma, kurā apkopoti īpaši rādītāji, ar ko pārbaudīt struktūrfondu līdzekļu izlietojumu 174. pantā minētajos reģionos. Būtu jānosaka gan pamatrādītāji visai lauku apvidu teritorijai – piemēram, digitālās infrastruktūras jomā –, gan specifiski rādītāji, lai varētu ņemt vērā īpašo situāciju atsevišķās teritorijās – ar īpašiem datiem par kalnu reģioniem, salām, lauku apvidiem, apgabaliem, kuros vērojama demogrāfiska un rūpniecības lejupslīde utt. Šie rādītāji būtu jānosaka apakšreģionu līmenī (piemēram, NUTS 3 un vietējo administratīvo vienību līmenī), kur vērojamas vislielākās attīstības atšķirības, un tie būtu jāizmanto, lai nodrošinātu lauku aspektu iestrādāšanu visos ES politikas virzienos;

52.

aicina Komisiju novērtējuma ziņojumā par ilgtermiņa redzējuma lauku apvidiem īstenošanu iekļaut priekšlikumus par mērķiem un rādītājiem; aicina Komisiju ierosināt, kā šos mērķus integrēt esošajās ES uzraudzības sistēmās (piemēram, Eiropas pusgadā);

53.

aicina dalībvalstis un reģionus sadarboties ar mērķi izstrādāt un izmantot rādītājus, kas dod iespēju novērtēt pārmaiņas lauku apvidos;

54.

apzinās iespējas, ko sniedz sistemātiska pastāvīga datu vākšana, piemēram, izmantojot satelītus, un aicina tos pienācīgi izmantot;

55.

apzinās, ka dzīves kvalitāti nevar novērtēt tikai kvantitatīvi; tāpēc aicina Eiropas Savienību atbalstīt pētniecības projektus, kuru mērķis ir izstrādāt citus, īpaši kvalitatīvus rādītājus un metodes, kas paver iespēju analizēt lauku apvidu attīstības stāvokli un dinamiku; pēc šādas analīzes varēsim gūt visaptverošu priekšstatu par to attīstību un atbalstīt visefektīvākos pasākumus ES teritorijas un sabiedrības turpmākajā attīstībā.

Briselē, 2023. gada 15. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(1)  COM(2021) 345 final

(2)  Piemēram, Astotais vides rīcības plāns, Nulles piesārņojuma rīcības plāns, Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, REPowerEU, “Digitālais kompass” 2030. gadam, 2030. gada politikas programma “Digitālās desmitgades ceļš”.

(3)  COM(2022) 289

(4)  https://memportal.cor.europa.eu/Handlers/ViewDoc.ashx?doc=COR-2022-05357-00-00-DECL-TRA-LV.docx

(5)  Lutz, W., Goujon, A., Kc, S., Stonawski, M. un Stilianakis, N., “Demographic and Human Capital Scenarios for the 21st Century: 2018 assessment for 201 countries”, EUR 29113 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018. gads, ISBN 978-92-79-78024-0 (tiešsaistē), JRC111148.

(6)  Skatīt labas prakses piemērus, kas prezentēti konferencē “Inovatīvs reģions – iespējas un problēmas”, kas Eiropadomes Čehijas Republikas prezidentūras laikā notika Jeseník pilsētā 2022. gadā: https://mmr.cz/en/microsites/pres/akce/cz-pres-konference-inovativni-region-prilezitosti.

(7)  Angļu valodā – “3E” (economy, efficiency, effectiveness) principus.

(8)  COM(2021) 574 final

(9)  https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/european-declaration-digital-rights-and-principles


III Sagatavošanā esoši tiesību akti

Reģionu komiteja

RK 154. plenārsesija, 15.3.2023.–16.3.2023.

30.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/19


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Izmitināšanas vietu īstermiņa īre: vietējo kopienu, uzņēmēju un ceļotāju vajadzību līdzsvarošana”

(2023/C 188/05)

Ziņotājs:

Roberto CIAMBETTI (ECR/IT), Veneto reģionālās padomes priekšsēdētājs un loceklis

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724

COM/2022/571 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

1. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(1)

Izmitinātāju piedāvātie izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumi ir pastāvējuši jau daudzus gadus kā papildinājums citiem izmitināšanas pakalpojumiem, piemēram, viesnīcām, hosteļiem vai viesu namiem. Platformu ekonomikas izaugsmes rezultātā izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu apjoms ievērojami paplašinās visā Savienībā. Lai gan izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumi sniedz daudz iespēju viesiem, izmitinātājiem un visai tūrisma ekosistēmai, to straujā izaugsme ir radījusi arī bažas un problēmas, jo īpaši vietējām kopienām un publiskajām iestādēm. Viena no galvenajām problēmām ir ticamas informācijas trūkums par izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem, piemēram, par izmitinātāja identitāti, vietu, kur attiecīgie pakalpojumi tiek piedāvāti, un to sniegšanas ilgumu, tādējādi iestādēm ir grūti novērtēt izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu ietekmi un izstrādāt un īstenot piemērotus un samērīgus politikas risinājumus.

(1)

Izmitinātāju piedāvātie izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumi ir pastāvējuši jau daudzus gadus kā papildinājums citiem izmitināšanas pakalpojumiem, piemēram, viesnīcām, hosteļiem vai viesu namiem. Platformu ekonomikas izaugsmes rezultātā izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu apjoms ievērojami paplašinās visā Savienībā. Dažas platformas ir rīkojušās, neievērojot tiesību aktus un noteikumus un nesadarbojoties ar tiem. Lai gan izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumi sniedz daudz iespēju viesiem, izmitinātājiem un visai tūrisma ekosistēmai, to straujā izaugsme ir radījusi arī bažas un problēmas, jo īpaši vietējām kopienām un publiskajām iestādēm. Viena no galvenajām problēmām ir ticamas informācijas trūkums par izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem, piemēram, par izmitinātāja identitāti, vietu, kur attiecīgie pakalpojumi tiek piedāvāti, un to sniegšanas ilgumu, tādējādi iestādēm ir grūti novērtēt izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu ietekmi un izstrādāt un īstenot piemērotus un samērīgus politikas risinājumus.

2. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)

Šajā nolūkā būtu jānosaka saskaņoti noteikumi par datu ģenerēšanu un kopīgošanu izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu jomā, lai palielinātu publisko iestāžu piekļuvi ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu saistītiem datiem un uzlabotu to kvalitāti, kas savukārt ļautu iestādēm izstrādāt un īstenot šādu pakalpojumu politiku efektīvā un samērīgā veidā.

(3)

Šajā nolūkā būtu jānosaka saskaņoti noteikumi par datu ģenerēšanu un kopīgošanu izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu jomā, lai palielinātu publisko iestāžu piekļuvi ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu saistītiem datiem un uzlabotu to kvalitāti, kas savukārt ļautu iestādēm izstrādāt un īstenot šādu pakalpojumu politiku efektīvā un samērīgā veidā. Tas nozīmē, ka ir jāsaglabā platformu iespējas, vienlaikus ievērojot tādus publiskās politikas mērķus kā pieejami un cenas ziņā pieņemami mājokļi un urbāno centru aizsargāšana, it īpaši situācijā, kad ekonomiskie apstākļi Eiropā pasliktinās. Īstermiņa izmitināšanas īres pakalpojumi, kuru sniegšanai tiek izmantotas platformas, un to ietekme nedrīkst apdraudēt pozitīvo attieksmi pret tūrismu Eiropas reģionos un pilsētās un pasliktināt apkaimju dzīvotspēju.

3. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Šīs regulas mērķis nav nodrošināt atbilstību muitas vai nodokļu noteikumiem, un tā neietekmē dalībvalstu kompetences noziedzīgu nodarījumu jomā. Attiecīgi tas neietekmē dalībvalstu vai Savienības kompetenci šajās jomās vai jebkādus valsts vai Savienības tiesību aktu instrumentus, kas pieņemti saskaņā ar šādu kompetenci attiecībā uz piekļuvi datiem un datu kopīgošanu un izmantošanu šajās jomās. Tāpēc būtu jāizslēdz iespēja turpmāk izmantot saskaņā ar šo regulu apstrādātus persondatus tiesībaizsardzības vai nodokļu un muitas mērķiem.

(5)

Šīs regulas mērķis nav nodrošināt atbilstību muitas vai nodokļu noteikumiem, un tā neietekmē dalībvalstu kompetences noziedzīgu nodarījumu jomā. Attiecīgi tas neietekmē dalībvalstu vai Savienības kompetenci šajās jomās vai jebkādus valsts vai Savienības tiesību aktu instrumentus, kas pieņemti saskaņā ar šādu kompetenci attiecībā uz piekļuvi datiem un datu kopīgošanu un izmantošanu šajās jomās. Tāpēc būtu jāizslēdz iespēja turpmāk izmantot saskaņā ar šo regulu apstrādātus persondatus tiesībaizsardzības vai nodokļu un muitas mērķiem. Visās likumdošanas un izpildes jomās termins “valsts līmenis” vienmēr ietver arī reģionālo, pašvaldību un lauku līmeni.

4. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Reģistrācijas procedūras ļauj kompetentajām iestādēm apkopot informāciju par izmitinātājiem un vienībām saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem. Ar reģistrācijas numuru, kas ir izīrētās vienības unikāls identifikators, būtu jānodrošina, ka platformu savāktos un kopīgotos datus var pareizi sasaistīt ar izmitinātājiem un vienībām. Tāpēc kompetentajām iestādēm, ja tās vēlas saņemt datus no tiešsaistes īstermiņa īres platformu nodrošinātājiem, būtu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī jāievieš vai jāuztur reģistrācijas procedūras izmitinātājiem un to vienībām.

(9)

Reģistrācijas procedūras ļauj kompetentajām iestādēm apkopot informāciju par izmitinātājiem un vienībām saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem. Ar reģistrācijas numuru, kas ir izīrētās vienības unikāls identifikators, būtu jānodrošina, ka platformu savāktos un kopīgotos datus var pareizi sasaistīt ar izmitinātājiem un vienībām. Tāpēc kompetentajām iestādēm, ja tās vēlas saņemt datus no tiešsaistes īstermiņa īres platformu nodrošinātājiem, būtu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī jāievieš vai jāuztur reģistrācijas procedūras izmitinātājiem un to vienībām. Reģistrācijas procedūra, ko paredz šī regula, neskar citus iespējamos ziņošanas pienākumus, piemēram, nodokļu, iedzīvotāju reģistrācijas un statistikas jomā.

Pamatojums

Šai regulai nevajadzētu skart ziņošanas pienākumus, kas izmitinātājiem un platformām ir noteikti, pamatojoties uz citiem tiesību aktiem vai noteikumiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(12)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt izmitinātājiem iesniegt papildu informāciju un dokumentus, kas apliecina atbilstību valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām, piemēram, veselības un drošības prasībām un patērētāju aizsardzības prasībām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un iekļautību, dalībvalstis jo īpaši var pieprasīt, lai izmitinātāji sniedz informāciju par izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu ietvaros piedāvāto vienību pieejamību personām ar invaliditāti saistībā ar valsts vai vietējām pieejamības prasībām. Tomēr jebkurām prasībām būtu jāatbilst nediskriminācijas un proporcionalitātes principiem, proti, tām jābūt atbilstošām un nepieciešamām leģitīma regulatīva mērķa sasniegšanai, kā arī jāatbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Direktīvai 2006/123/EK. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt izmitinātājiem, kas ievēro Savienības tiesību aktus, prasības sniegt informāciju par jautājumiem, uz kuriem neattiecas šī regula, piemēram, par uzturēšanās reizēm bez atlīdzības, arī ja izmitināšanas pasākumi saistīti ar neaizsargātām personām, piemēram, bēgļiem vai pagaidu aizsardzības saņēmējiem.

(12)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt izmitinātājiem iesniegt papildu informāciju un dokumentus, kas apliecina atbilstību valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām, piemēram, nodokļu, veselības un drošības prasībām un patērētāju aizsardzības prasībām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un iekļautību, dalībvalstis jo īpaši var pieprasīt, lai izmitinātāji sniedz informāciju par izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu ietvaros piedāvāto vienību pieejamību personām ar invaliditāti saistībā ar valsts vai vietējām pieejamības prasībām. Tomēr jebkurām prasībām būtu jāatbilst nediskriminācijas un proporcionalitātes principiem, proti, tām jābūt atbilstošām un nepieciešamām leģitīma regulatīva mērķa sasniegšanai, kā arī jāatbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Direktīvai 2006/123/EK. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt izmitinātājiem, kas ievēro Savienības tiesību aktus, prasības sniegt informāciju par jautājumiem, uz kuriem neattiecas šī regula, piemēram, par uzturēšanās reizēm bez atlīdzības, arī ja izmitināšanas pasākumi saistīti ar neaizsargātām personām, piemēram, bēgļiem vai pagaidu aizsardzības saņēmējiem.

6. grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(16)

Regulas (ES) 2022/2065 31. pantā ir paredzētas noteiktas uzticamības pārbaudes prasības tādu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar tirgotājiem. Minētās prasības attiecas uz tiešsaistes īstermiņa īres platformām saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem, ko piedāvā izmitinātāji, kuri ir kvalificējami kā tirgotāji. Tomēr izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sektoru raksturo fakts, ka izmitinātāji bieži vien ir privātpersonas, kas neregulāri piedāvā vienādranga izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumus un kas ne vienmēr atbilst nosacījumiem, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tās klasificētu kā tirgotājus. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 31. pantā noteikto integrētas atbilstības jēdzienu un mērķi, kā arī lai kompetentās iestādes varētu pārbaudīt, vai ir ievēroti piemērojamie reģistrācijas pienākumi, ir lietderīgi piemērot īpašus nosacījumus attiecībā uz integrēto atbilstību saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem, citstarp tiem, ko piedāvā izmitinātāji, kuri nav kvalificējami kā tirgotāji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tiešsaistes īstermiņa īres platformām būtu jānodrošina, ka pakalpojumi netiek piedāvāti, ja nav norādīts reģistrācijas numurs, gadījumos, kad izmitinātājs paziņo, ka šāds reģistrācijas numurs ir derīgs. Tam nebūtu jākļūst par tiešsaistes īstermiņa īres platformu pienākumu vispārīgi uzraudzīt pakalpojumus, ko piedāvā izmitinātāji, izmantojot savu platformu, ne arī par vispārēju faktu ieguves pienākumu , kura mērķis ir novērtēt reģistrācijas numura pareizību pirms izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu piedāvājuma publicēšanas.

(16)

Regulas (ES) 2022/2065 31. pantā ir paredzētas noteiktas uzticamības pārbaudes prasības tādu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar tirgotājiem. Minētās prasības attiecas uz tiešsaistes īstermiņa īres platformām saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem, ko piedāvā izmitinātāji, kuri ir kvalificējami kā tirgotāji. Tomēr izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sektoru raksturo fakts, ka izmitinātāji bieži vien ir privātpersonas, kas neregulāri piedāvā vienādranga izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumus un kas ne vienmēr atbilst nosacījumiem, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tās klasificētu kā tirgotājus. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 31. pantā noteikto integrētas atbilstības jēdzienu un mērķi, kā arī lai kompetentās iestādes varētu pārbaudīt, vai ir ievēroti piemērojamie reģistrācijas pienākumi, ir lietderīgi piemērot īpašus nosacījumus attiecībā uz integrēto atbilstību saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem, citstarp tiem, ko piedāvā izmitinātāji, kuri nav kvalificējami kā tirgotāji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tiešsaistes īstermiņa īres platformām būtu jānodrošina, ka pakalpojumi netiek piedāvāti, ja nav norādīts reģistrācijas numurs, gadījumos, kad izmitinātājs paziņo, ka šāds reģistrācijas numurs ir derīgs. Saistībā ar minēto būtu jāuzliek tiešsaistes īstermiņa īres platformām vispārējs faktu ieguves pienākums , kura mērķis ir novērtēt reģistrācijas numura pareizību pirms izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu piedāvājuma publicēšanas.

Pamatojums

Platformām vajadzētu būt pienākumam pārbaudīt reģistrācijas numura precizitāti.

7. grozījums

18. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(18)

Kompetentajām iestādēm, kas vēlas saņemt no tiešsaistes īstermiņa īres platformām informāciju par izmitinātāju darbībām un kas ieviesušas reģistrācijas sistēmas, vajadzētu būt iespējai regulāri iegūt darbības datus no tiešsaistes platformām. To datu veids, kurus var iegūt, būtu pilnībā jāsaskaņo, un tajos būtu jāiekļauj informācija par nakšu skaitu, par kādu reģistrēta vienība ir izīrēta, to viesu skaitu, kuri uzturējušies vienībā katru nakti, vienības reģistrācijas ieraksta reģistrācijas numuru un URL, kas vajadzīgs, lai atvieglotu izmitinātāja un izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu ietvaros piedāvātās vienības identificēšanu gadījumos, ja reģistrācijas numura nav vai tas ir nepareizs . Pienākums sniegt darbības datus, reģistrācijas numuru un vienības reģistrācijas ieraksta URL attiecas tikai uz tām tiešsaistes platformām, kas faktiski veicinājušas tiešu darījumu noslēgšanu starp izmitinātājiem un viesiem, jo tikai šādas platformas ir tādā situācijā, lai varētu vākt datus, piemēram, par nakšu skaitu, uz kādu vienība tiek izīrēta, un to viesu skaitu, kuri palikuši vienībā katru nakti. Dalībvalstīm nebūtu jāuztur spēkā vai jāievieš pasākumi, kas nosaka, ka platformām jāziņo par izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniedzējiem un to darbībām, un kas atšķiras no šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, ja vien Savienības tiesību aktos nav paredzēts citādi.

(18)

Kompetentajām iestādēm, kas vēlas saņemt no tiešsaistes īstermiņa īres platformām informāciju par izmitinātāju darbībām un kas ieviesušas reģistrācijas sistēmas, vajadzētu būt iespējai regulāri iegūt darbības datus no tiešsaistes platformām. To datu veids, kurus var iegūt, būtu pilnībā jāsaskaņo, un tajos būtu jāiekļauj informācija par nakšu skaitu, par kādu reģistrēta vienība ir izīrēta, to viesu skaitu, kuri noīrējuši vienību katru nakti, vienības reģistrācijas ieraksta reģistrācijas numuru un URL . Ja reģistrācijas numura nav vai tas ir nepareizs, datos būtu jāiekļauj arī vienības adrese, tostarp precīzs dzīvokļa numurs , kas vajadzīgs, lai nodrošinātu izmitinātāja un izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu ietvaros piedāvātās vienības identificēšanu. Pienākums sniegt darbības datus, reģistrācijas numuru un vienības reģistrācijas ieraksta URL attiecas tikai uz tām tiešsaistes platformām, kas faktiski veicinājušas tiešu darījumu noslēgšanu starp izmitinātājiem un viesiem, jo tikai šādas platformas ir tādā situācijā, lai varētu vākt datus, piemēram, par nakšu skaitu, uz kādu vienība tiek izīrēta, un to viesu skaitu, kuri palikuši vienībā katru nakti. Dalībvalstīm nebūtu jāuztur spēkā vai jāievieš pasākumi, kas nosaka, ka platformām jāziņo par izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniedzējiem un to darbībām, un kas atšķiras no šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, ja vien Savienības tiesību aktos nav paredzēts citādi.

Pamatojums

Ja reģistrācijas numura nav vai tas ir nepareizs, URL nepalīdz identificēt izmitinātāju un vienību. Jānorāda precīza adrese, tostarp dzīvokļa numurs.

8. grozījums

23. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(23)

Vienotajiem digitālajiem ievades punktiem būtu jāveicina tiešsaistes īstermiņa īres platformu iespējas izlases veidā pārbaudīt reģistrācijas numura derīgumu vai pašdeklarāciju precizitāti, lai tādējādi samazinātu ar datu pārraidi saistītas kļūdas un neatbilstības un atvieglotu šo platformu regulatīvo slogu. Vienotajam digitālajam ievades punktam, lai arī tas nepieprasa faktisku reģistrācijas numura saglabāšanu, būtu jāļauj veikt izlases veida pārbaudes vai nu automātiski, izmantojot lietojumprogrammas saskarni, kas ļauj pārbaudīt reģistrācijas numuru, salīdzinot ar attiecīgo atsevišķo reģistrācijas procedūru reģistru dalībvalstī, kas ir savienots ar vienoto digitālo ievades punktu, vai manuāli, piemēram, ievadot reģistrācijas numuru tiešsaistes saskarnē un saņemot apstiprinājumu par tā derīgumu. Tiešsaistes īstermiņa īres platformām vajadzētu būt iespējai veikt papildu pārbaudes, izmantojot vienoto digitālo ievades punktu. Dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot reģistrācijas pienākumus, izmantojot tām jau pieejamos rīkus.

(23)

Vienotajiem digitālajiem ievades punktiem būtu jāveicina tiešsaistes īstermiņa īres platformu iespējas pārbaudīt reģistrācijas numura derīgumu vai pašdeklarāciju precizitāti, lai tādējādi samazinātu ar datu pārraidi saistītas kļūdas un neatbilstības un atvieglotu šo platformu regulatīvo slogu. Vienotajam digitālajam ievades punktam, lai arī tas nepieprasa faktisku reģistrācijas numura saglabāšanu, būtu jāļauj veikt izlases veida pārbaudes vai nu automātiski, izmantojot lietojumprogrammas saskarni, kas ļauj pārbaudīt reģistrācijas numuru, salīdzinot ar attiecīgo atsevišķo reģistrācijas procedūru reģistru dalībvalstī, kas ir savienots ar vienoto digitālo ievades punktu, vai manuāli, piemēram, ievadot reģistrācijas numuru tiešsaistes saskarnē un saņemot apstiprinājumu par tā derīgumu. Tiešsaistes īstermiņa īres platformām vajadzētu būt iespējai veikt papildu pārbaudes, izmantojot vienoto digitālo ievades punktu. Dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot reģistrācijas pienākumus, izmantojot tām jau pieejamos rīkus.

Pamatojums

Ar izlases veida pārbaudēm vien nepietiek. Reģistrācijas numuriem ir noteikts formāts, tos var pārbaudīt automātiski, tādējādi samazinot slogu.

9. grozījums

26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(26)

Ir nepieciešams proporcionāls, ierobežots un paredzams regulējums Savienības līmenī, lai pārredzami kopīgotu darbības datus un reģistrācijas numurus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (31) prasības. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāuzskaita valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, kas ir izveidojušas vai uztur reģistrācijas procedūru, lai pieprasītu darbības datus par to teritorijā esošajām vienībām. Šādi dati būtu jāapstrādā, lai tikai uzraudzītu atbilstību reģistrācijas procedūrām vai īstenošanas noteikumiem par piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu. Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu šāda apstrāde būtu jāatļauj tikai tad, ja attiecīgie noteikumi ir nediskriminējoši, samērīgi un atbilst Savienības tiesību aktiem, kā arī noteikumiem par pakalpojumu brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un Direktīvas 2006/123 noteikumiem. Lai izpildītu Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību, visos noteikumos par piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu būtu jāizklāsta datu apstrādes nolūks saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 prasībām. Darbības dati, kas neietver persondatus, ir arī būtiski iestādēm, kas izstrādā šādus noteikumus tūrisma ekosistēmas līdzsvarošanas centienu ietvaros, citstarp iedarbīgus un proporcionālus noteikumus par piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu. Glabāšanas termiņam, kas nepārsniedz vienu gadu, būtu jāļauj kompetentajām iestādēm nodrošināt atbilstību noteikumiem, kas piemērojami izmitinātājiem vai attiecas uz izīrētajām vienībām, un izstrādāt politiku.

(26)

Ir nepieciešams proporcionāls, ierobežots un paredzams regulējums Savienības līmenī, lai pārredzami kopīgotu darbības datus un reģistrācijas numurus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (31) prasības. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāuzskaita valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, kas ir izveidojušas vai uztur reģistrācijas procedūru, lai pieprasītu darbības datus par to teritorijā esošajām vienībām. Šādi dati būtu jāapstrādā, lai tikai uzraudzītu atbilstību reģistrācijas procedūrām vai īstenošanas noteikumiem par piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu. Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu šāda apstrāde būtu jāatļauj tikai tad, ja attiecīgie noteikumi ir nediskriminējoši, samērīgi un atbilst Savienības tiesību aktiem, kā arī noteikumiem par pakalpojumu brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un Direktīvas 2006/123/EK noteikumiem. Var uzskatīt, ka šie noteikumi ir pārkāpti tikai tad, ja šis pārkāpums ir galīgi konstatēts tiesā. Lai izpildītu Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību, visos noteikumos par piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu būtu jāizklāsta datu apstrādes nolūks saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 prasībām. Darbības dati, kas neietver persondatus, ir arī būtiski iestādēm, kas izstrādā šādus noteikumus tūrisma ekosistēmas līdzsvarošanas centienu ietvaros, citstarp iedarbīgus un proporcionālus noteikumus par piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu. Glabāšanas termiņam, kas nepārsniedz vienu gadu, būtu jāļauj kompetentajām iestādēm nodrošināt atbilstību noteikumiem, kas piemērojami izmitinātājiem vai attiecas uz izīrētajām vienībām, un izstrādāt politiku.

10. grozījums

34. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(34)

Komisijai būtu periodiski jāizvērtē šī regula un jāuzrauga tās ietekme uz tādu izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu, kurus Savienībā piedāvā tiešsaistes īstermiņa īres platformas. Minētajā izvērtējumā būtu jāiekļauj jebkāda ietekme uz tiešsaistes īstermiņa īres platformu nodrošinātājiem un jebkāda ietekme, ko rada palielināta datu pieejamība par valsts, reģionālo un vietējo noteikumu saturu un proporcionalitāti attiecībā uz izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu . Lai gūtu plašu priekšstatu par norisēm nozarē, izvērtējumā būtu jāņem vērā dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu pieredze.

(34)

Komisijai būtu periodiski jāizvērtē šī regula un jāuzrauga tās ietekme uz tādu izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu, kurus Savienībā piedāvā tiešsaistes īstermiņa īres platformas. Minētajā izvērtējumā būtu jāiekļauj jebkāda ietekme uz tiešsaistes īstermiņa īres platformu nodrošinātājiem un jebkāda ietekme, ko rada palielināta datu pieejamība , izmantojamība un kvalitāte . Lai gūtu plašu priekšstatu par norisēm nozarē, izvērtējumā būtu jāņem vērā dalībvalstu kompetento iestāžu un attiecīgo ieinteresēto personu pieredze.

Pamatojums

Noteikumu proporcionalitāti garantē valsts, reģionālo un vietējo noteikumu paziņošanas procedūra saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu.

11. grozījums

2. panta 2. un 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Šī regula neskar šādus noteikumus:

2.   Šī regula neskar šādus noteikumus:

(a)

valsts, reģionālie vai vietējie noteikumi, ar ko reglamentē izmitinātāju piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem vai to sniegšanu, ja vien šajā regulā nav īpaši noteikts citādi;

(a)

valsts, reģionālie vai vietējie noteikumi, ar ko reglamentē izmitinātāju piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem vai to sniegšanu, ja vien šajā regulā nav īpaši noteikts citādi;

(b)

valsts, reģionālie vai vietējie noteikumi, ar ko reglamentē zemes ierīkošanu vai izmantošanu, pilsētu un lauku teritoriju plānošanu vai apbūves standartus;

(b)

valsts, reģionālie vai vietējie noteikumi, ar ko reglamentē zemes ierīkošanu vai izmantošanu, pilsētu un lauku teritoriju plānošanu, apbūves standartus vai ar mājokļiem saistītos tiesību aktus ;

(c)

Savienības vai valsts tiesību akti, ar ko reglamentē noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi;

(c)

Savienības vai valsts tiesību akti, ar ko reglamentē noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi;

(d)

Savienības vai valsts tiesību akti, ar ko reglamentē nodokļu, muitas un citu nodevu administrēšanu, iekasēšanu, izpildes panākšanu un piedziņu.

(d)

Savienības vai valsts tiesību akti, ar ko reglamentē nodokļu, muitas un citu nodevu administrēšanu, iekasēšanu, izpildes panākšanu un piedziņu.

3.   Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem reglamentē citus tiešsaistes īstermiņa īres platformu pakalpojumu sniegšanas aspektus un izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši šādus:

3.   Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem reglamentē citus tiešsaistes īstermiņa īres platformu pakalpojumu sniegšanas aspektus un izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši šādus:

(a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (37);

(b)

Regula (ES) 2022/2065;

(c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (38);

(d)

Direktīva 2000/31/EK;

(e)

Direktīva 2006/123/EK;

(f)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (39);

(g)

Padomes Direktīva 2010/24/ES (40); un

(h)

Padomes Direktīva (ES) 2011/16/ES (41).

(a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (37);

(b)

Regula (ES) 2022/2065;

(c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (38);

(d)

Direktīva 2000/31/EK;

(e)

Direktīva 2006/123/EK;

(f)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (39);

(g)

Padomes Direktīva 2010/24/ES (40);

(h)

Padomes Direktīva (ES) 2011/16/ES (41) ; un

(i)

Regula (ES) Nr. 692/2011.

Pamatojums

Šeit trūkst tiesību aktu, kas reglamentē mājokļu jomu, piemēram, tiesību akti īres jomā, tiesību akti par sociālo dzīvokļu īri, kā arī trūkst svarīgas ES regulas, kas paredz sīki izstrādātus noteikumus par statistiku.

12. grozījums

3. panta 2., 10. un 11. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(2)

“izmitinātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas profesionālā vai neprofesionālā nolūkā sniedz vai plāno sniegt izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu pret atlīdzību, izmantojot tiešsaistes īstermiņa īres platformu;

(2)

“izmitinātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas profesionālā vai neprofesionālā nolūkā sniedz vai plāno sniegt izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu pret atlīdzību, izmantojot tiešsaistes īstermiņa īres platformu neatkarīgi no tā, vai tas ir pastāvīgs vai pagaidu pakalpojums un vai minētais īres pakalpojums tiek sniegts tieši vai ar tūrisma pakalpojumu pārvaldības vai pārdošanas uzņēmuma vai tam līdzīga uzņēmuma starpniecību ;

[…]

 

[…]

 

(10)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts valsts, reģionālā vai vietējā iestāde, kas ir kompetenta pārvaldīt reģistrācijas procedūras un panākt to izpildi, un/vai savākt datus par izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem;

(10)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts valsts, reģionālā vai vietējā iestāde, kas ir kompetenta pārvaldīt reģistrācijas procedūras un panākt to izpildi, un/vai savākt datus par izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem , un/vai iestādes, kas ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu, kā saistībā ar vienībām un izmitinātājiem tiek ievēroti valsts noteikumi, piemēram, valsts teritorijas plānošanas vai būvniecības standartu jomā ;

(11)

“darbības dati” ir to nakšu skaits, uz kurām vienība tiek īrēta, un to viesu skaits, kuri šajā vienībā uzturējās vienā naktī;

(11)

“darbības dati” ir to nakšu skaits, uz kurām vienība tiek īrēta, un to viesu skaits, kuri šajā vienībā uzturējās vienā naktī;

Pamatojums

Saskaņā ar Direktīvas 2006/123/EK 4. panta 1. punktu jēdziens “pakalpojums” nozīmē jebkādu pašnodarbinātas personas saimniecisko darbību, parasti par atlīdzību. Īstermiņa nomas pakalpojumi ir “pakalpojumi” Pakalpojumu direktīvas izpratnē, tāpēc tie ietilpst tās piemērošanas jomā.

13. grozījums

4. panta 2. un 5. punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a)

reģistrācijas procedūras tiek veiktas, pamatojoties uz izmitinātāju deklarācijām;

(a)

reģistrācijas procedūras tiek veiktas, pamatojoties uz izmitinātāju deklarācijām;

(b)

reģistrācijas procedūras ļauj automātiski un nekavējoties izsniegt reģistrācijas numuru konkrētai vienībai, ja izmitinātājs ir iesniedzis 5. panta 1. punktā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā visus pavaddokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

(b)

reģistrācijas procedūras ļauj automātiski un nekavējoties izsniegt reģistrācijas numuru konkrētai vienībai, ja izmitinātājs ir iesniedzis 5. panta 1. punktā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā visus pavaddokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

(c)

uz vienību attiecas tikai viena reģistrācijas procedūra;

(c)

uz vienību attiecas tikai viena reģistrācijas procedūra šīs regulas izpratnē. Tas neskar citus iespējamos ziņošanas pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, nodokļu, iedzīvotāju reģistrācijas un statistikas jomā ;

(d)

ir pieejami tehniskie līdzekļi, ko izmitinātājs var izmantot, lai atjauninātu informāciju un dokumentāciju;

(d)

ir pieejami tehniskie līdzekļi, ko izmitinātājs var izmantot, lai atjauninātu informāciju un dokumentāciju;

(e)

ir pieejami tehniskie līdzekļi reģistrācijas numuru derīguma novērtēšanai;

(e)

ir pieejami tehniskie līdzekļi reģistrācijas numuru derīguma novērtēšanai , un šajā nolūkā tiks izveidota reģistrācijas numuru kopēja struktūra, kā tas paredzēts 11. pantā ;

(f)

ir pieejami tehniskie līdzekļi, ko izmitinātājs var izmantot, lai izņemtu vienību no reģistra, kurš minēts 3. punktā;

(f)

ir pieejami tehniskie līdzekļi, ko izmitinātājs var izmantot, lai izņemtu vienību no reģistra, kurš minēts 3. punktā;

(g)

izmitinātājiem, kad tie piedāvā savus izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes īstermiņa īres platformu, tiek prasīts deklarēt, vai piedāvātā vienība atrodas apgabalā, kurā ir izveidota vai ir piemērojama reģistrācijas procedūra, un, ja tā ir, norādīt reģistrācijas numuru.

(g)

izmitinātājiem, kad tie piedāvā savus izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes īstermiņa īres platformu, tiek prasīts deklarēt, vai piedāvātā vienība atrodas apgabalā, kurā ir izveidota vai ir piemērojama reģistrācijas procedūra, un, ja tā ir, norādīt reģistrācijas numuru.

[..]

[..]

 

5.     Tur, kur tiek piemērota atļauju shēma (13. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais saraksts), izsniegto reģistrācijas numuru nedrīkst izmantot, lai vienību piedāvātu tiešsaistes īres platformā, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pabeigta un kompetentā iestāde nav atļāvusi izmitinātājam piedāvāt īstermiņa īri.

14. grozījums

5. panta 1. un 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Informācija, ko sniedz izmitinātāji

Informācija, ko sniedz izmitinātāji

1.   Reģistrējoties saskaņā ar 4. pantā minēto reģistrācijas procedūru, izmitinātājs deklarācijas veidā iesniedz šādu informāciju:

1.   Reģistrējoties saskaņā ar 4. pantā minēto reģistrācijas procedūru, izmitinātājs deklarācijas veidā iesniedz šādu informāciju:

(a)

par katru vienību:

(a)

par katru vienību:

 

(1)

vienības adrese;

(2)

vienības veids;

(3)

vai vienība tiek piedāvāta kā izmitinātāja galvenā vai sekundārā dzīvesvieta vai daļa no tās, vai arī citiem nolūkiem;

(4)

maksimālais viesu skaits, ko vienība var uzņemt;

 

(1)

vienības adrese;

(2)

vienības veids;

(3)

vai vienība tiek piedāvāta kā izmitinātāja galvenā vai sekundārā dzīvesvieta vai daļa no tās, vai arī citiem nolūkiem;

(4)

maksimālais viesu skaits, ko vienība var uzņemt;

(5)

vai uz vienību attiecas atļauju shēma un, ja tā ir, vai izmitinātājs ir ieguvis attiecīgo iestāžu atļauju piedāvāt izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumus, kur šāda prasība saņemt atļauju atbilst Savienības tiesību aktiem;

(b)

ja izmitinātājs ir fiziska persona, šīs personas:

(b)

ja izmitinātājs ir fiziska persona, šīs personas:

 

(1)

vārds un uzvārds;

(2)

valsts identifikācijas numurs vai, ja tas nav pieejams, cita informācija, pēc kuras var identificēt personu;

(3)

adrese;

(4)

kontakttālrunis;

(5)

elektroniskā pasta adrese, ko kompetentā iestāde var izmantot rakstiskai saziņai;

 

(1)

vārds un uzvārds;

(2)

valsts identifikācijas numurs vai, ja tas nav pieejams, cita informācija, pēc kuras var identificēt personu;

(3)

adrese;

(4)

kontakttālrunis;

(5)

elektroniskā pasta adrese, ko kompetentā iestāde var izmantot rakstiskai saziņai;

(c)

ja izmitinātājs ir juridiska persona, šīs personas:

(c)

ja izmitinātājs ir juridiska persona, šīs personas:

 

(1)

nosaukums;

(2)

valsts uzņēmuma reģistrācijas numurs;

(3)

visu tā likumīgo pārstāvju vārdi un uzvārdi;

(4)

juridiskā adrese;

(5)

pārstāvja kontakttālruņa numurs;

(6)

elektroniskā pasta adrese, kuru kompetentā iestāde var izmantot rakstiskai saziņai.

 

(1)

nosaukums;

(2)

valsts uzņēmuma reģistrācijas numurs;

(3)

visu tā likumīgo pārstāvju vārdi un uzvārdi;

(4)

juridiskā adrese;

(5)

pārstāvja kontakttālruņa numurs;

(6)

elektroniskā pasta adrese, kuru kompetentā iestāde var izmantot rakstiskai saziņai.

2.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai saskaņā ar 1. punkt u iesniegtajai informācijai būtu pievienoti atbilstoši pavaddokumenti.

2.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai saskaņā ar 1. punkt a a) apakšpunkta 1)–4) punktu un b) un c) apakšpunktu iesniegtajai informācijai būtu pievienoti atbilstoši pavaddokumenti. Attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunkta 5. punktā minēto informāciju, ja izmitinātājs paziņo, ka uz vienību attiecas prasība saņemt atļauju, vai ja cita 1. punktā minētā informācija ļauj automātiski noteikt, ka ir piemērojama prasība saņemt atļauju, dalībvalstis var pieprasīt atļaujas kopiju vai norādi uz to .

Pamatojums

Piedāvājuma publiskošana pirms atļaujas iegūšanas nedrīkstētu būt likumīga. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēts pats atļauju shēmu mērķis. Apgabalos, kuros darbojas atļauju shēma, var pieprasīt atļaujas kopiju vai norādi uz to.

15. grozījums

6. panta 5. punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

5.     Ja kompetentā iestāde pēc pārbaudes saskaņā ar 1. punktu konstatē, ka īstermiņa izmitināšanas piedāvājums konkrētā vienībā ir pretrunā dalībvalstī piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi īstermiņa izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai, tai ir pilnvaras apturēt reģistrācijas numuru derīgumu un izdot rīkojumu, pieprasot tiešsaistes īstermiņa īres platformām bez nepamatotas kavēšanās izņemt jebkuru reģistrācijas ierakstu, kas attiecas uz konkrēto vienību vai vienībām, vai atspējot piekļuvi tam.

Pamatojums

Pasākumiem vajadzētu būt iespējamiem arī gadījumos, kad tiek konstatēti valsts tiesību aktu pārkāpumi.

16. grozījums

7. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Integrēta atbilstība

Integrēta atbilstība

1.   Tiešsaistes īstermiņa īres platformas:

1.   Tiešsaistes īstermiņa īres platformas:

(a)

izstrādā un organizē savu tiešsaistes saskarni tā, lai izmitinātājiem būtu pašiem jānorāda, vai izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumiem piedāvātā vienība atrodas apgabalā, kurā ir ieviesta vai tiek piemērota reģistrācijas procedūra;

(a)

izstrādā, organizē un pastāvīgi atjaunina savu tiešsaistes saskarni tā, lai reģistrācijas numura ievadīšana būtu obligāta gadījumos, kad konkrētas vienības adrese atrodas apgabalā, kurā ir ieviesta vai tiek piemērota reģistrācijas procedūra (13. pantā minētais saraksts) ;

(b)

ja izmitinātājs paziņo, ka vienība, kas tiek piedāvāta izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanai, atrodas apgabalā, kurā ir ieviesta vai tiek piemērota reģistrācijas procedūra – izstrādā un organizē savu tiešsaistes saskarni tā, lai izmitinātāji varētu ļaut lietotājiem identificēt vienību pēc reģistrācijas numura un lai nodrošinātu, ka izmitinātāji pirms izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu piedāvāšanas ir norādījuši attiecīgās vienības reģistrācijas numuru;

(b)

ja izmitinātājs paziņo, ka vienība, kas tiek piedāvāta izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanai, atrodas apgabalā, kurā ir ieviesta vai tiek piemērota reģistrācijas procedūra – izstrādā un organizē savu tiešsaistes saskarni tā, lai izmitinātājiem būtu pienākums lietotājiem identificēt vienību pēc reģistrācijas numura un lai nodrošinātu, ka izmitinātāji pirms izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu piedāvāšanas ir norādījuši attiecīgās vienības reģistrācijas numuru;

(c)

pieliek saprātīgas pūles, lai izlases veidā pārbaudītu izmitinātāju deklarācijas par reģistrācijas procedūras esību vai neesību, ņemot vērā sarakstu, ko dara pieejamu atbilstoši 13. panta 1. punkta a) apakšpunktam, un, ja šāda procedūra pastāv, izmitinātāja norādītā reģistrācijas numura derīgumu, arī izmantojot 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto vienoto digitālo ievades punktu piedāvātās funkcijas, pēc tam, kad izmitinātājam ir atļauts piedāvāt izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumus.

(c)

pieliek saprātīgas pūles, lai izlases veidā pārbaudītu vismaz 20 % no platformā esošajiem ierakstiem attiecībā uz reģistrācijas procedūras esību vai neesību, ņemot vērā sarakstu, ko dara pieejamu atbilstoši 13. panta 1. punkta a) apakšpunktam, un, ja šāda procedūra pastāv, izmitinātāja norādītā reģistrācijas numura derīgumu, arī izmantojot 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto vienoto digitālo ievades punktu piedāvātās funkcijas, pēc tam, kad izmitinātājam ir atļauts piedāvāt izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumus ; pēc kompetento iestāžu pieprasījuma platformām būtu jāveic arī papildu ad hoc pārbaudes .

2.   Tiešsaistes īstermiņa īres platformas nekavējoties informē kompetentās iestādes un izmitinātājus par 1. punkta c) apakšpunktā minēto izlases veida pārbaužu rezultātiem attiecībā uz nepareizām izmitinātāju deklarācijām vai nederīgiem reģistrācijas numuriem.

2.   Tiešsaistes īstermiņa īres platformas nekavējoties informē kompetentās iestādes , 14. pantā minēto iestādi un izmitinātājus par 1. punkta c) apakšpunktā minēto izlases veida pārbaužu rezultātiem attiecībā uz nepareizām izmitinātāju deklarācijām vai nederīgiem reģistrācijas numuriem , tostarp pareizo ierakstu skaitu .

3.   Tiešsaistes īstermiņa īres platformas tiešsaistes saskarnes īpašā sadaļā, kas ir tieši un viegli pieejama, iekļauj atsauci uz informāciju, kas dalībvalstīm jādara pieejama atbilstoši 17. panta 1. punktam.

3.   Tiešsaistes īstermiņa īres platformas tiešsaistes saskarnes īpašā sadaļā, kas ir tieši un viegli pieejama, iekļauj atsauci uz informāciju, kas dalībvalstīm jādara pieejama atbilstoši 13. panta 1. un 2. punktam un 17. panta 1. punktam.

17. grozījums

9. panta 1. un 3. punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tiešsaistes īstermiņa īres platformu pienākums pārsūtīt darbības datus un reģistrācijas numurus.

Tiešsaistes īstermiņa īres platformu pienākums pārsūtīt darbības datus un reģistrācijas numurus

1.   Ja reģistrācijas ieraksts attiecas uz vienību, kas atrodas apgabalā, kurš ietverts 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā sarakstā, tiešsaistes īstermiņa īres platformu nodrošinātāji apkopo un reizi mēnesī nosūta tās dalībvalsts vienotajam digitālajam ievades punktam, kurā atrodas vienība, darbības datus par katru vienību kopā ar atbilstošo reģistrācijas numuru, ko norādījis izmitinātājs, un reģistrācijas ieraksta URL. Nosūtīšanu veic, izmantojot starpierīču saziņas līdzekļus.

1.   Ja reģistrācijas ieraksts attiecas uz vienību, kas atrodas apgabalā, kurš ietverts 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā sarakstā, tiešsaistes īstermiņa īres platformu nodrošinātāji apkopo un reizi mēnesī nosūta tās dalībvalsts vienotajam digitālajam ievades punktam, kurā atrodas vienība, darbības datus par katru vienību kopā ar vienības adresi, tostarp precīzu dzīvokļa numuru, atbilstošo reģistrācijas numuru, ko norādījis izmitinātājs, un reģistrācijas ieraksta URL. Nosūtīšanu veic, izmantojot starpierīču saziņas līdzekļus.

[..]

 

3.     Ja kompetentā iestāde pēc pārbaudes konstatē, ka pastāv acīmredzamas un nopietnas šaubas par nosūtītās datu kopas pareizību un pilnīgumu, tai ir pilnvaras izdot rīkojumu, pieprasot tiešsaistes īstermiņa īres platformām labot šo datu kopu saprātīgā termiņā, ko nosaka kompetentā iestāde.

18. grozījums

12. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Kompetentajai iestādei piešķir piekļuvi atbilstoši 9. pantam nosūtītajai informācijai tikai tad, ja iecerētais apstrādes nolūks ir viens no šiem:

2.   Kompetentajai iestādei piešķir piekļuvi atbilstoši 9. pantam nosūtītajai informācijai tikai tad, ja iecerētais apstrādes nolūks ir viens no šiem:

(a)

uzraudzīt atbilstību 8. pantā minētajām reģistrācijas procedūrām;

(a)

uzraudzīt atbilstību 8. pantā minētajām reģistrācijas procedūrām;

(b)

īstenot noteikumus, kas reglamentē piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu , ja vien minētie noteikumi ir nediskriminējoši, samērīgi un atbilst Savienības tiesību aktiem .

(b)

īstenot noteikumus, kas reglamentē piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu;

 

(c)

šo informāciju izmantot, lai pārbaudītu atbilstību citiem valsts noteikumiem, un tādā apmērā, kādā nepieciešams, to pilnībā un neanonīmā veidā nodot attiecīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par minēto noteikumu (piemēram, valsts plānošanas vai būvniecības standartu) izpildi .

Pamatojums

(b)

Sk. 26. apsvērumam ierosināto grozījumu.

(c)

Saskaņā ar 12. panta 3. punktu datus var nodot citām iestādēm tikai bez iespējas identificēt atsevišķas vienības un izmitinātājus. Izpildes panākšanai ir nepieciešami individuāli dati.

19. grozījums

12. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Dalībvalstis apkopo atbilstīgi 9. pantam iegūtos darbības datus un katru mēnesi nosūta tos valsts statistikas birojiem un Eurostat statistikas apkopošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (1). Darbības datus apkopo valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, un tajos iekļauj informāciju par kopējo vienību skaitu un maksimālo to viesu skaitu, kurus attiecīgajā vienībā var izmitināt katrā ģeogrāfiskajā apakšiedalījumā. Minētos datus iedala pēc vienības veida, kā aprakstīts šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Dalībvalstis izraugās valsts struktūru, kas ir atbildīga par darbības datu apkopošanu un nosūtīšanu valstu statistikas birojiem un Eurostat.

4.   Dalībvalstis apkopo atbilstīgi 9. pantam iegūtos darbības datus un katru mēnesi nosūta tos valsts un – piemērotā gadījumā – reģionālajiem statistikas birojiem un Eurostat statistikas apkopošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (1). Darbības datus apkopo valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, un tajos iekļauj informāciju par kopējo vienību skaitu un maksimālo to viesu skaitu, kurus attiecīgajā vienībā var izmitināt katrā ģeogrāfiskajā apakšiedalījumā. Minētos datus iedala pēc vienības veida, kā aprakstīts šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā . Dati būtu jādara pieejami vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai tās varētu tos izmantot gan politikas veidošanā, gan vietējo noteikumu plānošanā, ieviešanā un izpildē . Dalībvalstis izraugās valsts struktūru, kas ir atbildīga par darbības datu apkopošanu un nosūtīšanu valstu statistikas birojiem un Eurostat.

Pamatojums

Ir svarīgi iekļaut atsauci uz reģionālo statistiku, kā arī uzstāt, ka dati jāredz arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

20. grozījums

13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Informēšanas pienākumi

Informēšanas pienākumi

1.   Dalībvalstis sagatavo un bez maksas dara pieejamus šādus sarakstus:

1.   Dalībvalstis sagatavo un bez maksas dara pieejamus šādus sarakstus:

(a)

to apgabalu saraksts, kuros to teritorijā ir piemērojama reģistrācijas procedūra;

(a)

to apgabalu saraksts, kuros to teritorijā ir piemērojama reģistrācijas procedūra;

(b)

to apgabalu saraksts, par kuriem kompetentās iestādes ir pieprasījušas datus no tiešsaistes īstermiņa īres platformu nodrošinātājiem.

(b)

to apgabalu saraksts, par kuriem kompetentās iestādes ir pieprasījušas datus no tiešsaistes īstermiņa īres platformu nodrošinātājiem;

 

(c)

to apgabalu saraksts, kuru teritorijā piemēro atļauju shēmu .

Pamatojums

Ir iespējams, ka kādā teritorijā piemēro atļauju shēmu. Šādu teritoriju sarakstu dalībvalstīm ir viegli izveidot, un tas sniedz noderīgu informāciju, it īpaši izmitinātājiem. Tas palīdz arī izvairīties no nelikumīgiem piedāvājumiem.

21. grozījums

15. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par tiešsaistes īstermiņa īres platformu izdarītajiem 7. panta 2. un 3. punkta un 9. panta pārkāpumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

3.   Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par tiešsaistes īstermiņa īres platformu un izmitinātāju izdarītajiem 6. panta, 7. panta 1., 2. un 3. punkta un 9. panta pārkāpumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Pamatojums

Pārkāpumus var izdarīt arī izmitinātāji. Attiecībā uz pantiem, kuros ir norādīti pienākumi, būtu jāparedz arī sankcijas. Ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā ir uzsvērts, ka trūkst efektīva un izpildāma regulējuma.

22. grozījums

16. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komiteja

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir dota atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pant u.

2.   Ja ir dota atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pant u.

Pamatojums

Ņemot vērā lēmumu svarīgumu, pārbaudes procedūra būtu jāpiemēro īstenošanas aktiem.

23. grozījums

18. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izvērtēšana un pārskatīšana

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Minētajam ziņojumam par pamatu izmanto izvērtējumus, ko iesniegušas valsts uzraudzības iestādes atbilstoši 14. pantam.

1.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma Komisija izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei , Eiropas Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Minētajam ziņojumam par pamatu izmanto izvērtējumus, ko iesniegušas valsts uzraudzības iestādes atbilstoši 14. pantam.

2.   Saskaņā ar 1. punktu veiktajā izvērtējumā jo īpaši novērtē:

2.   Saskaņā ar 1. punktu veiktajā izvērtējumā jo īpaši novērtē:

(a)

šīs regulas ietekmi uz saistībām, kas tiek piemērotas tiešsaistes īstermiņa īres platformām;

(a)

šīs regulas ietekmi uz saistībām, kas tiek piemērotas tiešsaistes īstermiņa īres platformām;

(b)

šīs regulas ietekmi uz to datu pieejamību, kuri attiecas uz tādu izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu, ko Savienībā izmitinātāji piedāvā ar tiešsaistes īstermiņa īres platformu starpniecību, un

(b)

šīs regulas ietekmi uz to datu pieejamību, kuri attiecas uz tādu izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniegšanu, ko Savienībā izmitinātāji piedāvā ar tiešsaistes īstermiņa īres platformu starpniecību, un

(c)

ciktāl iespējams, šīs regulas ietekmi uz valsts likumdošanas, regulatīvo vai administratīvo pasākumu saturu un proporcionalitāti attiecībā uz piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu, citstarp gadījumos, kad šādus pakalpojumus sniedz pāri robežām.

(c)

ciktāl iespējams, šīs regulas ietekmi uz valsts likumdošanas, regulatīvo vai administratīvo pasākumu saturu un proporcionalitāti attiecībā uz piekļuvi izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un to sniegšanu, citstarp gadījumos, kad šādus pakalpojumus sniedz pāri robežām , un

 

(d)

ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to spēju izstrādāt politiku, pamatojoties uz tiem datiem, kuros platformas dalās ar kompetentajām iestādēm. Būtu jāiekļauj arī datu pieejamības, kvalitātes un izmantojamības izvērtējums, kā arī pārrobežu izpildes un administratīvās sadarbības izvērtējums .

Pamatojums

Atsauce uz Eiropas Reģionu komiteju ir pašsaprotama, savukārt pēdējā daļa ir pievienota, lai nodrošinātu atbilstību 56. punktam.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts “priekšlikums regulai par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (1)”, un atbalsta tā galveno mērķi “saskaņot un racionalizēt regulējumu, kas ļautu ģenerēt un kopīgot datus” un palielināt sektora pārredzamību, uzlabojot izsekošanu un pārskatatbildību;

2.

atzinīgi vērtē priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot pārredzamību, izmantojot datu vākšanu un kopīgošanu, savukārt ES valstis saglabās kontroli pār izmitināšanas vietu īstermiņa īres sektora regulējumu, tostarp veselības un drošības standartiem, mājokļu politiku un nodokļu jautājumiem;

3.

uzsver, cik svarīgs ir labi funkcionējošs vienotais tirgus, tostarp tā digitālā dimensija kā ES izaugsmes stūrakmens, kas nodrošina nepieciešamos apstākļus Eiropas tūrisma uzplaukumam, un atkārtoti norāda uz Padomes 2019. gada maija secinājumiem 9707/19, kuros pausts pamudinājums “nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp attiecībā uz īstermiņa izmitināšanas īres pakalpojumiem ES”;

4.

uzskata, ka vietējo pašvaldību tiesības regulēt sabiedrības interešu mērķus jomās, kas ir to kompetencē (piemēram, mājokļi un plānošana), ir būtisks elements kohēzijas sasniegšanā un ir subsidiaritātes jautājums;

5.

uzskata, ka ES tiesiskais regulējums ir saderīgs ar vietējo un reģionālo īpatnību respektēšanu;

6.

sagaida, ka regulā, no vienas puses, tiks paredzēta virkne skaidru noteikumu un pienākumu ES līmenī un, no otras puses, tiks darīti pieejami dažādi instrumenti un iespējas, ko pilsētas un reģioni var izmantot, lai uzraudzītu situāciju uz vietas un izdarītu tādu politisko izvēli, kas būtu labāk pielāgota to konkrētajām vajadzībām;

Sadarbīgās ekonomikas platformu loma tūrismā

7.

uzsver, ka tūrisms ir stratēģiska nozare, integrācijas instruments un nozīmīgs sociālās un ekonomikas atveseļošanas virzītājspēks: tas nodrošina vairāk nekā 10 % no ES iekšzemes kopprodukta, rada darbvietas 26 miljoniem cilvēku un veido 6 % no kopējā ES eksporta;

8.

atgādina, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tūrisms ir smagi cietis un ka nozare vēl nav atguvusies salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms 2020. gada, lai gan 2022. gada dati liecina, ka atveseļošanās notiek, un vēlreiz parāda, ka ES iedzīvotājiem ir spēcīga vēlme apmeklēt citas valstis;

9.

atzīst, ka izmitināšanas vietu īstermiņa īres (short-term accomodation rentals, STR) pakalpojumi ir svarīga ES tūrisma ekosistēmas daļa; par to liecina fakts, ka 29 % no klientu nakšņošanas rezervācijām patlaban tiek veikti, izmantojot platformas, un šis skaits pieaug;

10.

atzīst, ka daudzos gadījumos īstermiņa īre ir pozitīvs virzītājspēks īpašuma objektu atjaunošanā un renovācijā pilsētās un piepilsētās, tostarp no ilgtspējas viedokļa. Izmantojot īstermiņa īri, apritē atkal nonāk liela daļa izmitināšanas vietu, kas citādi nebūtu pieejamas tirgū, un īpašuma objekti, kas paliktu neizmantoti;

11.

norāda, ka Eiropas Savienībā 2019. gadā vairāk nekā 512 miljoni nakšņošanas rezervāciju tika veikti, izmantojot vienu no četrām galvenajām platformām, kas darbojas šajā sektorā, t. i., vidēji 1,4 miljoni viesu dienā. Tas nozīmē, ka katru minūti tika rezervētas aptuveni 90 uzturēšanās, bet katru dienu – gandrīz 130 000 (2);

12.

norāda, ka platformu ietekme ES reģionālajā līmenī ir nevienmērīga;

13.

norāda uz pievienotās vērtības aizplūšanu, jo daudzu platformu galvenā mītne atrodas ārpus ES;

14.

mazāk attīstītajos reģionos īstermiņa izmitināšanas pakalpojumi galvenokārt raksturīgi lauku apvidiem, tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta īstermiņa izmitināšanas tirgotāji, palīdzot viņiem izkopt savas digitālās spējas, svešvalodu prasmes un citas ar tūrismu saistītas prasmes, lai veicinātu sadarbību ar vietējām pašvaldībām. Šajā saistībā būtu jāatbalsta vietējās pašvaldības, lai veicinātu īstermiņa izmitināšanas tirgotāju spēju veidošanu, stiprinātu savstarpējo uzticēšanos un tādējādi palīdzētu nostiprināt lauku tūrismu, kas pēc Covid-19 pandēmijas ir vēl vērtīgāks vietējās un reģionālās ekonomikas attīstībai;

15.

vērš uzmanību uz faktu, ka 2019. gadā pirms pandēmijas 42 ES pilsētās viesi pavadīja vairāk nekā vienu miljonu nakšu, bet Parīzē, Barselonā, Lisabonā un Romā – attiecīgi vairāk nekā 10 miljonus nakšu katrā; tieši pilsētu tūrismu un ar mākslas vērtībām bagātu pilsētu tūrismu, kā arī “saules un pludmales” tūrismu laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam Covid-19 skāra vissmagāk;

16.

pozitīvi vērtē to, ka ceļotāju interese ir pārorientējusies uz mazākām pilsētām un lauku kopienām, un atzinīgi vērtē faktu, ka apmeklētāji arvien biežāk izvēlas vietas, kas atrodas tālāk no “tradicionālajiem” tūrisma maršrutiem; tāpēc stingri atbalsta ES viedās mobilitātes stratēģijas (3) mērķi dubultot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi visā Eiropā; Komiteja ir pārliecināta, ka mūsdienīgi un ilgtspējīgi ceļošanas modeļi vēl vairāk stiprinās lauku tūrismu;

17.

uzsver: lai gan ES ir pasaulē populārākais tūrisma galamērķis, ES tūrisma atveseļošanās pēdējo divu gadu laikā ir saistīta galvenokārt ar vietējo un ES iekšējo tūrismu; lai vēl vairāk atbalstītu ES iedzīvotājus, kas ceļo pa Eiropas Savienību, RK prasa turpināt centienus atjaunot esošos dzelzceļa robežšķērsošanas punktus (149 no 265 savienojumiem nedarbojas (4)) ar mērķi veicināt transportu bez emisijām, atjaunot ES dzelzceļa tīklu un pielāgot to 21. gadsimta izaicinājumiem, maksimāli izmantojot vismodernākās dzelzceļa transporta tehnoloģijas;

Ietekme uz mājokļu nozari

18.

atzīst, ka galvenokārt lielo ES pilsētu pašvaldības saskaras ar aizvien lielāku pieprasījumu pēc cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, lai uzņemtu iedzīvotājus, kuri vēlas studēt, strādāt un dzīvot šajās pilsētās. Cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšana ir sabiedrības interešu jautājums, kas vietējām pašvaldībām jārisina, piemeklējot labākos iespējamos risinājumus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas ar iedzīvotājiem, kuri ir ieinteresēti izīrēt tūristiem;

19.

norāda, ka īstermiņa īre apvieno divus atšķirīgus tirgus – dzīvojamo māju tirgu un tūrisma tirgu; no tā izriet, ka finansiāli vai nodokļu atvieglojumi ēku renovācijai var veicināt mājokļu pārveidošanu no dzīvojamām mājām par tūristu mītnēm, tos izmantojot komerciālos nolūkos uz iedzīvotāju, studentu un darba ņēmēju rēķina;

20.

uzsver, ka par to, vai izmitināšanas vietu īstermiņa īre ir pieļaujama sociālo mājokļu ēkās, būtu jālemj attiecīgajai kompetentajai iestādei;

21.

uzsver, ka jomās, kurās ir spēcīga tiešsaistes platformu darbība, ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir ievērojama (5); tas izraisa īres maksas un nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, kā rezultātā samazinās nekustamā īpašuma pieejamība vietējiem iedzīvotājiem;

22.

uzsver, ka, sniedzot iespējas platformām, ir svarīgi ievērot tādus publiskās politikas mērķus kā pieejami un cenas ziņā pieņemami mājokļi un urbāno centru aizsargāšana, it īpaši situācijā, kad ekonomiskie apstākļi Eiropā pasliktinās. Īstermiņa izmitināšanas īres pakalpojumi, kuru sniegšanai tiek izmantotas platformas, un to ietekme nedrīkst apdraudēt pozitīvo attieksmi pret tūrismu Eiropas reģionos un pilsētās un pasliktināt apkaimju dzīvotspēju;

Datu kopīgošana

23.

tādēļ uzskata: ievērojot datu aizsardzības noteikumus, obligātas informācijas sniegšanas prasības platformām izmitināšanas vietu īstermiņa īres tirgū ir saistošas, jo iestādēm ir jābūt piekļuvei šai informācijai, lai garantētu cenas ziņā pieņemamu mājokļu pieejamību;

24.

pauž bažas par to, ka platformām ir grūtības sniegt publiskajām iestādēm kritiski svarīgu informāciju, lai gan ir pazīmes, kas liecina par lielāku gatavību, un tas var palīdzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām pieņemt uz informāciju balstītus politiskus lēmumus un vienkāršot vietējo noteikumu piemērošanu un izpratni;

25.

uzsver administratīvo slogu, kas gulstas uz publiskajām iestādēm, kuras saņem arvien lielāku skaitu iedzīvotāju sūdzību un, lai piemērotu sankcijas, ir spiestas izmeklēt ziņojumus par nelikumīgām darbībām saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īri; asi nosoda to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir spiestas pret nelikumīgām darbībām vērsties tiesas ceļā, lai panāktu spēkā esošo noteikumu ievērošanu;

26.

atkārtoti norāda uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-674/20 (6), kurā atzīts: nav pretrunā ES tiesību aktiem prasība nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un it īpaši elektroniskās izmitināšanas platformas operatoriem iesniegt kompetentajām nodokļu iestādēm konkrētus datus par darījumiem, kas saistīti ar tūristu mītnēm;

27.

precizē, ka ES likums par elektronisko tirdzniecību (Direktīva 2000/31 (7)), kas garantē platformu tiesības sniegt kombinētus pakalpojumus, neatbrīvo tās no vietējiem un reģionālajiem noteikumiem attiecībā uz datu vākšanu nodokļu jomā;

28.

tomēr atgādina par Tiesas spriedumu (C-390/18 (8)), kurā platformas klasificētas kā “starpniecības pakalpojuma sniedzējas”, nevis “izmitināšanas pakalpojumu sniedzējas”, un brīdina, ka platformas nevar uzskatīt par tiešsaistes nekustamā īpašuma aģentūrām;

29.

uzsver faktu, ka no 2023. gada 1. janvāra platformām būs jāsāk sniegt nodokļu iestādēm konkrētu informāciju par ienākumiem, kas gūti no personām, kuras ar platformu starpniecību īrē mītnes (Direktīva (ES) 2021/514) (9). Sagaidāms, ka šis pienākums uzlabos nodokļu saistību izpildi un ļaus publiskajām iestādēm efektīvāk saukt pie atbildības nelegālos tirgotājus; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt konsekvenci starp dažādiem tiesību aktiem;

30.

pauž cerību, ka regulas priekšlikumā paredzētie noteikumi tiks piemēroti arī īstermiņa nomas pakalpojumiem, kas netiek sniegti ar tiešsaistes platformu starpniecību, lai novērstu iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi pret iznomātājiem. Jāņem vērā, ka īstermiņa nomas pakalpojumi, kas tiek sniegti, neizmantojot šādas platformas, nav pakļauti reģistrācijas pienākumiem un pastāv risks, ka tie paliks ārpus publisko iestāžu redzesloka;

31.

sagaida, ka platformas, vienojoties ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, ieviesīs procedūras nelikumīgu ierakstu izņemšanai no savām tīmekļa vietnēm;

32.

lai veicinātu sadarbību ar vietējām pašvaldībām, uzsver, ka ir jānodrošina atbalsts spēju veidošanai, digitālo kompetenču izkopšanai un īstermiņa izmitināšanas iespēju radīšanai tirgotājiem no lauku apvidiem un mazāk attīstītiem reģioniem;

33.

pauž bažas par faktu, ka regulas priekšlikuma 12. panta 3. punktā noteiktais maksimālais datu uzglabāšanas periods “ne ilgāk kā vienu gadu” var izrādīties nepietiekams, un aicina to pagarināt līdz vismaz diviem gadiem;

Vietējie un reģionālie risinājumi

34.

atzīmē, ka ievērojams skaits ES pilsētu un reģionu ir ieviesuši individuālus pasākumus, kas paredz uzraudzīt vai ierobežot izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu darbību šo pilsētu rajonos; šādi pasākumi cita starpā ietver dienu ierobežojumu konkrētam īrējamam īpašumam, nodokļu iekasēšanu, izmitināšanas vietu īstermiņa īres aizliegumu dažos konkrētos ēku veidos vai rajonos;

35.

atkārtoti norāda, ka valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība pieņemt atbilstošus noteikumus viesmīlības pakalpojumu jomā, tostarp obligātu reģistrāciju, atļauju ierobežošanu, zonēšanas politiku un izmitināšanas vietu īstermiņa īres laika samazināšanu, kā arī noteikumus, kas ļautu izvairīties no “tūristifikācijas” un ar to saistītās pilsētu centru iztukšošanās un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanās šajos rajonos;

36.

brīdina, ka jebkāda iejaukšanās nedrīkstētu izkropļot tirgu vai dot priekšroku vienam izmitināšanas veidam, nevis citam; turklāt būtu jāņem vērā tūristu mītņu tirgu daudzveidība, nevis jācentrējas tikai uz pilsētām, jo platformas darbojas arī lauku apvidos, kā arī saules un pludmales brīvdienu galamērķos;

Par izmitināšanas vietu īstermiņa īres regulējumu

37.

uzskata, ka pašreizējai situācijai raksturīgs skaidrības trūkums par noteikumiem, kas piemērojami izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu sniedzējiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām; šajā sakarā atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot informācijas vākšanu un apmaiņu starp platformām un iestādēm;

38.

konstatē, ka pirms regulas priekšlikuma publicēšanas vairākas pilsētas, reģioni un dalībvalstis centās šo jauno sektoru regulēt, izmantojot virkni atšķirīgu prasību, piemēram, nakšņošanas reižu skaita ierobežojumus, reģistrācijas un atļauju piešķiršanas sistēmu, zonējumu un licencēšanas prasības;

39.

uzsver šādu pasākumu ierobežotos panākumus, kurus kavē sadarbīgās ekonomikas platformu nevēlēšanās sadarboties, atbildot uz publisko iestāžu informācijas apmaiņas pieprasījumiem; tādēļ atbalsta to, ka regula tika izvēlēta kā piemērots juridisks instruments, kas var palielināt pārredzamību un racionalizēt datu plūsmas;

40.

stingri nosoda faktu, ka Eiropas Komisija ir atzinusi reģistrācijas sistēmas vai vietējos vai reģionālos noteikumus par “apgrūtinošiem”, “neefektīviem un atšķirīgiem”;

41.

norāda, ka 22 dalībvalstīs ir ieviesta reģistrācijas sistēma; šādām sistēmām atšķiras darbības apjoms, procedūras, prasības un izpildes mehānismi, tostarp no platformām prasītais sadarbības līmenis;

42.

atgādina, ka dalībvalstu un atbildīgo iestāžu ziņā ir lemt par reģistrācijas sistēmas izveidi saskaņā ar regulas priekšlikumu; šādā gadījumā tās iegūst piekļuvi datiem;

43.

atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu atbalstīt līdzīgu un sadarbspējīgu reģistrācijas sistēmu izveidi visā ES, lai nodrošinātu, ka izmitinātāji un platformas visā ES ievēro vienādus un saskaņotus reģistrācijas noteikumus; tas var arī samazināt iestāžu administratīvās izmaksas; uzskata, ka integrētas atbilstības kritēriju var iekļaut reģistrācijas procesā;

44.

piekrīt, ka, pateicoties regulai, publiskās iestādes varēs veidot labāku izmitināšanas vietu īstermiņa īres pārvaldības politiku, paredzot mērķtiecīgākus un piemērotākus noteikumus, kurus var efektīvāk īstenot;

45.

tomēr pauž bažas par paredzamajām administratīvajām izmaksām, kas publiskajām iestādēm būs jāsedz, lai izveidotu reģistrācijas sistēmas un vienotos kontaktpunktus;

46.

brīdina, ka izmaksas saistībā ar reģistrācijas sistēmu un pieslēgumiem valsts vienotajam kontaktpunktam būs jāsedz par teritoriju atbildīgajām vietējām pašvaldībām, un uzsver, ka pielāgošanās jaunajai sistēmai varētu aizņemt vairāk laika;

47.

uzsver, ka noteikumu izstrāde par piekļuvi īstermiņa mājokļiem un to nodrošināšanu joprojām ir dalībvalstu (valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa) ziņā. Joprojām ir iespējams izveidot atļaujas shēmas attiecībā uz piekļuvi īstermiņa mājokļiem un to nodrošināšanu;

Par tirgus daļām un izmitinātājiem

48.

aicina turpināt analizēt definīcijas un sagaida vienotu kritēriju kopumu, kas ļautu nošķirt dažādus īpašnieku veidus (profesionālie izmitinātāji un neregulārie izmitinātāji vai īpašnieki, kuru īpašumus pārvalda nekustamā īpašuma pārvaldītāji), lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi tirgum un novērstu nevajadzīgus šķēršļus tirgus darbībai, jo īpaši mazajiem operatoriem;

49.

uzsver, ka Eiropas Komisijas priekšlikums pilnībā atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem; tas kompetentajām iestādēm paver dažādas iespējas, uztic tām lēmumu par reģistrācijas shēmu izveidi un neskar citus noteikumus sabiedrības interesēs;

50.

prasa veikt tirgus novērtējumu ar mērķi novērtēt uzņēmējkopienas profesionalizācijas pakāpi;

51.

cer, ka vienotais reģistrācijas numurs būs pietiekams, lai novērtētu atsevišķu fizisku vai juridisku personu pārvaldīto ēku/vienību skaitu;

52.

aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm publicēt ziņojumu, kurā aprakstīts tirgus un iekļautas aplēses par dažādu operatoru tirgus daļām, tostarp konkrētiem segmentiem, piemēram, profesionālie izmitinātāji un neregulārie (vienādranga) izmitinātāji; viesi lauku apvidos vai mazpilsētās salīdzinājumā ar tūrisma centriem; operatori un starpnieki, kas piedāvā pārrobežu pakalpojumus salīdzinājumā ar tiem, kas sniedz vietējos pakalpojumus, un atjaunināt ar ietekmes novērtējumu saistīto informāciju;

53.

uzskata, ka stingrāki noteikumi būtu jāpiemēro profesionāliem īstermiņa īres īpašumu pārvaldniekiem (“tirgotājiem”), nevis neregulāriem (vienādranga) pārvaldniekiem;

Reģistrācija

54.

prasa precizēt, vai lēmums izveidot reģistrācijas sistēmu (kopā ar vienoto digitālo vārteju) ir tikai valsts kompetencē, vai arī to var pieņemt attiecīgās dalībvalsts vietējās un reģionālās pašvaldības, ja tās to vēlas;

55.

atzinīgi vērtē to, ka projektā ir noteikta vienota pieeja reģistrācijas procedūrām, ar kurām saskaņā katrai atsevišķajai vienībai tiktu piešķirts vienots valsts reģistrācijas numurs, kas nodrošinātu lielāku pārredzamību un izsekojamību;

56.

pauž bažas par to, ka ierosinātie noteikumi ļauj automātiski un nekavējoties piešķirt izmitinātājiem reģistrācijas numuru darbības sākšanai; saprot, ka reģistrācija nenozīmē pārbaudi, taču sagaida sīkāku informāciju par to, kā kompetentās iestādes var ierobežot reģistrācijas numuru izsniegšanu vietās vai vienībās, uz kurām attiecas vietējie noteikumi, kas aizliedz izmitināšanas vietu īstermiņa īres darbības; jau reģistrējoties jāpieprasa vismaz pierādījums par tiesībām rīkoties ar vienību;

57.

sagaida, ka 6. pantā tiks precizētas sankcijas platformām, ja tās neievēro rīkojumu apturēt vai atcelt nelikumīgus reģistrācijas ierakstus; uzskata, ka regulā būtu skaidri jānorāda, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pilnvaras sodīt tās platformas, kas neievēro spēkā esošos noteikumus;

Par pārbaudi un novērtējumu

58.

prasa papildus precizēt 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā noteikts, ka platformām ir jāpieliek “saprātīgas pūles, lai izlases veidā pārbaudītu izmitinātāju deklarācijas”; uzskata, ka tādi termini kā “saprātīgas pūles” un “izlases veida pārbaudes” var būt pārāk aptuveni un dažādi interpretējami; uzskata arī, ka šādi uzdevumi, kas saistīti ar izlases veida pārbaudēm un rezultātu paziņošanu kompetentajām iestādēm, būtu jāpilda vismaz reizi ceturksnī;

59.

uzsver, ka reģistrācijas procedūra saskaņā ar šo regulu neskar citus iespējamos ziņošanas pienākumus, piemēram, nodokļu, iedzīvotāju reģistrācijas un statistikas jomā;

60.

uzskata, ka novērtējumā, kas paredzēts trīs gadus pēc regulas stāšanās spēkā, jāiekļauj arī novērtējums par ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to spēju izstrādāt politiku, kas balstīta uz datiem, kurus platformas sniedz kompetentajām iestādēm. Būtu jāiekļauj arī datu pieejamības, kvalitātes un izmantojamības izvērtējums, kā arī pārrobežu izpildes un administratīvās sadarbības izvērtējums;

61.

uzskata, ka regulas 7. pantā attiecībā uz izstrādes prasībām būtu jānosaka, ka saskarnes izstrāde garantē obligātas ailes ģenerēšanu, kurā norāda vienības reģistrācijas numuru īstermiņa nomas sludinājumos platformās, un uzskata, ka šādas obligātas ailes ģenerēšanai jānotiek automātiski brīdī, kad izmitinātājs sludinājumu gatavojas publicēt apgabalā ar reģistrācijas procedūru, nevis pamatojoties uz izmitinātāja brīvprātīgu pašdeklarāciju. Turklāt Komiteja norāda, ka, tā kā 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums uzturēt atjauninātus to apgabalu sarakstus, kuros piemēro reģistrācijas procedūru, platformām būs tehniskie līdzekļi, kas nepieciešami, lai veiktu šo pārbaudi automātiski, neradot ievērojamas izmaksas;

62.

apšauba, ka pietiek ar to, ka izmitinātāji paši norāda, vai vienība, ko piedāvā īstermiņa īrei, atrodas teritorijā, kurā ir izveidota vai tiek piemērota reģistrācijas procedūra. Tā vietā Komiteja ierosina, ka saskarnei jābūt veidotai tā, lai šādā gadījumā reģistrācijas numura ierakstīšana būtu obligāta.

Briselē, 2023. gada 15. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp.).

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (kodificēta redakcija) (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(40)  Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(41)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp.).

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (kodificēta redakcija) (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(40)  Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(41)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(2)  https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Short-stay_accommodation_offered_via_online_collaborative_economy_platforms

(3)  https://transport.ec.europa.eu/transport-themes/mobility-strategy_en

(4)  https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/reports/2018/comprehensive-analysis-of-the-existing-cross-border-rail-transport-connections-and-missing-links-on-the-internal-eu-borders

(5)  https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0094119020300498

(6)  Lieta C-674/20: Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 27. aprīļa spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Airbnb Ireland UC/Région de Bruxelles-Capitale (OV C 237, 20.6.2022., 13. lpp.)., https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A62020CA0674

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32000L0031

(8)  Lieta C-390/18: Tiesas (virspalāta) 2019. gada 19. decembra spriedums (Juge d'instruction du tribunal de grande instance de Paris (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret X (OV C 61, 24.2.2020., 8. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).


30.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/43


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Pesticīdu ilgtspējīga lietošana”

(2023/C 188/06)

Ziņotājs:

Heinz-Joachim HÖFER (DE/PSE), Altenkirhenes (Vestervalde) pilsētas domes deputāts

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115

COM(2022) 305 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek sasniegti Savienības tiesiskā regulējuma mērķi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, tas ir jāpielāgo, nosakot skaidrākus un uzņēmējiem tieši piemērojamus noteikumus. Turklāt būtu jāprecizē vairāki noteikumi, tostarp noteikumi par integrētās augu aizsardzības piemērošanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumiem un augu aizsardzības līdzekļu lietošanā izmantoto iekārtu pārbaudēm. Tāpēc ir lietderīgi atcelt Direktīvu 2009/128/EK un aizstāt to ar regulu.

(5)

Lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek sasniegti Savienības tiesiskā regulējuma mērķi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, tas ir jāpielāgo, nosakot skaidrākus un uzņēmējiem tieši piemērojamus noteikumus , kā arī jāpastiprina robežkontrole tā, lai imports atbilstu tādiem pašiem kritērijiem, kādi noteikti Eiropas Savienībā, lai ES teritorijā nenonāktu ne pārtikas produkti, ne augi, ne ziedi, kas apstrādāti ar tādiem augu aizsardzības līdzekļiem (piemēram, pesticīdiem, fungicīdiem), kuri Eiropas Savienībā ir aizliegti . Turklāt būtu jāprecizē vairāki noteikumi, tostarp noteikumi par integrētās augu aizsardzības piemērošanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumiem un augu aizsardzības līdzekļu lietošanā izmantoto iekārtu pārbaudēm. Tāpēc ir lietderīgi atcelt Direktīvu 2009/128/EK un aizstāt to ar regulu.

2. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā, kas publicēts 2022. gada 9. maijā, attiecībā uz priekšlikumiem par lauksaimniecību, pārtikas ražošanu, biodaudzveidību un ekosistēmām, piesārņojumu iedzīvotāji lūdz Savienību jo īpaši būtiski samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar pašreizējiem mērķrādītājiem, vienlaikus joprojām nodrošinot pārtikas nodrošinājumu, un atbalstīt pētniecību, kuras mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgākas un dabiskākas alternatīvas. Iedzīvotāji lūdz vairāk pētījumu un inovāciju, tostarp attiecībā uz tehnoloģiskiem risinājumiem ilgtspējīgai ražošanai, augu rezistenci un precīzo lauksaimniecību, kā arī plašāku saziņu, konsultāciju sistēmas un lauksaimnieku apmācību, mācīšanos no lauksaimniekiem, kā arī lūdz Savienību aizsargāt kukaiņus, jo īpaši vietējos un apputeksnējošos kukaiņus.

(9)

Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā, kas publicēts 2022. gada 9. maijā, attiecībā uz priekšlikumiem par lauksaimniecību, pārtikas ražošanu, biodaudzveidību un ekosistēmām, piesārņojumu iedzīvotāji lūdz Savienību jo īpaši būtiski samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar pašreizējiem mērķrādītājiem, vienlaikus joprojām nodrošinot pārtikas nodrošinājumu, un atbalstīt pētniecību, kuras mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgākas un dabiskākas alternatīvas. Iedzīvotāji lūdz vairāk pētījumu un inovāciju, tostarp attiecībā uz tehnoloģiskiem risinājumiem ilgtspējīgai ražošanai, augu rezistenci un precīzo lauksaimniecību, kā arī plašāku saziņu, konsultāciju sistēmas un lauksaimnieku apmācību, mācīšanos no lauksaimniekiem, kā arī lūdz Savienību aizsargāt kukaiņus, jo īpaši vietējos un apputeksnējošos kukaiņus. Iedzīvotāji arī iesaka piemērot principu “piesārņotājs maksā”, kas būtu jāiekļauj arī nodokļu pasākumos;

3. grozījums

12. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(12)

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir ekonomiski izdevīgi panākt būtisku progresu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jānosaka kvantitatīvi mērķrādītāji Savienības un dalībvalstu līmenī attiecībā uz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un ar to saistītā riska samazināšanu un bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu, lai uzraudzītu progresu. Valstu mērķrādītāji būtu jānosaka ar valsts tiesību aktiem, lai attiecībā uz tiem nodrošinātu pienācīgu progresu un pārskatatbildību. Šie saistošie valsts mērķrādītāji dalībvalstīm arī būtu jāsasniedz līdz 2030. gadam. Paredzams, ka ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšana būtiski samazinās profesionālo lietotāju darba drošības un veselības riskus.

(12)

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir ekonomiski izdevīgi panākt būtisku progresu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jānosaka kvantitatīvi mērķrādītāji Savienības un dalībvalstu līmenī attiecībā uz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un ar to saistītā riska samazināšanu un bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu, lai uzraudzītu progresu. Valstu mērķrādītāji būtu jānosaka ar valsts tiesību aktiem, lai attiecībā uz tiem nodrošinātu pienācīgu progresu un pārskatatbildību. Šie saistošie valsts mērķrādītāji dalībvalstīm arī būtu jāsasniedz līdz 2030. gadam. Paredzams, ka ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšana būtiski samazinās profesionālo lietotāju , kā arī iedzīvotāju/patērētāju un it īpaši mazaizsargāto grupu darba drošības un veselības riskus.

4. grozījums

13.a apsvērums (jauns apsvērums)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(13a)

Eiropas Komisija savā dienestu darba dokumentā par pārtikas nodrošinājuma faktoriem atzīst, ka “augsne, ūdens, biodaudzveidība un gaiss ir pārtikas ražošanas pamatnosacījumi”, secina, ka “pašreizējais augsta resursu patēriņa lauksaimniecības modelis, kas balstīts uz ķīmiskiem pesticīdiem, vidējā termiņā var apdraudēt pārtikas nodrošinājumu biodaudzveidības zuduma dēļ, var veicināt kaitīgu organismu izplatību, kā arī samazināt augsnes veselību un apputeksnētāju daudzumu, kas ir būtiski lauksaimnieciskajai ražošanai”, kā arī uzsver nepieciešamību īstenot pesticīdu lietojuma samazināšanas mērķus, lai ilgtermiņā ES garantētu pārtikas nodrošinājumu.

Pamatojums

Lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku, ir jāsamazina pesticīdu lietošana.

5. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāpublicē valsts rīcības plāni. Lai dalībvalstu rīcības plāni būtu iedarbīgi, tajos būtu jāiekļauj kvantitatīvi mērķi, atsauces uz saistošiem valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, kā arī attiecīgie indikatīvie mērķrādītāji, kas noteikti valsts rīcības plānos, pasākumi, grafiki un radītāji nolūkā samazināt pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tas ļaus īstenot strukturētu pieeju kvantitatīvu mērķu un mērķrādītāju noteikšanai, skaidri sasaistot tos ar valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem. Lai uzraudzītu atbilstību šīs regulas noteikumiem, dalībvalstīm ik gadus būtu arī jāziņo par mērķrādītājiem un precīziem kvantitatīviem datiem saistībā ar atbilstību noteikumiem par lietošanu, apmācību, lietošanas iekārtām un integrēto augu aizsardzību.

(14)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāpublicē valsts rīcības plāni. Lai dalībvalstu rīcības plāni būtu iedarbīgi, tajos būtu jāiekļauj kvantitatīvi mērķi, atsauces uz saistošiem valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, kā arī attiecīgie indikatīvie mērķrādītāji, kas noteikti valsts rīcības plānos, pasākumi, grafiki un radītāji nolūkā samazināt pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tas ļaus īstenot strukturētu pieeju kvantitatīvu mērķu un mērķrādītāju noteikšanai, skaidri sasaistot tos ar valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem. Lai uzraudzītu atbilstību šīs regulas noteikumiem, dalībvalstīm ik gadus būtu arī jāziņo par mērķrādītājiem un precīziem kvantitatīviem datiem saistībā ar atbilstību noteikumiem par lietošanu, apmācību, lietošanas iekārtām un integrēto augu aizsardzību. Eiropas Komisija ar vides zinātnieku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ekspertu grupas palīdzību var veikt šo valsts rīcības plānu ex post pārbaudi, lai nodrošinātu atzinumu pārredzamību.

6. grozījums

16. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14)

Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas jomā ietekmē vidi. cilvēka veselību un darba apstākļus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai un sociālajiem partneriem tiek dotas pietiekamas iespējas piedalīties dalībvalstu rīcības plānu sagatavošanā un attiecīgā gadījumā par to apspriesties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (24).

(16)

Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas jomā ietekmē vidi. cilvēka veselību un darba apstākļus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pašvaldībām savas kompetences ietvaros, kā arī sabiedrībai un sociālajiem partneriem tiek dotas pietiekamas iespējas piedalīties dalībvalstu rīcības plānu sagatavošanā un attiecīgā gadījumā par to apspriesties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (24).

7. grozījums

24. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(22)

Lai garantētu, ka augu aizsardzības līdzekļi un saistītās lietošanas iekārtas tiek izmantotas, nodrošinot cilvēku veselības un vides aizsardzību, ir jāparedz vispārīgas prasības profesionāliem lietotājiem saistībā ar apmācību, kas nepieciešama, lai varētu izmantot noteiktus augu aizsardzības līdzekļus vai lietošanas iekārtas, kā arī saistībā ar bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un nepieciešamību ievērot pārbaudes prasības attiecībā uz lietošanas iekārtām, ko izmanto profesionāli lietotāji.

(24)

Lai garantētu, ka augu aizsardzības līdzekļi un saistītās lietošanas iekārtas tiek izmantotas, nodrošinot cilvēku veselības un vides aizsardzību, ir jāparedz vispārīgas prasības profesionāliem lietotājiem saistībā ar apmācību, kas nepieciešama, lai varētu izmantot noteiktus augu aizsardzības līdzekļus vai lietošanas iekārtas, kā arī saistībā ar bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un nepieciešamību ievērot pārbaudes prasības attiecībā uz lietošanas iekārtām, ko izmanto profesionāli lietotāji. Vienlaikus būtu jāaizliedz neprofesionāliem lietotājiem, kuri nav apmācīti, izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, lai izvairītos no situācijām, kas rada apdraudējumu cilvēku vai vides drošībai.

8. grozījums

24.a apsvērums (jauns apsvērums)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(24a)

Vides monitorings ir nepieciešams, lai pārbaudītu jebkādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. ES monitoringa prasības pašlaik ir vērstas tikai uz ūdeni. Lai precīzi novērtētu, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu radītā riska samazināšanu, dalībvalstis ievieš visaptverošas programmas, lai uzraudzītu darbīgo vielu atlieku un to metabolītu sastopamību vidē, ūdenī, dzīvniekos un cilvēkos.

9. grozījums

24.b apsvērums (jauns apsvērums)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(24b)

Eiropas Komisijas īstenošanas plānā “Augsnes kurss Eiropai” norādīts, ka 83 % lauksaimniecības augšņu ES ir piesārņotas ar pesticīdu atliekām, un lauksaimniecības intensifikācija un pesticīdu pārmērīga lietošana, visticamāk, vēl vairāk saasinās situāciju nākotnē. Pesticīdu spēja ilgi saglabāties augsnē un toksiskums sugām, kuras nav paredzēts apstrādāt, ir īpaši minēti kā faktori, kas apdraud augsnes veselību. Tādēļ, īstenojot šīs regulas noteikumus, būtu pienācīgi jāņem vērā augsnes aizsardzības nozīme.

10. grozījums

25. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(23)

Augu aizsardzības līdzekļiem var būt īpaši negatīva ietekme noteiktās zonās, kuras bieži izmanto plaša sabiedrība vai mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kopienās, kurās cilvēki dzīvo un strādā, kā arī ekoloģiski jutīgās zonās, piemēram, Natura 2000 teritorijās, kas ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (33) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (34). Ja augu aizsardzības līdzekļus lieto zonās, ko izmanto plaša sabiedrība, ir liela iespēja, ka cilvēki nonāks saskarē ar šādiem līdzekļiem. Tāpēc, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, būtu jāaizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošana jutīgās zonās un trīs metru attālumā ap tām. Atkāpes no šā aizlieguma būtu jāatļauj tikai noteiktos apstākļos, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.

(25)

Augu aizsardzības līdzekļiem var būt īpaši negatīva ietekme noteiktās zonās, kuras bieži izmanto plaša sabiedrība vai mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kopienās, kurās cilvēki dzīvo un strādā, kā arī ekoloģiski jutīgās zonās, piemēram, Natura 2000 teritorijās, kas ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (33) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (34). Ja augu aizsardzības līdzekļus lieto zonās, ko izmanto plaša sabiedrība, ir liela iespēja, ka cilvēki nonāks saskarē ar šādiem līdzekļiem. Tāpēc, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, būtu jāaizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošana jutīgās zonās un trīs metru attālumā ap tām. Atkāpes no šā aizlieguma būtu jāatļauj tikai noteiktos apstākļos, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Buferzonas būtu jāpaplašina līdz 50 metriem zonās, kuras galvenokārt izmanto mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, un gadījumos, kad tiek izmantoti īpaši bīstami augu aizsardzības līdzekļi. Atkāpes no aizlieguma būtu jāatļauj tikai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas atļauti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848, lai turpinātu esošās lauksaimnieciskās darbības, vai ar konkrētiem stingriem nosacījumiem un katrā gadījumā atsevišķi.

Pamatojums

Zinātniskie dati liecina, ka efektīvām buferzonām jābūt vairāku simtu metru platām, lai novērstu pesticīdu ieplūdi. Nesenā pētījumā, kurā pētīts publisko rotaļu laukumu piesārņojums ar pesticīdiem, konstatēts, ka gandrīz puse rotaļu laukumu ir piesārņoti ar vismaz vienu pesticīdu un 1/4 – ar vairāk nekā vienu pesticīdu (tostarp EDC), un secināts, ka, lai panāktu nulles pesticīdu piesārņojumu, būtu nepieciešams pat 100 metru attālums. Papildu pētījums liecina, ka ietekmes mazināšanas pasākumi, kas ir pat stingrāki par Komisijas ierosinātajiem trīs metriem, nebija pietiekami, lai novērstu bīstamu pesticīdu iedarbību uz bērniem un plašu sabiedrību.

11. grozījums

26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(24)

Ūdens vide un dzeramā ūdens krājumi ir īpaši jutīgi pret augu aizsardzības līdzekļiem. Tāpēc, lai aizsargātu ūdens vidi, būtu jāaizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdeņu teritorijās un ap tām. Dalībvalstīs vajadzētu būt īstenotiem atbilstošiem pasākumiem, lai nepieļautu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu, kā arī piekrastes un jūras ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un ļautu panākt labu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli, kā arī aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens krājumus pret augu aizsardzības līdzekļu ietekmi. Turklāt ir svarīgi, lai profesionāli lietotāji būtu apmācīti par to, kā pēc iespējas samazināt vai pilnībā novērst tādu noteiktu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas klasificēti kā “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “ļoti toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”. Svarīgi arī, lai profesionāli lietotāji būtu apmācīti par to, ka ir būtiski dot priekšroku zemas kaitīguma pakāpes augu aizsardzības līdzekļiem vai neķīmiskām alternatīvām, par tehnoloģijas izmantošanu nolūkā mazināt nonesi ar vēju, kā arī riska mazināšanas pasākumu īstenošanu.

(26)

Ūdens vide un dzeramā ūdens krājumi ir īpaši jutīgi pret augu aizsardzības līdzekļiem. Tāpēc, lai aizsargātu ūdens vidi, būtu jāaizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdeņu teritorijās un ap tām. Dalībvalstīs vajadzētu būt īstenotiem atbilstošiem pasākumiem, lai nākotnē novērstu pesticīdu regulāru nepieņemamu koncentrāciju vidē , nepieļautu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu, kā arī piekrastes un jūras ūdeņu stāvokļa tālāku pasliktināšanos un ļautu panākt labu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli, kā arī aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens krājumus pret augu aizsardzības līdzekļu ietekmi. Šajā saistībā ir nepieciešams, lai dzeramā ūdens piegādātājiem būtu regulāra un neierobežota piekļuve laikā un telpā pietiekami sadalītiem, ar konkrētām darbīgajām vielām saistītajiem datiem par pesticīdu izmantošanu to pārziņā esošajās ūdens aizsardzības zonās. Turklāt ir svarīgi, lai profesionāli lietotāji būtu apmācīti par to, kā pēc iespējas samazināt vai pilnībā novērst tādu noteiktu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas klasificēti kā “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “ļoti toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”. Svarīgi arī, lai profesionāli lietotāji būtu apmācīti par to, ka ir būtiski dot priekšroku zemas kaitīguma pakāpes augu aizsardzības līdzekļiem vai neķīmiskām alternatīvām, par tehnoloģijas izmantošanu nolūkā mazināt nonesi ar vēju, kā arī riska mazināšanas pasākumu īstenošanu.

Pamatojums

Regulāra un izplatīta pesticīdu klātbūtne ūdeņos tādā koncentrācijā, kas saskaņā ar ES atļauju piešķiršanas procedūru nedrīkstētu parādīties un kas tādējādi būtiski negatīvi ietekmē biodaudzveidību un dabīgo līdzsvaru, nozīmē, ka ir vajadzīgi pasākumi, ar kuriem vispirms panākt pieņemamu status quo.

Dzeramā ūdens piegāde ir ļoti svarīgs vispārējas nozīmes jautājums, un dzeramā ūdens piegādātājiem jābūt nodrošinātiem ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti.

12. grozījums

27. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(25)

Ar precīzo lauksaimniecību saprot lauksaimniecības pārvaldības sistēmas, kurās rūpīgi pielāgo kultūraugu audzēšanu lokalizētiem apstākļiem, piemēram, zemes gabalos. Esošo tehnoloģiju izmantošana, arī Savienības kosmosa datu un pakalpojumu (Galileo un Copernicus) izmantošana, var ievērojami samazināt pesticīdu lietošanu. Tāpēc ir jānosaka tiesiskais regulējums, kas stimulē precīzās lauksaimniecības attīstību. Augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no lidaparāta, citstarp izmantojot lidmašīnas, helikopterus un dronus, parasti ir mazāk precīza nekā citi lietošanas veidi, tāpēc var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Tāpēc izsmidzināšana no gaisa būtu jāaizliedz, paredzot ierobežotas atkāpes atsevišķi izvērtējamos gadījumos, kad izsmidzināšana no gaisa rada mazāk negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi nekā alternatīvas lietošanas metodes vai kad nav īstenojamu alternatīvu lietošanas metožu. Ir arī jāuzskaita, cik izsmidzināšanas no gaisa ir veiktas, pamatojoties uz izsniegtajām atļaujām izsmidzināšanai no gaisa, lai tādējādi iegūtu skaidrus datus par to, cik daudzas izsmidzināšanas no gaisa, par kurām tika izsniegtas atļaujas, tika faktiski veiktas.

(27)

Ar precīzo lauksaimniecību saprot lauksaimniecības pārvaldības sistēmas, kurās rūpīgi pielāgo kultūraugu audzēšanu lokalizētiem apstākļiem, piemēram, zemes gabalos. Esošo tehnoloģiju izmantošana, arī Savienības kosmosa datu un pakalpojumu (Galileo un Copernicus) izmantošana, var ievērojami samazināt pesticīdu lietošanu un riskus . Tāpēc ir jānosaka tiesiskais regulējums, kas stimulē precīzās lauksaimniecības attīstību. Augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no lidaparāta, citstarp izmantojot lidmašīnas, helikopterus un dronus, parasti ir mazāk precīza nekā citi lietošanas veidi, tāpēc var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Tomēr pēdējos gados vērojamā tehnoloģiskā attīstība liecina, ka nākotnes inovācijām un lietojumiem piemīt liela precizitāte un liels potenciāls. Tāpēc izsmidzināšana no gaisa būtu jāaizliedz, paredzot ierobežotas atkāpes atsevišķi izvērtējamos gadījumos, kad izsmidzināšana no gaisa rada mazāk negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi nekā alternatīvas lietošanas metodes vai kad nav īstenojamu alternatīvu lietošanas metožu. Tās vienmēr ir jāpārskata un jāizvērtē, pamatojoties uz tehnoloģiskajām inovācijām, kas raksturīgas precīzajai lauksaimniecībai. Ir arī jāuzskaita, cik izsmidzināšanas no gaisa ir veiktas, pamatojoties uz izsniegtajām atļaujām izsmidzināšanai no gaisa, lai tādējādi iegūtu skaidrus datus par to, cik daudzas izsmidzināšanas no gaisa, par kurām tika izsniegtas atļaujas, tika faktiski veiktas.

Pamatojums

Šajā gadījumā nav mērķtiecīgi koncentrēties tikai uz lietošanu.

13. grozījums

30. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(28)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir ieteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, lai veicinātu to lietošanu veidā, kas aizsargā cilvēka veselību un vidi atbilstīgi integrētās augu aizsardzības principiem, ir būtiski, lai konsultanti būtu pienācīgi apmācīti.

(30)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir ieteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, lai veicinātu to lietošanu veidā, kas aizsargā cilvēka veselību un vidi atbilstīgi integrētās augu aizsardzības principiem, ir būtiski, lai konsultanti būtu pienācīgi apmācīti un nebūtu atkarīgi no uzņēmumiem, kas ražo (vai laiž tirgū) minētos augu aizsardzības līdzekļus .

Pamatojums

Pesticīdu ražotāji un izplatītāji.

14. grozījums

31. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(29)

Augu aizsardzības līdzekļa pārdošana ir svarīgs izplatīšanas ķēdes elements, jo tas izplatītājiem ļauj sniegt vajadzīgo informāciju, lai veicinātu šā līdzekļa pareizu lietošanu. Būtu jānodrošina, ka šādas pārdošanas laikā pircējs vai tiešais lietotājs var saņemt konkrētu padomu par drošības instrukcijām attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, kā arī atbildes uz jautājumiem, kas sekmētu attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa pareizu lietošanu. Būtu jānodrošina, ka neprofesionāliem lietotājiem pārdošanas vietā ir pieejama informācija par augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu un uzglabāšanu un to iepakojuma apglabāšanu, jo šiem lietotājiem parasti nav tādu praktisku zināšanu kā profesionāliem lietotājiem.

(31)

Augu aizsardzības līdzekļa pārdošana ir svarīgs izplatīšanas ķēdes elements, jo tas izplatītājiem ļauj sniegt vajadzīgo informāciju, lai veicinātu šā līdzekļa pareizu lietošanu. Būtu jānodrošina, ka šādas pārdošanas laikā pircējs vai tiešais lietotājs var saņemt konkrētu padomu par drošības instrukcijām attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, kā arī atbildes uz jautājumiem, kas sekmētu attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa pareizu lietošanu. Būtu jānodrošina, ka neprofesionāliem lietotājiem pārdošanas vietā ir pieejama informācija par augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu un uzglabāšanu un to iepakojuma apglabāšanu, jo šiem lietotājiem parasti nav tādu praktisku zināšanu kā profesionāliem lietotājiem. Konsekvences labad ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 būtu jāaizliedz Eiropas Savienībā aizliegtu pesticīdu un pesticīdu darbīgo vielu eksports no Eiropas Savienības.

Pamatojums

Ir pašsaprotami, ka ķīmiskās vielas, kuras Eiropas Savienībā vairs nedrīkst izmantot, jo tās nelabvēlīgi ietekmē vidi vai cilvēku veselību, nedrīkst arī eksportēt no ES. Tas attiecas gan uz pesticīdiem kā gatavu produktu, gan arī uz to darbīgajām vielām.

15. grozījums

33.a apsvērums (jauns apsvērums)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(33a)

Iestādēm, kas atbild par augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanu un apstiprināšanu, būtu regulāri jāpārskata augu aizsardzības līdzekļu efektivitāte. Lai samazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un ja kaitīgo organismu populācijās, kurām produkts ir paredzēts, attīstījusies rezistence, lietošanas atļauja būtu stingri jāierobežo vai jāatsauc, lai nepieļautu, ka tirgū paliek produkti, kas kļuvuši neefektīvi.

Pamatojums

Lauksaimniecībā jāveic visi iespējamie pasākumi, lai ierobežotu rezistenci un tās negatīvo ietekmi, un jārūpējas par to, lai rezistence nenovestu pie viena pesticīda aizstāšanas ar citu, kas cilvēkiem vai videi ir vēl problemātiskāks.

16. grozījums

34. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(32)

Ņemot vērā iespējamos riskus cilvēku veselībai un videi, kas var rasties, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, vajadzētu nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejama pilnīgāka informācija par šādu līdzekļu lietošanas vispārējo ietekmi, šādā nolūkā organizējot izpratnes veicināšanas kampaņas, informācijas izplatīšanā iesaistot izplatītājus , kā arī īstenojot citus attiecīgus pasākumus.

(34)

Ņemot vērā iespējamos riskus cilvēku veselībai un videi, kas var rasties, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, vajadzētu nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejama pilnīgāka informācija, piemēram, par Eiropas atļauju piešķiršanas procedūru, par principu, ka pareizi lietoti atļautie augu aizsardzības līdzekļi ir nekaitīgumi videi un veselībai, un par šādu līdzekļu lietošanas vispārējo ietekmi, šādā nolūkā organizējot izpratnes veicināšanas kampaņas, informācijas izplatīšanā iesaistot neatkarīgas par vidi/veselību atbildīgas valsts iestādes , kā arī īstenojot citus attiecīgus pasākumus.

Pamatojums

Tikai šādas iestādes var nodrošināt pienācīgas un konkrētu interešu neietekmētas informācijas izplatīšanu.

17. grozījums

35. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(33)

Lai labāk izprastu tendences saistībā ar akūtas saindēšanās gadījumiem un hronisku saindēšanos, kas izriet no tā, ka cilvēki var nonākt saskarē ar augu aizsardzības līdzekļiem, katrai dalībvalstij būtu jāapkopo informācija par šādām tendencēm. Komisijai būtu arī jāpārrauga vispārējās tendences Savienības līmenī.

(35)

Lai labāk izprastu tendences saistībā ar akūtas saindēšanās gadījumiem un hronisku saindēšanos, kas izriet no tā, ka cilvēki var nonākt saskarē ar augu aizsardzības līdzekļiem, katrai dalībvalstij būtu jāapkopo informācija par šādām tendencēm. Komisijai būtu arī jāpārrauga vispārējās tendences Savienības līmenī. Šajā saistībā īpaši būtu jāparedz ilglaicīgi pētījumi par iedarbībai sevišķi pakļautām (lietotāji) un mazaizsargātām grupām (piemēram, grūtnieces, bērni), kas dažās dalībvalstīs jau tiek veikti.

Pamatojums

Ir vajadzīgi konkrētāki dati, lai pienācīgi pievērstos ļoti svarīgajam cilvēku veselības aizsardzības jautājumam.

18. grozījums

35.a apsvērums (jauns apsvērums)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(35a)

Lai samazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, maisījumos esošo pesticīdu kombinētā ietekme uz vidi un cilvēku veselību būtu jāizpēta un skaidrāk nekā līdz šim jāatspoguļo atļauju piešķiršanas praksē, lai sniegtu iedzīvotājiem pienācīgu un pārredzamu informāciju par šādu produktu lietošanas vispārējo ietekmi.

Pamatojums

Viss pesticīdu atļaujas piešķiršanas process ir vērsts uz atsevišķām darbīgajām vielām vai to preparātiem. Daudzi pētījumi ir pierādījuši iespējamos riskus, ko videi un cilvēku veselībai var radīt darbīgo vielu kombinācija un par kuriem kopumā nevar izdarīt secinājumus, balstoties uz datiem par atsevišķiem pesticīdiem.

19. grozījums

43. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(41)

Lai panāktu šajā regulā izklāstīto pienākumu izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai minētie noteikumi tiktu izpildīti. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Svarīgi arī paredzēt, ka dalībvalstis atgūst izmaksas, kas saistītas ar šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, iekasējot nodevas vai maksu, lai garantētu, ka kompetentajām iestādēm ir pieejami atbilstoši finanšu resursi.

(43)

Lai panāktu šajā regulā izklāstīto pienākumu izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai minētie noteikumi tiktu izpildīti. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Svarīgi arī paredzēt, ka dalībvalstis atgūst izmaksas, kas saistītas ar šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, iekasējot nodevas vai maksu vai uzliekot uz risku balstītus nodokļus augu aizsardzības līdzekļiem , lai garantētu, ka kompetentajām iestādēm ir pieejami atbilstoši finanšu resursi.

20. grozījums

43.a apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(43a)

Integrētās augu aizsardzības īstenošanai ir vajadzīgs pietiekams finansējums. Izveidojot valsts fondu, var palīdzēt veicināt integrētās augu aizsardzības īstenošanu un ieviešanu un padarīt saistītos pasākumus pievilcīgākus lauksaimniekiem, piemēram, paredzot kompensāciju gadījumos, kad ir pierādījumi par ienākumu zudumu. Finanšu resursus šim fondam varētu nodrošināt, izmantojot arī uz risku balstītus nodokļus augu aizsardzības līdzekļiem, mazumtirgotāju iemaksas vai soda maksājumus.

21. grozījums

1. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu, paredzot ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un ar to saistītā riska samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu un sasniegšanu līdz 2030. gadam, nosakot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas, uzglabāšanas, pārdošanas un likvidēšanas prasības un prasības to lietošanas iekārtām, nodrošinot apmācību un izpratnes veidošanu un paredzot integrētās augu aizsardzības īstenošanu .

Šīs regulas mērķis ir samazināt pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un samazināt atkarību no pesticīdiem. Tajā ir paredzēti noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu, paredzot ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un ar to saistītā riska samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu un sasniegšanu līdz 2030. gadam, veicinot un īstenojot integrēto augu aizsardzību, kuras pamatā ir neķīmiskas profilaktiskas un alternatīvas pieejas un paņēmieni, un veicinot pāreju uz zema resursu patēriņa lauksaimniecības sistēmām, kā arī nosakot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas, uzglabāšanas, pārdošanas un likvidēšanas prasības un prasības to lietošanas iekārtām, darba ņēmēju aizsardzībai un apmācībai, un paredzot neatkarīgas konsultācijas un izpratnes veidošanu.

Pamatojums

Šis formulējums precīzāk atspoguļo šīs regulas mērķus un nodomus, koncentrējoties uz risku samazināšanu un alternatīvas prakses īstenošanu lauksaimniecībā ar galīgo mērķi izveidot ilgtspējīgu pārtikas sistēmu.

22. grozījums

3. panta 16. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

zona, ko izmanto plaša sabiedrība, piemēram, sabiedriskais parks vai dārzs, atpūtas vai sporta laukumi, vai publisks ceļš;

a)

zona, ko izmanto plaša sabiedrība, piemēram, sabiedriskais parks vai dārzs, atpūtas vai sporta laukumi, vai publisks ceļš , kā arī visi dzīvojamie rajoni ;

23. grozījums

3. panta 16. punkta f) apakšpunkta i) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

i)

aizsargājamas teritorijas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, to vidū iespējamās aizsargjoslas, kā arī minēto teritoriju izmaiņas pēc dzeramā ūdens ieguves punktu riska novērtējuma rezultātiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/2184 (47);

i)

aizsargājamās teritorijas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, to vidū iespējamās aizsargjoslas, kā arī minēto teritoriju izmaiņas pēc dzeramā ūdens ieguves punktu riska novērtējuma rezultātiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/2184 (47) , izņemot teritorijas, kuras ir jutīgas pret nitrātiem, barības vielām un komunālajiem notekūdeņiem, kuras neietilpst jutīgo zonu definīcijā un uz kurām neattieksies plānotie ierobežojumi ;

24. grozījums

3. panta 16. punkta f) apakšpunkta ii) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ii)

Kopienā nozīmīgas teritorijas Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 2. punktā minētajā sarakstā un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 4. punktu, un īpaši aizsargājamas teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 4. pantu, un citas valsts, reģionālas vai vietējas aizsargājamas teritorijas, par kurām dalībvalstis ziņojušas Valstu izraudzīto aizsargājamo teritoriju pārskatā (CDDA);

ii)

Kopienā nozīmīgas teritorijas Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 2. punktā minētajā sarakstā un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 4. punktu, un īpaši aizsargājamas teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 4. pantu, un tādas citas valsts, reģionālas vai vietējas aizsargājamas teritorijas, par kurām dalībvalstis ziņojušas Valstu izraudzīto aizsargājamo teritoriju pārskatā (CDDA) un ko attiecīgās dalībvalstis vēlas iekļaut teritoriju grupā ar šādu aizsardzības līmeni ;

Pamatojums

Lai aizsardzību koncentrētu uz visbūtiskākajām jutīgajām teritorijām, dalībvalstis var apsvērt iespēju atsauces uz šīm teritorijām svītrot no jutīgas teritorijas definīcijas, kas ietverta regulā par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (SUR).

25. grozījums

8. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Līdz .. [PB: lūgums ievietot datumu – 18 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas] katra dalībvalsts izstrādā un tīmekļa vietnē publicē valsts rīcības plānu, kurā ir šāda informācija:

1.   Līdz .. [PB: lūgums ievietot datumu – 18 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas] katra dalībvalsts izstrādā un tīmekļa vietnē publicē valsts rīcības plānu, kurā ir šāda informācija:

a)

valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāji, kas pieņemti saskaņā ar II nodaļu;

a)

kultūraugu kaitīgo organismu fitosanitārais statuss un attīstības tendences, tostarp rezistences iegūšana, kas norāda uz jaunu organismu klātbūtni;

b)

informācija, kas saistīta ar valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem un kas noteikta 9. pantā;

b)

valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāji, kas pieņemti saskaņā ar II nodaļu;

c)

ziņas par plānoto virzību saistībā ar elementiem, kas ir būtiski šīs regulas īstenošanai un uzskaitīti II pielikuma 2. daļā;

c)

informācija, kas saistīta ar valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem un kas noteikta 9. pantā;

d)

saikne ar attiecīgajām daļām KLP stratēģiskajos plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 un kuros izklāstīti plāni, kā palielināt izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ko izmanto bioloģiskajai lauksaimniecībai, un to, kā šie plāni palīdzēs sasniegt mērķrādītāju, kas noteikts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (1), proti, līdz 2030. gadam 25 % no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai;

d)

ziņas par plānoto virzību saistībā ar elementiem, kas ir būtiski šīs regulas īstenošanai un uzskaitīti II pielikuma 2. daļā;

e)

to lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, saraksts, kurām dalībvalsts piemēro atšķirīgas pārbaudes prasības saskaņā ar 32. panta 1. punktu;

e)

saikne ar attiecīgajām daļām KLP stratēģiskajos plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 un kuros izklāstīti plāni, kā palielināt izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ko izmanto bioloģiskajai lauksaimniecībai, un to, kā šie plāni palīdzēs sasniegt mērķrādītāju, kas noteikts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (1), proti, līdz 2030. gadam 25 % no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai;

f)

informācija par aplēstajiem ikgadējiem augu aizsardzības līdzekļu daudzumiem, kas iepriekšējos trīs gados nelikumīgi izmantoti vai konfiscēti, veicot krāpšanas apkarošanas pasākumus, un par jebkādiem plānotiem saistītiem pasākumiem;

f)

to lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, saraksts, kurām dalībvalsts piemēro atšķirīgas pārbaudes prasības saskaņā ar 32. panta 1. punktu;

g)

valsts pasākumi, kas paredzēti, lai ar finansiāliem stimuliem mudinātu profesionālus lietotājus izmantot neķīmiskas metodes, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par valsts atbalstu;

g)

informācija par aplēstajiem ikgadējiem augu aizsardzības līdzekļu daudzumiem, kas iepriekšējos trīs gados nelikumīgi izmantoti vai konfiscēti, veicot krāpšanas apkarošanas pasākumus, un par jebkādiem plānotiem saistītiem pasākumiem;

h)

plānoti un pieņemti pasākumi, ar ko atbalsta vai ar saistošām prasībām, kas noteiktas valsts tiesību aktos, nodrošina inovāciju un neķīmisku kaitēkļu apkarošanas metožu izstrādi un izmantošanu;

h)

valsts pasākumi, kas paredzēti, lai ar finansiāliem stimuliem mudinātu profesionālus lietotājus izmantot neķīmiskas metodes, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par valsts atbalstu;

i)

citi plānoti un pieņemti pasākumi, ar ko atbalsta vai ar saistošām prasībām, kas noteiktas valsts tiesību aktos, nodrošina augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu saskaņā ar integrētās augu aizsardzības principiem, tostarp tiem, kas ietverti 15. panta 1. punktā izklāstītajos kultūratkarīgajos noteikumos.

i)

plānoti un pieņemti pasākumi, ar ko atbalsta vai ar saistošām prasībām, kas noteiktas valsts tiesību aktos, nodrošina inovāciju un neķīmisku kaitēkļu apkarošanas metožu izstrādi un izmantošanu;

 

j)

citi plānoti un pieņemti pasākumi, ar ko atbalsta vai ar saistošām prasībām, kas noteiktas valsts tiesību aktos, nodrošina augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu saskaņā ar integrētās augu aizsardzības principiem, tostarp tiem, kas ietverti 15. panta 1. punktā izklāstītajos kultūratkarīgajos noteikumos.

Katra dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par valsts rīcības plāna pirmo publicēšanu.

Katra dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par valsts rīcības plāna pirmo publicēšanu, lai Eiropas Komisija varētu veikt valstu rīcības plānu ex post pārbaudi .

26. grozījums

9. panta 1. punkta a) apakšpunkta grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

saraksts ar vismaz piecām darbīgajām vielām, kas trīs gadu laikā pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas visvairāk ietekmē ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un riska samazināšanas tendenci, kā arī bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas tendenci, kā noteikts, piemērojot I pielikumā izklāstīto metodiku;

a)

saraksts ar vismaz piecām darbīgajām vielām, kas trīs gadu laikā pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas visnegatīvāk ietekmē ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un riska samazināšanas tendenci, kā arī bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas tendenci, kā noteikts, piemērojot I pielikumā izklāstīto metodiku;

Pamatojums

Šāds formulējums ir neskaidrs. Šajā saistībā īpaši nozīmīgas ir vielas, kuras visvairāk vainojamas pie tā, ka riska vēlamā samazināšana nav redzamāka.

27. grozījums

13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Noteikumi par profesionālu lietotāju un konsultantu pienākumiem saistībā ar integrēto augu aizsardzību

Noteikumi par profesionālu lietotāju un konsultantu pienākumiem saistībā ar integrēto augu aizsardzību

1.    Lai nepieļautu kaitīgo organismu vairošanos vai tos apkarotu, profesionāli lietotāji pirms ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas vispirms piemēro pasākumus, kuros netiek paredzēta šādu līdzekļu lietošana.

1.   Profesionāli lietotāji vienmēr piemēro neķīmiskus preventīvus pasākumus, piemēram, piemērotu agronomisko praksi. Ja ir vajadzīga iejaukšanās un vajadzīgs apkarot kaitīgo organismu vairošanos, profesionāli lietotāji, ievērojot integrētās augu aizsardzības hierarhiju, vispirms piemēro pasākumus, kuros netiek paredzēta ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana. Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus var izmantot tikai tad, ja neviens cits neķīmisks profilakses pasākums vai šādu pasākumu apvienojums nav izrādījies veiksmīgs.

28. grozījums

13. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Tālāk 14. panta 1. punktā minētie profesionāla lietotāja ieraksti apliecina, ka viņš ir izvērtējis visas tālāk uzskaitītās iespējas:

2.   Tālāk 14. panta 1. punktā minētie profesionāla lietotāja ieraksti apliecina, ka viņš pirms ķīmisko pesticīdu lietošanas ir izmantojis visas tālāk uzskaitītās attiecīgās iespējas:

augseka,

plaša augseka vismaz četru gadu garumā,

modernu kultivēšanas paņēmienu izmantošana, citstarp cietas sēklas gultnes paņēmiens, sēšanas laiks un biezība, pasējas un starpkultūru izmantošana, saudzējošā augsnes apstrāde, atzarošana un tiešā sēšana,

uzlabota kultūru daudzveidība, tostarp dažādu sugu kombinācija, starpkultūras vai polikultūra ,

izturīgu vai tolerantu šķirņu un kvalitatīvas vai sertificētas sēklas un stādāmā materiāla izmantošana,

modernu kultivēšanas paņēmienu izmantošana, citstarp cietas sēklas gultnes paņēmiens, sēšanas laiks un biezība, pasējas un starpkultūru izmantošana, neķīmiskā saudzējošā augsnes apstrāde, atzarošana un tiešā sēšana,

sabalansētas mēslošanas, kaļķošanas un apūdeņošanas vai nosusināšanas prakse ,

izturīgu vai tolerantu šķirņu un kvalitatīvas vai sertificētas sēklas un stādāmā materiāla izmantošana,

kaitīgo organismu izplatības profilakse ar higiēnas pasākumu palīdzību, citstarp regulāri tīrot mehānismus un iekārtas,

reģeneratīva augsnes apsaimniekošana, tostarp zaļmēslojuma izmantošana, mēslošana ar organisku materiālu vai mulčēšana,

nozīmīgu derīgu organismu aizsargāšana un vairošana, citstarp ar atbilstīgiem augu aizsardzības pasākumiem vai izmantojot ekoloģisku infrastruktūru ražošanas vietās un ārpus tām,

izvairīšanās no pārmērīgas mēslošanas, kaļķošanas prakses un apūdeņošanas vai nosusināšanas prakses ierobežošana ,

kaitēkļu piekļuves novēršana, izmantojot slēgtas konstrukcijas, tīklus un citus fiziskus šķēršļus.

kaitīgo organismu izplatības profilakse ar higiēnas pasākumu palīdzību, citstarp regulāri tīrot mehānismus un iekārtas,

nozīmīgu derīgu organismu aizsargāšana un vairošana, citstarp ar atbilstīgiem augu aizsardzības pasākumiem vai izmantojot ekoloģisku infrastruktūru ražošanas vietās un ārpus tām,

kaitēkļu piekļuves novēršana, izmantojot slēgtas konstrukcijas, tīklus un citus fiziskus šķēršļus.

29. grozījums

13. panta 3. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)

profesionāli kvalificētu konsultantu ieteikumu izmantošana.

c)

profesionāli kvalificētu un neatkarīgu konsultantu ieteikumu izmantošana.

Pamatojums

Šādā gadījumā konsultācijās jāsaglabā neitralitāte.

30. grozījums

14. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ieraksti par profesionālu lietotāju veiktajiem augu aizsardzības profilakses pasākumiem un intervencēm, kā arī ieteikumiem par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

Ieraksti par profesionālu lietotāju veiktajiem augu aizsardzības profilakses pasākumiem un intervencēm, kā arī ieteikumiem par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

1.   Ja profesionāls lietotājs veic profilakses pasākumu vai intervenci, kas aptver teritoriju, kurā viņš darbojas, viņš 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā iekļauj šādu informāciju:

1.   Ja profesionāls lietotājs veic (profilakses vai apstrādes) intervenci, kas aptver teritoriju, kurā viņš darbojas, viņš 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā iekļauj šādu informāciju:

a)

profilakses pasākums vai intervence un šāda profilakses pasākuma vai intervences iemesls, citstarp identificējot kaitīgos organismus un novērtējot to izplatības līmeni , ja dalībvalsts, kurā profesionālais lietotājs darbojas, nav pieņēmusi attiecīgajai teritorijai un kultūraugam piemērojamus kultūratkarīgus noteikumus;

a)

profilakses pasākums vai dažādu ( profilakses vai apstrādes) pasākumu kombinācija , ja dalībvalsts, kurā profesionālais lietotājs darbojas, nav pieņēmusi attiecīgajai teritorijai un kultūraugam piemērojamus kultūratkarīgus noteikumus;

b)

profilakses pasākums vai intervence un šāda profilakses pasākuma vai intervences iemesls, citstarp identificējot kaitīgos organismus un novērtējot to izplatības līmeni, atsaucoties uz piemērojamajos kultūratkarīgajos noteikumos noteiktajiem izmērāmajiem kritērijiem, ja dalībvalsts, kurā profesionālais lietotājs darbojas, ir pieņēmusi attiecīgajai zonai un kultūraugam piemērojamus kultūratkarīgus noteikumus.

b)

profilakses pasākums vai dažādu ( profilakses vai apstrādes) pasākumu kombinācija , atsaucoties uz piemērojamajos kultūratkarīgajos noteikumos noteiktajiem izmērāmajiem kritērijiem, ja dalībvalsts, kurā profesionālais lietotājs darbojas, ir pieņēmusi attiecīgajai zonai un kultūraugam piemērojamus kultūratkarīgus noteikumus.

2.   Profesionāls lietotājs 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic elektronisku ierakstu, norādot profesionālā lietotāja konsultanta vārdu un uzvārdu, kā arī viņa sniegto ieteikumu datumus un saturu saskaņā ar 26. panta 3. punktu. Profesionālais lietotājs pēc pieprasījuma dara šos ierakstus pieejamus 15. panta 2. punktā minētajai kompetentajai iestādei.

2.   Profesionāls lietotājs 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic elektronisku ierakstu, norādot profesionālā lietotāja konsultanta vārdu un uzvārdu, kā arī viņa sniegto ieteikumu datumus un saturu saskaņā ar 26. panta 3. punktu. Profesionālais lietotājs pēc pieprasījuma dara šos ierakstus pieejamus 15. panta 2. punktā minētajai kompetentajai iestādei.

3.   Profesionāls lietotājs 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic elektronisku ierakstu par katru augu aizsardzības līdzekļa lietošanas reizi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu. Profesionāls lietotājs arī veic elektronisku ierakstu, kurā norādīts, vai apstrāde tika veikta, lietojot līdzekli no gaisa vai izmantojot iekārtas, kas izvietotas uz zemes. Ja līdzeklis tika lietots no gaisa, profesionāls lietotājs norāda izmantotās iekārtas veidu.

3.   Profesionāls lietotājs 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic elektronisku ierakstu par katru augu aizsardzības līdzekļa lietošanas reizi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu. Profesionāls lietotājs arī veic elektronisku ierakstu, kurā norādīts, vai apstrāde tika veikta, lietojot līdzekli no gaisa vai izmantojot iekārtas, kas izvietotas uz zemes. Ja līdzeklis tika lietots no gaisa, profesionāls lietotājs norāda izmantotās iekārtas veidu.

 

4.    Lai pārraudzītu progresu, kas panākts, mazinot riskus un negatīvo ietekmi, ko cilvēka veselībai un videi rada augu aizsardzības līdzekļu lietošana, Direktīvā (ES) 2009/128/EK paredzētā saskaņoto riska indikatoru sistēma ir jāpārskata tā, lai ar to patiešām būtu iespējams virzīties uz abiem izvirzītajiem mērķiem – samazināt izmantoto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu un ar tiem saistīto risku . Saskaņoto riska indikatoru sistēmas pārskatīšana tiek veikta atbilstoši šīs regulas 35. pantam.

4.   Lai garantētu, ka profesionāli lietotāji elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic vienādi strukturētus ierakstus atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt standarta veidni šādu ierakstu veikšanai. Šāda veidne ietver laukus tādas informācijas ievadīšanai, kas ir jāglabā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu, un tajā ir paredzēta atpazīstama ID izmantošana. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Lai garantētu, ka profesionāli lietotāji elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic vienādi strukturētus ierakstus atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt standarta veidni šādu ierakstu veikšanai. Šāda veidne ietver laukus tādas informācijas ievadīšanai, kas ir jāglabā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu, un tajā ir paredzēta atpazīstama ID izmantošana. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 41. panta 2. punktā.

Pamatojums

Īstermiņā pašreizējais priekšlikums par saskaņoto riska indikatoru (HRI) rada šādas nopietnas problēmas:

Visām apstiprinātajām darbīgajām vielām piešķir vienu un to pašu koeficientu (šajā gadījumā 8), un to milzīgās toksiskuma atšķirības vēlāk tiek pilnībā ignorētas.

Tādējādi kādā vielu grupā ar vienu un to pašu svēruma koeficientu izmantotais daudzums pēkšņi atkal kļūst ārkārtīgi izšķirošs jautājumā, kā šīs grupas vielas beigās iekļaut HRI.

Dabiskā to grupu hronoloģija, kurās ietilpst kāds pesticīds, ir: šobrīd atļautas -> uzskatāmas par aizstājamām -> vairs nav atļautas, un tas nozīmē, ka izmantotais to daudzums lauksaimniecībā kļūst arvien mazāks. Izklāstītā ar minēto secību saistītā svēruma koeficientu noteikšana neizbēgami noved pie tā, ka HRI, kas beigās aprēķināts, izmantojot tos pašus svēruma koeficientus, var tikai samazināties un ar pieaugošiem svēruma koeficientiem šis samazinājums tiek pat “paātrināts”.

Tādējādi HRI bieži uzrāda risku samazināšanos, taču tas ir saistīts tikai ar HRI konstrukciju. Tas norāda uz aizvien mazāku risku, kura faktiski nemaz nav vai vismaz kuram nav jābūt. Minētais neatbilst pārredzamas ES ķimikāliju politikas un Eiropas zaļā kursa mērķiem.

31. grozījums

15. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

7.   Katra dalībvalsts reizi gadā pārskata savus noteikumus par konkrētiem kultūraugiem un vajadzības gadījumā tos atjaunina, citstarp tad, ja tas ir nepieciešams, lai atspoguļotu izmaiņas kaitīgo organismu apkarošanas instrumentu pieejamības ziņā.

7.   Katra dalībvalsts reizi gadā pārskata savus noteikumus par konkrētiem kultūraugiem un vajadzības gadījumā tos atjaunina, citstarp tad, ja tas ir nepieciešams, lai atspoguļotu izmaiņas kaitīgo organismu apkarošanas instrumentu pieejamības ziņā un reizi piecos gados pārskatīs rezistences pret apstrādi attīstīšanos attiecīgajās kaitēkļu populācijās .

32. grozījums

16. panta 8. punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

8.     Reģistra ieraksti būtu jāattiecina arī uz nelauksaimnieciskām platībām, piemēram, pesticīdu izmantošanu mežos un sabiedriskās vietās, uz ceļiem un dzelzceļiem.

33. grozījums

16. panta 9. punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

9.     Reģistriem jābūt pieejamiem sabiedrībai, nodrošinot personas datu pienācīgu aizsardzību. Vidē nonākošo emisiju dēļ sabiedrības intereses ir svarīgākas par datu konfidencialitāti.

34. grozījums

18. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana jutīgās zonās

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana jutīgās zonās

1.   Visus augu aizsardzības līdzekļus ir aizliegts lietot visās jutīgajās zonās un desmit metru attālumā no šīm zonām. Šo trīs metru buferzonu nesamazina, lietojot alternatīvas risku mazināšanas metodes.

1.   Visus augu aizsardzības līdzekļus ir aizliegts lietot visās jutīgajās zonās un desmit metru attālumā no šīm zonām. Šo trīs metru buferzonu nesamazina, lietojot alternatīvas risku mazināšanas metodes . Attiecībā uz jutīgām zonām, ko izmanto mazāk aizsargātas grupas, šī buferzona ir 50 m. Šo 50 metru buferzonu ievēro arī bīstamāko pesticīdu lietošanas gadījumā.

Pamatojums

Zinātniskie dati liecina, ka efektīvām buferzonām jābūt vairāku simtu metru platām, lai novērstu pesticīdu ieplūdi. Nesenā pētījumā, kurā pētīts publisko rotaļu laukumu piesārņojums ar pesticīdiem, konstatēts, ka gandrīz puse rotaļu laukumu ir piesārņoti ar vismaz vienu pesticīdu un 1/4 – ar vairāk nekā vienu pesticīdu (tostarp EDC), un secināts, ka, lai panāktu nulles pesticīdu piesārņojumu, būtu nepieciešams pat 100 metru attālums. Papildu pētījums liecina, ka ietekmes mazināšanas pasākumi, kas ir pat stingrāki par Komisijas ierosinātajiem trīs metriem, nebija pietiekami, lai novērstu bīstamu pesticīdu iedarbību uz bērniem un plašu sabiedrību.

35. grozījums

18. panta 2.a punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

2.a     Dalībvalstis nosaka skaidru procedūru un metodes, lai, izmantojot pieejamas alternatīvas neķīmiskas metodes, risinātu problēmu saistībā ar kaitīgo organismu sastopamību jutīgās zonās, sākot ar profilaksi, monitoringu, fizikālām un mehāniskām metodēm un biokontroli.

36. grozījums

18. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde var atļaut profesionālam lietotājam jutīgajā zonā lietot augu aizsardzības līdzekli ierobežotā laikposmā, nosakot precīzu sākuma un beigu datumu. Šis laikposms ir īsākais iespējamais periods un nepārsniedz 60 dien as ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi tālāk izklāstītie nosacījumi:

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde var atļaut profesionālam lietotājam jutīgajā zonā lietot augu aizsardzības līdzekli ierobežotā laikposmā, nosakot precīzu sākuma un beigu datumu. Šis laikposms ir īsākais iespējamais periods un nepārsniedz 90 dien as ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi tālāk izklāstītie nosacījumi:

a)

pastāv nopietns un ārkārtējs karantīnas organismu vai invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās risks;

a)

pastāv nopietns un ārkārtējs invazīvu svešzemju organismu vai sugu izplatīšanās risks;

b)

nav tehniski iespējams izmantot zemāka riska alternatīvas apkarošanas metodes karantīnas organismu vai invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās ierobežošanai.

b)

nav tehniski iespējams izmantot zemāka riska alternatīvas apkarošanas metodes invazīvu svešzemju organismu vai sugu izplatīšanās ierobežošanai.

37. grozījums

19. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzības pasākumi

Ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzības pasākumi

1.   Visus augu aizsardzības līdzekļus ir aizliegts lietot visos virszemes ūdeņos un trīs metru attālumā no šiem ūdeņiem. Šo trīs metru buferzonu nesamazina, lietojot alternatīvas risku mazināšanas metodes.

1.   Visus augu aizsardzības līdzekļus ir aizliegts lietot visos virszemes ūdeņos un trīs metru attālumā no šiem ūdeņiem. Šo trīs metru buferzonu nesamazina, lietojot alternatīvas risku mazināšanas metodes.

2.   Dalībvalstis var noteikt lielākas jutīgajām zonām piegulošas obligātās buferzonas.

2.   Dalībvalstis var noteikt lielākas jutīgajām zonām piegulošas obligātās buferzonas.

3.   Dalībvalstis līdz .. [PB: lūgums ievietot šīs regulas piemērošanas dienu] pieņem atbilstīgus lēmumus ar mērķi nepieļaut virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu, kā arī piekrastes un jūras ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un panākt labu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli, kā arī aizsargāt ūdens vidi un dzeramā ūdens krājumus pret augu aizsardzības līdzekļu ietekmi, lai sasniegtu vismaz Direktīvās 2000/60/EK, 2006/118/EK, 2008/105/EK, 2008/56/EK un (ES) 2020/2184 paredzētos mērķus.

3.   Dalībvalstis līdz .. [PB: lūgums ievietot šīs regulas piemērošanas dienu] pieņem atbilstīgus lēmumus ar mērķi nekavējoties izņemt no reģistra jau izdarītos ierakstus par pesticīdiem, kas izraisa nepieņemamu koncentrāciju vidē, nepieļaut virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu, kā arī piekrastes un jūras ūdeņu stāvokļa tālāku pasliktināšanos un panākt labu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli, kā arī aizsargāt ūdens vidi un dzeramā ūdens krājumus pret augu aizsardzības līdzekļu ietekmi, lai sasniegtu vismaz Direktīvās 2000/60/EK, 2006/118/EK, 2008/105/EK, 2008/56/EK un (ES) 2020/2184 paredzētos mērķus.

 

4.     Šajā saistībā ir nepieciešams, lai dzeramā ūdens piegādātājiem būtu regulāra un neierobežota piekļuve laikā un telpā pietiekami sadalītiem, ar konkrētām darbīgajām vielām saistītajiem datiem par pesticīdu izmantošanu to pārziņā esošajās ūdens aizsardzības zonās. Šādi dati būtu piemērotā veidā jādara pieejami arī plašai sabiedrībai.

5.     Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana būtu jāaizliedz uz ļoti caurlaidīgām virsmām vai citām infrastruktūrām, kas atrodas tuvu virszemes ūdeņiem vai gruntsūdeņiem, vai slēgtām virsmām, kur pastāv liels risks, ka varētu veidoties noplūdes ūdenī vai kanalizācijas sistēmās.

6.     Dalībvalstis nosaka aizsargājamas teritorijas virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un šajās teritorijās aizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu vai glabāšanu.

Pamatojums

Regulāra un izplatīta pesticīdu klātbūtne ūdeņos tādā koncentrācijā, kas saskaņā ar ES atļauju piešķiršanas procedūru nedrīkstētu parādīties un kas tādējādi būtiski negatīvi ietekmē biodaudzveidību un dabīgo līdzsvaru, nozīmē, ka ir vajadzīgi pasākumi, ar kuriem vispirms panākt pieņemamu status quo.

Dzeramā ūdens piegāde ir ļoti svarīgs vispārējas nozīmes jautājums, un dzeramā ūdens piegādātājiem jābūt nodrošinātiem ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti.

38. grozījums

19.a pants (jauns pants)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Paplašināta ražotāja atbildība

 

1.     Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka uz ražotājiem, kas laiž tirgū kādu augu aizsardzības līdzekli, attiecas paplašināta ražotāja atbildība.

 

2.     Dalībvalstis nodrošina, ka paplašinātas ražotāja atbildības shēmas tiek izveidotas visiem augu aizsardzības līdzekļiem, tostarp to metabolītiem, saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a pantu.

 

3.     Dalībvalstis nodrošina, ka augu aizsardzības līdzekļu ražotāji sedz izmaksas saskaņā ar Direktīvā 2008/98/EK paredzētajiem noteikumiem par paplašinātu ražotāja atbildību, kā arī sedz šādas izmaksas, ciktāl tās nav ietvertas minētajos noteikumos:

 

a)

ieguldījumu un darbības izmaksas, kas radušās dzeramā ūdens piegādātājiem, lai nodrošinātu atbilstību pesticīdu un to metabolītu parametru vērtībām, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2020/2184 I pielikuma B daļā;

b)

izmaksas par to datu ievākšanu un verificēšanu, kas attiecas uz tirgū laistajiem produktiem.

 

4.     3. punktā minētās sedzamās izmaksas nepārsniedz izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai tajos minētos pakalpojumus sniegtu izmaksu ziņā optimālā veidā, un attiecīgie dalībnieki tās nosaka pārredzamā veidā.

 

5.     Dalībvalstis nodrošina, ka katra ražotāja ieguldījums saskaņā ar 3. punktu tiek noteikts, pamatojoties uz tirgū laisto augu aizsardzības līdzekļu radīto vides un veselības apdraudējumu.

 

6.     Dalībvalstis skaidri definē visu iesaistīto dalībnieku uzdevumus un pienākumus.

 

7.     Katra dalībvalsts atļauj ražotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un izstrādājumus laiž tās tirgū, iecelt juridisku vai fizisku personu, kas reģistrēta tās teritorijā, kā pilnvaroto pārstāvi, lai tā pildītu ražotāja pienākumus, kas saistīti ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmām attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

39. grozījums

27. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

iespējami riski cilvēku veselībai un videi, ko rada ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistīta akūta vai hroniska ietekme;

a)

iespējami riski cilvēku veselībai un videi, ko rada ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistīta akūta vai hroniska ietekme;

aa)

iespējami riski cilvēku veselībai un videi, ko rada augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas izmantošana un datu trūkums par augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas ietekmi, kas saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu nav novērtēta;

40. grozījums

28. panta 2.–4. punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Katru gadu līdz 31. augustam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietverta šāda informācija:

2.   Katru gadu līdz 31. augustam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietverta šāda informācija:

a)

tādu akūtu un hronisku saindēšanās incidentu skaits, kas izriet no tā, ka cilvēki nonāk saskarē ar augu aizsardzības līdzekļiem, iepriekšējā kalendārajā gadā;

a)

tādu akūtu un hronisku saindēšanās incidentu skaits, kas izriet no tā, ka cilvēki nonāk saskarē ar augu aizsardzības līdzekļiem, iepriekšējā kalendārajā gadā;

b)

šā panta 1. punktā minētās ziņas attiecībā uz katru saindēšanās incidentu.

b)

šā panta 1. punktā minētās ziņas attiecībā uz katru saindēšanās incidentu;

 

c)

to arodslimību gadījumu skaits, ko iepriekšējā gadā izraisījusi augu aizsardzības līdzekļu lietošana un/vai iedarbība.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 2. punktā minētās informācijas un datu iesniegšanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 41. panta 2. punktā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 2. punktā minētās informācijas un datu iesniegšanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 41. panta 2. punktā.

 

4.     Arodslimības, ko iepriekšējā gadā izraisījusi augu aizsardzības līdzekļu lietošana un/vai iedarbība.

 

a)

Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas atbild par sistēmas izveidi saistībā ar tādu arodslimību paziņošanu, atzīšanu un taisnīgas kompensācijas piešķiršanu, kuras izraisa augu aizsardzības līdzekļu lietošana un/vai pakļautība to iedarbībai.

 

b)

Dalībvalstis nodrošina, ka izraudzītajām iestādēm ir pietiekams personāls un pietiekami resursi, lai pienācīgi veiktu savus pienākumus, tostarp efektīvas pārbaudes.

 

c)

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek uzraudzītas, ievērotas un piemērotas saistošās nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības (BOELV) attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu sastāvā esošo darbīgo vielu izmantošanu un/vai pakļautību to iedarbībai.

 

d)

Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam profesionālajam lietotājam, tostarp darba ņēmējiem, ir piekļuve oficiāliem dokumentiem, kuros norādīts viņa profesionālajā darbībā izmantotā augu aizsardzības līdzekļa veids un iedarbības ilgums.

 

e)

Darba devēji visiem savā uzņēmumā nodarbinātajiem darba ņēmējiem izsniedz 4. punktā minētos oficiālos dokumentus.

 

f)

Dalībvalstis nodrošina 5. punktā minētā pienākuma izpildi un piemēro iedarbīgus, atturošus un samērīgus sodus par minētās prasības pārkāpumiem.

 

g)

Dalībvalstis atvieglo ziņošanu par arodslimībām, kas saistītas ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un/vai pakļautību to iedarbībai, izveidojot pieejamus un efektīvus ziņošanas mehānismus.

 

h)

Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt minēto slimību atzīšanu un pienācīgu kompensāciju par tām.

41. grozījums

33. panta a) punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pesticīdu atlieku monitorings

1.     Dalībvalstis ievieš regulāri veicamus pasākumus, lai īstenotu īstenotu programmas, kas ietver darbīgo vielu un to metabolītu atlieku konkrētu un reprezentatīvu uzraudzību ūdens resursos, gruntsūdeņos, augsnē, gaisā, putekļos, nokrišņos, biotā un cilvēkos.

2.     Esošās monitoringa programmas un rādītājus izvērtē un pielāgo, ja nepieciešams, un jaunās programmas attiecīgi pielāgo, lai nodrošinātu piemērotu monitoringa datu ģenerēšanu. Ja nepieciešams, dalībvalstis īsteno papildu pasākumus, lai nodrošinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas atbilstību Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. un 29. panta noteikumiem.

3.     Monitoringa programmu rezultātus iesniedz Komisijai un publicē 8. pantā minētajā tīmekļa vietnē. Komisija pārbauda rezultātus un apsver, vai ir vajadzīgas regulatīvas izmaiņas.

42. grozījums

36. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

identificē piecas darbīgās vielas, kas visbūtiskāk ietekmē rezultātu;

a)

identificē piecas darbīgās vielas, kas visnegatīvāk ietekmē rezultātu;

Pamatojums

Formulējuma precizēšana.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

pārliecināti atbalsta pasākumus ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un to radītā riska samazināšanai un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu nodrošināšanai; tomēr būtu jāraugās, lai tiesību aktos noteiktie pienākumi nerada pārmērīgu administratīvo slogu;

2.

atgādina, ka atzinumā par KLP reformu Eiropas Reģionu komiteja aicināja līdz 2027. gadam KLP regulā (1) iekļaut kopējus kvantitatīvus, izmērāmus un sasniedzamus Eiropas mērķus attiecībā uz valstu stratēģiskajiem plāniem, pesticīdu izmantošanu dalībvalstīs samazinot vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2017. gadu;

3.

uzskata, ka Eiropas Komisijai, izmantojot deleģētos aktus un saskaņā ar šīs regulas 35. pantu, būtu pastāvīgi un rūpīgi jāpārskata rādītāji, ņemot vērā, ka toksiskums ir jāaplūko pietiekami nošķirtā veidā no pesticīdu daudzuma un šajā procesā atkarībā no toksiskuma diferencēti jāņem vērā plašais atšķirīgā toksiskuma klāsts, kas, piemēram, līdz šim bija jāņem vērā vienā HRI grupā ar vienu un to pašu svēruma koeficientu;

4.

aicina noteikt, ka valstu rīcības plānus iesniedz Eiropas Komisijai, lai tā varētu veikt šo valstu rīcības plānu ex post pārbaudi ar atbalstu, ko sniedz neatkarīga ekspertu grupa, kurā darbotos pilsoniskās sabiedrības pārstāvji nolūkā nodrošināt procedūru pārredzamību;

5.

aicina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi ļoti regulāri pārbaudīt atļauto pesticīdu efektivitāti un, tiklīdz produkta skartajās kaitēkļu populācijās ir attīstījusies rezistence, pārskatīt atļaujas, lai nepieļautu neefektīvu un tādējādi nevajadzīgu produktu skaita pieaugumu;

6.

aicina Eiropas Savienību finansēt pētniecības projektus par pesticīdu kombinēto ietekmi uz cilvēku veselību un biodaudzveidību, kura šobrīd nav zināma;

7.

norāda, ka privātie un publiskie pētījumi par kaitēkļu bioloģisko un integrēto apkarošanu pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami pavirzījušies uz priekšu un patlaban piedāvā alternatīvas 40 % no sintētisko pesticīdu izmantošanas gadījumiem; vēlas, lai ES pētniecības programmā lielāks uzsvars tiktu likts uz atbalstu šīm programmām, jo tas ļautu sasniegt vismaz mērķi līdz 2030. gadam pesticīdu lietošanu samazināt uz pusi;

8.

aicina Eiropas Savienību jūtami pārstrādāt HRI pieeju tā, lai papildus daudzumam atsevišķi tiktu ņemts vērā it īpaši toksiskums; aicina Eiropas Savienību visaptveroši validēt HRI vai alternatīvi piemērojamas pieejas prognozējošo ietekmi un nodrošināt, ka aprēķinātās riska vērtības samazināšanās arī faktiski noved pie pesticīdu negatīvās ietekmes vidē vai uz cilvēka veselību samazināšanās; mudina Eiropas Komisiju pienācīgā veidā veikt pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka ar spēkā esošajiem rādītājiem tiek iegūti uzticami rezultāti.

9.

prasa, lai Eiropas Savienība saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 1. oktobra spriedumu finansē izmēģinājuma pētījumus par pesticīdu pilnās formulas ilgtermiņa toksiskumu pirms atļaut tos laist Eiropas tirgū;

10.

norāda, ka pārāk straujš pielāgošanas process nedrīkst apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku pašreizējos krīzes apstākļos;

11.

norāda arī uz to, ka pesticīdu lietojuma samazināšana un toksiskuma samazināšana uzlabo lauksaimniecības uzņēmumu noturību pret ekonomikas, enerģētiskajām un vides krīzēm;

12.

norāda, ka ilgtspējīgas pārtikas ražošanas standartu pazemināšana pašreizējās krīzes apstākļos varētu ne tikai radīt vidiskās izmaksas, bet arī palielināt cenu nestabilitāti;

13.

aicina dalībvalstis savu KLP stratēģisko plānu ietvaros pastiprināt pasākumus, ar ko lauksaimniekiem palīdz samazināt pesticīdu lietošanu un risku;

14.

pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisija ierosina nepieciešamo finansējumu piešķirt no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) līdzekļiem piecu gadu periodā, taču fondam nepievienojot jaunus līdzekļus;

15.

pauž nožēlu, ka Komisijas validētie valstu stratēģiskie plāni ir ar ļoti mazu vērienu attiecībā uz pesticīdu daudzuma samazināšanu un it īpaši risku pazemināšanu un tādējādi tie nesasniegs Eiropas izvirzītos mērķus;

16.

lai radītu godīgas konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, aicina Eiropas Savienību aizliegt tādu pārtikas produktu importu, kuri ir apstrādāti ar Eiropā neatļautiem pesticīdiem un apdraud iedzīvotāju un vides veselību;

17.

lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (2), aicina Komisiju aizliegt neatļautu pesticīdu un pesticīdu darbīgo vielu eksportu no Eiropas uz trešām valstīm;

18.

atgādina ES iestādēm, ka konferencē par Eiropas nākotni iedzīvotāji aicināja ES iestādes izlēmīgi rīkoties, lai veicinātu un nodrošinātu videi un klimatam nekaitīgāku lauksaimniecību;

19.

atgādina par Eiropas reģionu un vietējo pašvaldību lomu Eiropas zaļā kursa īstenošanā, it īpaši pildot funkcijas KLP īstenošanā un uzraudzībā;

20.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības informēt iedzīvotājus par pesticīdu lietošanas bīstamību;

21.

prasa aizliegt visbīstamāko ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu pārdošanu nekomerciāliem klientiem;

22.

prasa aizliegt nekomerciālajiem klientiem izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

23.

uzsver Eiropas reģionālo un vietējo pašvaldību tiesības, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, pārplānot savu teritoriju.

Briselē, 2023. gada 15. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(34)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(34)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.).

(47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.).

(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, COM(2020) 381 final.

(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, COM(2020) 381 final.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).


30.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/70


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums azbesta direktīvai”

(2023/C 188/07)

Ziņotāja:

Hanna ZDANOWSKA (PL/PPE), Lodzas mēre

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā

COM(2022) 489 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)

Azbests ir ļoti bīstama kancerogēna viela, kas joprojām ietekmē dažādas ekonomikas nozares, piemēram, celtniecību un renovāciju, kalnrūpniecību un karjeru izstrādi, atkritumu apsaimniekošanu un ugunsdzēsību, kurās darba ņēmēji ir pakļauti lielam eksponētības riskam. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/200865 azbesta šķiedras klasificē kā 1A kategorijas kancerogēnu. Azbesta šķiedru ieelpošana no gaisa var izraisīt tādas nopietnas slimības kā mezoteliomu un plaušu vēzi, bet pirmās slimības pazīmes var parādīties vidēji pat 30 gadus pēc eksponētības, kā rezultātā izraisot ar darbu saistītus nāves gadījumus.

(3)

Azbests ir ļoti bīstama kancerogēna viela, kas joprojām ietekmē dažādas ekonomikas nozares, piemēram, celtniecību un renovāciju, kalnrūpniecību un karjeru izstrādi, enerģētikas nozari, ķīmijas nozari, transportu, atkritumu apsaimniekošanu un ugunsdzēsību, kurās darba ņēmēji ir pakļauti lielam eksponētības riskam. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/200865 azbesta šķiedras klasificē kā 1A kategorijas kancerogēnu. Azbesta šķiedru ieelpošana no gaisa var izraisīt tādas nopietnas slimības kā mezoteliomu un plaušu vēzi, bet pirmās slimības pazīmes var parādīties vidēji pat 30 gadus pēc eksponētības, kā rezultātā izraisot ar darbu saistītus nāves gadījumus.

Pamatojums

Uzskaitījuma papildināšana ar nozarēm, kurās bieži tika izmantots azbests, kas tagad var apdraudēt darba ņēmēju un iedzīvotāju veselību.

2. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns (1) atbalsta nepieciešamību rīkoties, lai aizsargātu darba ņēmējus pret kancerogēnām vielām. Azbestam eksponēto darba ņēmēju aizsardzības uzlabošana būs svarīga arī zaļās pārkārtošanās un Eiropas zaļā kursa īstenošanas kontekstā, cita starpā jo īpaši saistībā ar Eiropas renovācijas vilni (2). Arī pilsoņu ieteikumos saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni (3) tika uzsvērts, cik svarīgi ir taisnīgi darba apstākļi, jo īpaši Direktīvas 2009/148/EK pārskatīšana.

(5)

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns (1) atbalsta nepieciešamību rīkoties, lai aizsargātu darba ņēmējus pret kancerogēnām vielām. Azbestam eksponēto darba ņēmēju , kā arī to cilvēku aizsardzības uzlabošana , kuri tieši un netieši eksponēti trešo personu profesionālās darbības rezultātā, piemēram, vietās, kur tiek veikti remontdarbi, renovācija, ēku izjaukšana un nojaukšana vai arī kur ir azbesta atkritumu poligoni, būs svarīga arī zaļās pārkārtošanās un Eiropas zaļā kursa īstenošanas kontekstā, cita starpā jo īpaši saistībā ar Eiropas renovācijas vilni (2). Arī pilsoņu ieteikumos saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni (3) tika uzsvērts, cik svarīgi ir taisnīgi darba apstākļi, jo īpaši Direktīvas 2009/148/EK pārskatīšana.

Pamatojums

Zaļā pārkārtošanās, pēc kuras visi tiecas, un ES vērienīgā mērķa – proti, palielināt ēku renovācijas rādītāju – īstenošana renovācijas viļņa ietvaros var vienlaikus palielināt azbesta iedarbību ne tikai uz būvstrādniekiem, bet arī uz apkārtējām personām (blakusesošo ēku iedzīvotājiem, garāmgājējiem).

3. grozījums

8. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8)

Minētajā direktīvā būtu jānosaka pārskatītās robežvērtības, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunākos zinātniskos pierādījumus un tehniskos datus, kā arī pamatīgi izvērtējot sociālekonomisko ietekmi un to, kādi protokoli un metodes ir pieejamas ekspozīcijas mērīšanai darba vietā. Minētās informācijas pamatā vajadzētu būt ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotās Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komitejas (RAC) atzinumiem un ar Padomes 2003. gada 22. jūlija lēmumu (1) izveidotās Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas (ACSH) atzinumiem.

(8)

Minētajā direktīvā būtu jānosaka pārskatītās robežvērtības, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunākos zinātniskos pierādījumus un tehniskos datus, kā arī pamatīgi izvērtējot sociālekonomisko ietekmi un to, kādi protokoli un metodes ir pieejamas ekspozīcijas mērīšanai darba vietā. Minētās informācijas pamatā vajadzētu būt ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotās Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komitejas (RAC) atzinumiem , kuros izklāstītas dažādas iespējas, un ar Padomes 2003. gada 22. jūlija lēmumu (1) izveidotās Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas (ACSH) atzinumiem.

Pamatojums

Iepriekš minēto struktūru atzinumos ir piedāvāti dažādi risinājumi, kas saistīti ar azbesta arodekspozīcijas robežvērtībām, kā arī iedarbības un riska attiecībām.

4. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Ņemot vērā attiecīgās zinātniskās atziņas un līdzsvarotu pieeju, vienlaikus nodrošinot pienācīgu darba ņēmēju aizsardzību Savienības līmenī un izvairoties no nesamērīgi nelabvēlīgiem ekonomiskiem apstākļiem un sloga skartajiem uzņēmējiem (tostarp MVU) , būtu jānosaka pārskatīta arodekspozīcijas robežvērtība, proti, 0,01 šķiedras/cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās (TWA). Šīs līdzsvarotās pieejas pamatā ir sabiedrības veselības mērķis, kas tiecas nodrošināt nepieciešamo azbesta drošu aizvākšanu. Ir arī apsvērta iespēja ierosināt tādu arodekspozīcijas robežvērtību , kurā ņemti vērā ekonomiski un tehniski apsvērumi, lai nodrošinātu efektīvu aizvākšanu.

(9)

Ņemot vērā attiecīgās zinātniskās atziņas un līdzsvarotu pieeju, vienlaikus nodrošinot pienācīgu darba ņēmēju aizsardzību Savienības līmenī un ņemot vērā to, kas jau ir īstenots dažās ES dalībvalstīs un kas apstiprina jaunās arodekspozīcijas robežvērtības īstenošanas iespējamību , būtu jānosaka pārskatīta arodekspozīcijas robežvērtība, proti, 0,01 šķiedras/cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās (TWA) , un trīs gadu laikā no direktīvas stāšanās spēkā būtu jāievieš arodekspozīcijas robežvērtība 0,002 šķiedras/cm3 . Šīs līdzsvarotās pieejas pamatā ir sabiedrības veselības mērķis, kas tiecas nodrošināt azbesta drošu aizvākšanu. Ir arī apsvērta iespēja ierosināt tādu pakāpenisku arodekspozīcijas robežvērtības samazinājumu , kurā ņemti vērā ekonomiski un tehniski apsvērumi, lai nodrošinātu efektīvu aizvākšanu.

Pamatojums

Nīderlandē valsts arodekspozīcijas robežvērtība azbestam ir spēkā kopš 2016. gada, un tā ir 0,002 šķiedras/cm3 (mērot ar skenēšanas elektronmikroskopiju SEM/EDXA). Šīs saistošās robežvērtības pamatā ir Nīderlandes Veselības padomes 2010. gada ziņojums, kas ir galvenais avots, kuru ECHA izmanto ekspozīcijas un riska attiecības noteikšanai.

5. grozījums

11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(11)

Optiskā mikroskopija ir pašlaik visbiežāk lietotā metode azbesta koncentrācijas ikdienas mērījumiem, lai arī tās izšķirtspēja neļauj konstatēt vismazākās veselībai kaitīgās šķiedras . Arodekspozīcijas robežvērtību 0,01 šķiedras/cm3 ir iespējams izmērīt ar fāžu kontrasta mikroskopu (PCM) , tādēļ pārskatītās arodekspozīcijas robežvērtības īstenošanai nav vajadzīgs pārejas periods . Saskaņā ar ACSH atzinumu būtu jāizmanto modernāka un sensitīvāka metodika, kuras pamatā ir elektronmikroskopija, vienlaikus ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs pienācīgs pielāgošanās periods un dažādu elektronmikroskopijas metožu lielāka saskaņošana ES līmenī.

(11)

Optiskā mikroskopija neļauj konstatēt vismazākās veselībai kaitīgās šķiedras , un ar fāžu kontrasta mikroskopu (PCM) nav iespējams izmērīt arodekspozīcijas vērtību, kas ir zemāka par 0,01 šķiedru/cm3 . Saskaņā ar ACSH atzinumu būtu pakāpeniski jāievieš modernāka un sensitīvāka metodika, kuras pamatā ir elektronmikroskopija, vienlaikus ņemot vērā to, ka ir vajadzīga pielāgošanās un dažādu elektronmikroskopijas metožu lielāka saskaņošana ES līmenī.

Pamatojums

Saskaņā ar Riska novērtēšanas komitejas atzinumu par azbesta arodekspozīcijas robežvērtību zinātnisko novērtējumu (publicēts 2021. gada 21. jūnijā) “pašlaik fāžu kontrasta mikroskops vairs netiek uzskatīts par mūsdienīgu azbesta mērīšanas rīku darba vidē”.

6. grozījums

14.a apsvērums (jauns apsvērums)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(14.a)

Dalībvalstis tiek aicinātas saskaņot valsts standartus un procedūras ar azbestu saistītu slimību atzīšanai, kā arī ieviest ar azbestu saistītu slimību reģistru. Īpaša veselības aprūpes sistēma ar azbestu saistītu slimību ārstēšanai jāparedz gan visiem darba ņēmējiem, kas strādā pašlaik vai strādāja agrāk nozarēs, kurās ir eksponētība azbestam, gan arī viņu ģimenes locekļiem un citām personām, kas pakļautas vidiskai iedarbībai.

Pamatojums

Patlaban ir identificētas tikai ar azbestu saistītas arodslimības: visaptverošas un salīdzināmas dalībvalstu informācijas trūkums neļauj ticami prognozēt mirstību, ko cita starpā izraisa mezotelioma, kā arī neļauj pienācīgi novērtēt ar azbestu saistītos riskus. Tas padziļina arī atšķirības valstu kompensācijas sistēmās. Tāpēc ir tik svarīgi papildināt azbesta politiku veselības aizsardzības ziņā, ieviešot ar azbestu saistītu slimību reģistru (visbiežāk informācijas avots par tādu slimību skaitu, kuras saistītas ar azbestu, ir azbesta izraisītās arodslimības).

7. grozījums

16.a apsvērums (jauns apsvērums)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(16.a)

Ņemot vērā ar azbestu saistīto slimību ilgo latentumu un zemo informētību par riskiem, ko rada eksponētība azbestam, tūlīt pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm rīkos periodiskas, intensīvas un mērķorientētas informācijas un izglītošanas kampaņas par riskiem, ko rada ekspozīcija azbestam, un par atbilstošiem aizsardzības veidiem. Šiem pasākumiem ir jāattiecas uz

darba ņēmējiem un viņu ģimenēm,

darba devējiem,

ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem,

vietējām un reģionālajām pašvaldībām,

to rajonu iedzīvotājiem, kur dominē veca apbūve,

veselības nozari, lai palielinātu radiologu un ģimenes ārstu informētību un kompetenci ar azbestu saistītu slimību atpazīšanā un ārstēšanā.

Pamatojums

Neraugoties uz aizliegumu kopš 2005. gada Eiropas Savienībā izmantot azbestu un par spīti šķietami vispārējai izpratnei par riskiem, kas saistīti ar azbestu, gan darba ņēmēju, gan darba devēju (jo īpaši būvniecībā), gan arī pašu iedzīvotāju, vietējo un reģionālo pašvaldību darbinieku vai mājokļu kooperatīvu vai īpašnieku apvienību faktiskās zināšanas par to ir vājas.

8. grozījums

1. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4)

direktīvas 7. panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šķiedru skaitīšanu veic ar fāžu kontrasta mikroskopu (PCM) atbilstīgi metodei, ko 1997. gadā ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO) (*1), vai, ja iespējams, izmantojot citu metodi, ar kuru var iegūt līdzvērtīgus vai labākus rezultātus, piemēram, metodi, kuras pamatā ir elektronmikroskopija (EM).

4)

direktīvas 7. panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šķiedru skaitīšanu pārejas periodā veic ar fāžu kontrasta mikroskopu (PCM) atbilstīgi metodei, ko 1997. gadā ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO) (*2), bet, lai īstenotu arodekspozīcijas robežvērtību, kas ir 0,002 šķiedras/cm3, būs vajadzīga elektronmikroskopija (EM).

Pamatojums

Tā kā optiskā mikroskopija ar fāžu kontrasta mikroskopu nevar izmērīt arodekspozīcijas robežvērtību, kas zemāka par 0,01 šķiedru/cm3, saskaņā ar ACSH atzinumu būtu jāizmanto modernāka un jutīgāka metode, kuras pamatā ir elektronmikroskopija.

9. grozījums

1. panta 4.a punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

4.a)

direktīvas 7. pantā iekļaut šādu 7. punktu:

“7.     Ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar augstvērtīgu laboratorijas aprīkojumu, ko izmanto azbesta šķiedru izpētē, lielākajās pilsētās ir ieteicams izveidot sertifikācijas centrus, kuri darbotos pēc ieinteresēto personu pieprasījuma, kā arī veiktu uzraudzību. Laboratorijām, kas veic azbesta analīzes, jābūt akreditētām saskaņā ar testēšanas laboratorijām piemērojamo kvalitātes vadības sistēmas standartu.”

Pamatojums

Ir jānodrošina to sertificēto laboratoriju darbība (un līdzfinansējums), kas ir aprīkotas ar atbilstošām iekārtām šķiedru paraugu pētīšanai. Tādā veidā tiks samazināts finansiālais slogs darba devējiem, kā arī nodrošināta pētniecības uzticamība. Laboratoriju akreditācija saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmas standartu garantēs to kompetenci veikt ticamas analīzes. Tā arī nodrošinās vienotu laboratoriju kontroli visās ES valstīs.

10. grozījums

1. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Darba devēji nodrošina, lai neviens darba ņēmējs netiktu eksponēts tādai azbesta koncentrācijai gaisā, kas pārsniedz 0,01 šķiedru/cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās (TWA).”

5)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Darba devēji nodrošina, lai neviens darba ņēmējs netiktu eksponēts tādai azbesta koncentrācijai gaisā, kas pārsniedz 0,01 šķiedru/cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās (TWA) , un arodekspozīcijas robežvērtība, kas ir 0,002 šķiedras/cm3, jāīsteno trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā .”

Pamatojums

Ierosinātajā divpakāpju pieejā, kā ieviest izmainītu saistošo robežvērtību, ir ņemta vērā vajadzība pēc pārejas perioda, kas nepieciešams pielāgošanās veikšanai. Turklāt tālejošāka ierosinātā arodekspozīcijas robežvērtība ir ieviesta 2016. gadā Nīderlandē, un tās pamatā ir Nīderlandes Veselības padomes 2010. gada ziņojums, kas ir galvenais avots, kuru ECHA izmanto ekspozīcijas un riska attiecības noteikšanai.

11. grozījums

1. panta 6.a punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

6.a)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Pirms nojaukšanas vai azbesta aizvākšanas darbu sākšanas uzņēmumiem ir jāiesniedz pierādījumi par to, ka viņi un viņu darbinieki ir attiecīgi kvalificēti šajā jomā (ņemot vērā arī periodisku apmācību). Sertifikācijas kārtību izstrādā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi un saskaņā ar ES pamatnostādnēm, ko izstrādās Eiropas Komisija sadarbībā ar trīspusējo Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju (ACSH).”

Pamatojums

Pašsaprotams.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija pārskata “Direktīvu par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā”, lai cita starpā renovācijas viļņa vērienīgo mērķu īstenošanā novērstu jaunu azbesta upuru vilni. Vienlaikus Komiteja aicina veikt turpmākus pasākumus efektīvai un visaptverošai arodvēža profilaksei;

2.

norāda, ka direktīvā ar azbestu saistītie jautājumi tiek izskatīti ļoti fragmentāri, problēmu aplūkojot tikai kā darba ņēmēju aizsardzību pret risku, ko viņu veselībai un drošībai rada eksponētība azbestam darbavietā;

3.

atzīmē, ka:

80 % būvmateriālu ražošanā tika izmantots azbests,

vairāk nekā 220 miljoni ēku vai būvju tika uzceltas labu laiku pirms azbesta izmantošanas aizlieguma (liela daļa no tām, iespējams, joprojām satur azbestu),

78 % arodekspozīcijas izraisītu vēža gadījumu Eiropas Savienībā ir atzīti par saistītiem ar azbestu,

no ekspozīcijas azbestam līdz pirmajiem slimības simptomiem var paiet vidēji 30 gadi,

tiek lēsts, ka pašlaik 4,1–7,3 miljoni darba ņēmēju ir eksponēti kaitīgai azbesta šķiedru ietekmei;

4.

iesaka izmantot divpakāpju pieeju, saskaņā ar kuru trīs gadus pēc saistošās robežvērtības 0,01 šķiedra/cm3 ieviešanas tiek ieviesta tālejošāka arodekspozīcijas robežvērtība 0,002 šķiedras/cm3. Tāpat Komiteja mudina pakāpeniski aizstāt optisko mikroskopiju ar elektronmikroskopiju, kas ir precīzāka un būtu piemērota azbesta noteikšanai, ja ir spēkā arodekspozīcijas robežvērtības, kuras ir mazākas par 0,01 šķiedru/cm3;

5.

ar bažām norāda, ka Eiropas Savienībā pašreizējais azbesta aizvākšanas līmenis nebūt nav apmierinošs un dažādās dalībvalstīs atšķiras, tāpat kā dalībvalstīs izmantotās rīcības stratēģijas, inventarizācijas un uzraudzības metodes, kā arī azbesta aizvākšanai izmantotās metodes;

6.

mudina Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) vai attiecīgā gadījumā citu Eiropas kompetento iestādi izstrādāt vienotu pieeju, kā atklāt azbestu saturošus produktus. Būtu vēlams izveidot reģistru, kurā būtu iekļauti iespējamie azbestu saturošie produkti un kurš dalībvalstīm atvieglotu agrīnu atklāšanu. Tāpat Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu likumdošanas iniciatīvai “Azbesta skrīnings, reģistrēšana un uzraudzība”, kuras mērķis ir novērst plaisu starp valstu darbībām šajā jomā. Ieviešot obligātu ēkās esošā azbesta pārbaudi un reģistrāciju un izstrādājot valstu stratēģijas azbesta aizvākšanai, būtu jāpanāk koordinētas un salīdzināmas pieejas īstenošana visā ES, tādējādi radot drošāku vidi un panākot ES iedzīvotāju aizsardzības līmeni, kas ir augstāks. Direktīvā būtu jāpievēršas arī vajadzībai aizsargāt neatliekamās palīdzības dienestus (tostarp ugunsdzēsējus, policistus, ārstus un glābšanas dienestu darbiniekus) no riskiem, kas saistīti ar pakļaušanu azbesta iedarbībai, un izveidot atjauninātu un pieejamu datubāzi ar ticamiem datiem par infrastruktūru, kurā konstatēta vai ir iespējama azbesta klātbūtne;

7.

norāda: lai direktīva tiktu īstenota ar panākumiem, dalībvalstīm un ES iestādēm visos pārskatītās direktīvas koordinācijas un īstenošanas posmos būtu aktīvi jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

8.

atbalsta vienota ES satvara pieņemšanu ar mērķi atvieglot ES ēku fondā esošā azbesta identificēšanu un pēc tam – drošu aizvākšanu. Komiteja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un veicināt kopējas, sistēmiskas un sistemātiskas pieejas īstenošanu azbesta problēmas risināšanā (sākot ar inventarizācijas metodēm, informācijas un izglītošanas kampaņām, azbesta aizvākšanai paredzētām iedzīvotāju, uzņēmēju un vietējo un reģionālo pašvaldību atbalsta programmām līdz pat veselības aizsardzības un azbesta uzglabāšanas risinājumiem);

9.

ar bažām norāda, ka dažās ES dalībvalstīs ir atļauts pašiem demontēt azbesta produktus. Komiteja norāda: tā kā darba ņēmēju apmācība ir būtiska, lai novērstu riskus, ko rada azbesta iedarbība darbavietā, ir vajadzīgas Eiropas pamatnostādnes par nepieciešamo prasmju sertifikāciju, lai nodrošinātu, ka visā ES tiek piemēroti vienādi standarti. Tādēļ Komiteja mudina izstrādāt Eiropas pamatnostādnes par tādu prasmju sertifikāciju, kas darba ņēmējiem vajadzīgas, lai droši aizvāktu azbestu saturošus komponentus;

10.

aicina Eiropas Komisiju izveidot mehānismus, kas, palielinot informētību, veicot efektīvākus izglītojošus pasākumus un aizsargājot darba ņēmējus un iedzīvotājus ar efektīvām, pievilcīgām un mērķtiecīgām izglītojošām un informatīvām programmām (tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību un veselības aprūpes speciālistu vidū), ļautu droši paātrināt azbesta likvidēšanu;

11.

norāda, ka zaļā pārkārtošanās, pēc kuras visi tiecas, un ES vērienīgā mērķa –, proti, palielināt ēku renovācijas rādītāju, – īstenošana renovācijas viļņa ietvaros var vienlaikus palielināt eksponētību azbestam, it īpaši būvstrādnieku gadījumā. Tādēļ ir jāievieš risinājumi, kas ļauj efektīvāk uzraudzīt azbesta aizvākšanas procesu, kā arī jāparedz īpaša veselības aprūpes sistēma ar azbestu saistītu slimību ārstēšanai (darba ņēmējiem, kas strādā pašlaik un strādāja agrāk nozarēs, kurās ir arodekspozīcija);

12.

norāda uz nepieciešamību uzsākt un finansiāli atbalstīt pētniecības un izstrādes centru novatoriskus pasākumus drošai azbesta apglabāšanai, saglabāšanai un uzglabāšanai (piemēram, saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis”). Lielākajā daļā valstu bīstamo atkritumu uzglabāšana joprojām notiek poligonos vai īpašās azbesta atkritumiem paredzētās glabātavās. Azbesta aizvākšanas tempa pieaugums ir līdzvērtīgs būtiskam šā bīstamā minerāla uzglabāšanas zonas paplašinājumam. Vienlaikus Komiteja iesaka izveidot tādu pilsētu un reģionu tīklu, kuri savā teritorijā saskaras ar azbesta problēmu un ietekmi. Tā mērķis būtu attīstīt sadarbību, kas ietver prakses apmaiņu un partnerību izveidi, lai īstenotu kopīgus starptautiskus pētniecības projektus, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība;

13.

atzīmē, ka azbesta aizvākšanas lēnā tempa galvenais iemesls ir tas, ka tiek līdzfinansēta tikai azbestu saturošu izstrādājumu (jo īpaši eternīta jumtu) demontāža un likvidēšana. Privātpersonām bieži nav pietiekamu finanšu resursu celtniecības materiāliem un pakalpojumiem, kas saistīti ar jumta seguma nomaiņu, un tāpēc viņi atsakās no investīcijām. Ir jāievieš jauni dotāciju un stimulu mehānismi (piemēram, nodokļu atvieglojumi, subsīdijas);

14.

lai aizsargātu azbesta iedarbībai pakļautos darba ņēmējus un samazinātu azbesta ietekmi uz vidi, pievienojas aicinājumam izstrādāt tādu Eiropas stratēģiju azbesta aizvākšanai, kas nodrošinātu integrētu pieeju dažādām politikas jomām un visās dalībvalstīs īstenotu sistēmiskus un efektīvus risinājumus attiecībā uz inventarizācijas, uzraudzības, drošas apglabāšanas, uzglabāšanas un izglītības (apmācības) metodēm;

15.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīga tieša piekļuve Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, lai īstenotu drošas azbesta aizvākšanas plānus – ja nebūs tieša finansējuma pašvaldībām un reģioniem, reāli rezultāti netiks sasniegti;

16.

aicina izveidot finanšu shēmu, kuras pamatā būtu līdzekļu (ESI fondu) izmantošana ēku īpašnieku atbalstam, tādējādi sasaistot drošu azbesta aizvākšanu ar citām publiskā sektora politikas jomām un programmām (piemēram, energoefektivitāti, dzīves apstākļu uzlabošanu, sociālajiem mājokļiem un slimību profilaksi).

Briselē, 2023. gada 16. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(1)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/XT/?uri=CELEX%3A52021DC0044

(2)  “Renovācijas vilnis: renovācijas apjoma divkāršošana, lai samazinātu emisijas, veicinātu atveseļošanu un mazinātu enerģētisko nabadzību”, COM(2020) 662 final.

(3)  Konference par Eiropas nākotni. Ziņojums par galīgo iznākumu (2022. gada maijs) https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/new-push-european-democracy/conference-future-europe_en

(1)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/XT/?uri=CELEX%3A52021DC0044

(2)  “Renovācijas vilnis: renovācijas apjoma divkāršošana, lai samazinātu emisijas, veicinātu atveseļošanu un mazinātu enerģētisko nabadzību”, COM(2020) 662 final.

(3)  Konference par Eiropas nākotni. Ziņojums par galīgo iznākumu (2022. gada maijs) https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/new-push-european-democracy/conference-future-europe_en

(1)  Padomes Lēmums (2003. gada 22. jūlijs) par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.).

(1)  Padomes Lēmums (2003. gada 22. jūlijs) par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.).

(*1)  Gaisā esošo šķiedru koncentrācijas noteikšana. Ieteicamā metode: fāzu kontrasta optiskā mikroskopija (membrānfiltru metode), PVO, Ženēva, 1997. g. (ISBN 92 4 154496 1).”;

(*2)  Gaisā esošo šķiedru koncentrācijas noteikšana. Ieteicamā metode: fāzu kontrasta optiskā mikroskopija (membrānfiltru metode), PVO, Ženēva, 1997. g. (ISBN 92 4 154496 1).”;


30.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/79


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Mediju brīvības akts”

(2023/C 188/08)

Ziņotājs:

Mark SPEICH (DE/PPE),Valsts sekretārs federālajās un Eiropas lietās, kā arī starptautiskajos un mediju jautājumos (Ziemeļreina-Vestfālene)

Atsauces:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienota mediju pakalpojumu satvara izveidi iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības akts) un grozījumiem Direktīvā 2010/13/ES

COM(2022) 457 final

Komisijas ieteikums par redakcionālās neatkarības un piederības pārredzamības iekšējiem aizsardzības pasākumiem mediju nozarē

C(2022) 6536 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienota mediju pakalpojumu satvara izveidi iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības akts) un grozījumiem Direktīvā 2010/13/ES

COM(2022) 457 final

1. grozījums

2. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(2)

Ņemot vērā mediju brīvības un plurālisma unikālo nozīmi, to aizsardzība ir labi funkcionējoša mediju pakalpojumu iekšējā tirgus (t. s. “iekšējā mediju tirgus”) būtiska iezīme. Kopš gadsimta sākuma šis tirgus ir būtiski mainījies , kļūdams arvien digitālāks un starptautiskāks. Tas piedāvā daudzas ekonomiskas iespējas, taču arī saskaras ar vairākām problēmām. Savienībai būtu jāpalīdz mediju nozarei izmantot šīs iespējas iekšējā tirgū, vienlaikus aizsargājot Savienības un tās dalībvalstu kopīgās vērtības, piemēram, pamattiesību aizsardzību.

(2)

Ņemot vērā to unikālo nozīmi, īpaša uzmanība jāpievērš mediju brīvības un plurālisma aizsardzībai iekšējā tirgū attiecībā uz mediju pakalpojumiem. Mediju pakalpojumu iekšējais tirgus pēdējās desmitgadēs ir pamatīgi mainījies un kļuvis arvien digitālāks un starptautiskāks. Tas piedāvā daudzas ekonomiskas iespējas, taču arī saskaras ar vairākām problēmām. Savienībai būtu jāpalīdz mediju nozarei izmantot šīs iespējas iekšējā tirgū, vienlaikus strādājot, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas Savienības un dalībvalstu kopīgās vērtības, piemēram, pamattiesības.

Pamatojums

Ir jāņem vērā mediju kā ekonomiska labuma un kultūras priekšmeta īpašā loma, kā arī Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences, kas izriet no šīs lomas.

2. grozījums

3. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)

Digitālo mediju telpā pilsoņi un uzņēmumi piekļūst un patērē mediju saturu, kas ir tūlīt pat pieejams viņu personiskajās ierīcēs, arvien vairāk – pārrobežu vidē. Globālās tiešsaistes platformas kalpo par vārtejām mediju saturam, un to uzņēmējdarbības modeļi parasti padara tiešāku piekļuvi mediju pakalpojumiem un pastiprina polarizējošu saturu un dezinformāciju. Šīs platformas ir arī būtiski tiešsaistes reklāmas piegādātāji, un tas ir novirzījis finanšu resursus no mediju nozares, ietekmējot tās finansiālo ilgtspēju un līdz ar to arī piedāvātā satura daudzveidību. Tā kā mediju pakalpojumi prasa daudz zināšanu un kapitāla, tiem ir vajadzīgs plašums, lai iekšējā tirgū saglabātu konkurētspēju un uzplaukumu. Tālab īpaši svarīga ir iespēja piedāvāt pakalpojumus pāri robežām un iegūt ieguldījumus, arī no citām dalībvalstīm vai citās dalībvalstīs.

(3)

Digitālo mediju telpā pilsoņi un uzņēmumi piekļūst un patērē mediju saturu, kas ir tūlīt pat pieejams viņu personiskajās ierīcēs, arvien vairāk – pārrobežu vidē. Globālās tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas kalpo par vārtejām mediju saturam, un to uzņēmējdarbības modeļi parasti padara tiešāku piekļuvi mediju pakalpojumiem un pastiprina polarizējošu saturu un dezinformāciju. Šīs platformas ir arī būtiski tiešsaistes reklāmas piegādātāji, un tas ir novirzījis finanšu resursus no mediju nozares, ietekmējot tās finansiālo ilgtspēju un līdz ar to arī piedāvātā satura daudzveidību. Tādēļ šie tirgus dalībnieki ir pienācīgi jāiesaista, lai nodrošinātu mediju neatkarību un daudzveidību. Tā kā mediju pakalpojumi prasa daudz zināšanu un kapitāla, tiem ir vajadzīgs plašums, lai iekšējā tirgū saglabātu konkurētspēju un uzplaukumu. Tālab it īpaši svarīga var būt iespēja piedāvāt pakalpojumus pāri robežām un iegūt ieguldījumus, arī no citām dalībvalstīm vai citās dalībvalstīs.

Tomēr vienlaikus uzņēmumu izaugsme var ierobežot satura un piedāvājumu daudzveidību iekšzemes tirgū un vēl vairāk palielināt spiedienu uz vietējiem vai reģionālajiem tirgus dalībniekiem.

Pamatojums

Jāņem vērā visas attiecīgās tirgus attīstības tendences.

3. grozījums

4. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(4)

Taču mediju pakalpojumu iekšējais tirgus nav pietiekami integrēts. Vairāki valstu uzlikti ierobežojumi traucē brīvu kustību iekšējā tirgū. Konkrētāk, atšķirīgas valstu normas un pieeja mediju plurālismam un redakcionālai neatkarībai , nepietiekama sadarbība starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām , kā arī nepārredzama un netaisnīga publisko un privāto saimniecisko resursu sadale visā Savienībā apgrūtina mediju tirgus dalībnieku darbību un paplašināšanos pāri robežām un rada nevienādus konkurences apstākļus. Mediju pakalpojumu iekšējā tirgus veselumu var apdraudēt arī pakalpojumu sniedzēji, kuri sistemātiski nodarbojas ar dezinformāciju, ieskaitot manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos, un ļaunprātīgi izmanto iekšējā tirgus brīvības, un to vidū ir valstu kontrolēti mediju pakalpojumu sniedzēji, kurus finansē noteiktas trešās valstis.

(4)

Valstu noteikumos un pieejā mediju plurālismam un redakcionālai neatkarībai ir ņemtas vērā vajadzības valsts, reģionālajā un vietējā līmenī saskaņā ar dalībvalstu pamatpienākumu veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu mediju plurālismu. Kopēji minimālie standarti šo pasākumu izstrādei, kas noteikti, ievērojot dalībvalstu kultūras suverenitāti, visticamāk, veicinās iekšējā tirgus darbību un novērsīs neatbilstīgus valstu ierobežojumus brīvai apritei iekšējā tirgū. Šajā nolūkā būtu jāuzlabo arī sadarbība starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām . Nepārredzama un netaisnīga publisko un privāto saimniecisko resursu sadale rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus , kas var arī negatīvi ietekmēt konkurenci izdevējdarbības nozarē . Mediju pakalpojumu iekšējā tirgus veselumu var apdraudēt arī pakalpojumu sniedzēji, kuri sistemātiski nodarbojas ar dezinformāciju, ieskaitot manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos, un ļaunprātīgi izmanto iekšējā tirgus brīvības, un to vidū ir valstu kontrolēti mediju pakalpojumu sniedzēji, kurus finansē noteiktas trešās valstis.

Pamatojums

Ir jāatspoguļo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences.

4. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Turklāt, reaģējot uz problēmām, kas saistītas ar mediju plurālismu un brīvību tiešsaistē, dažas dalībvalstis ir veikušas regulatīvus pasākumus, un citas dalībvalstis to varētu darīt, bet pastāv risks, ka vēl vairāk palielināsies atšķirības valstu pieejā un brīvas pārvietošanās ierobežojumi iekšējā tirgū.

 

Pamatojums

Šķiet nepiemēroti uzskatīt, ka pasākumi, kas veikti, pamatojoties uz valsts atbildību un pilnvarām aizsargāt mediju plurālismu, ir šķērslis iekšējam tirgum.

5. grozījums

6. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(6)

Mediju pakalpojumu saņēmējiem Savienībā (fiziskām personām, kas ir dalībvalstu piederīgie vai izmanto tiesības, kas tām piešķirtas ar Savienības tiesību aktiem, un Savienībā iedibinātām juridiskām personām) jābūt iespējai iekšējā tirgū faktiski izmantot brīvību saņemt brīvus un plurālistiskus mediju pakalpojumus. Veicinot mediju pakalpojumu pārrobežu plūsmu, iekšējā tirgū būtu jānodrošina minimāla pakalpojumu saņēmēju aizsardzība. Tas atbilstu tiesībām saņemt un izplatīt informāciju saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “Harta”) 11. pantu. Tādēļ ir jāsaskaņo daži ar mediju pakalpojumiem saistīti valstu noteikumu aspekti. Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā pilsoņi aicināja ES vēl vairāk veicināt mediju neatkarību un plurālismu, it īpaši – ieviešot tiesību aktus, kas novērš briesmas mediju neatkarībai, izmantojot minimālus ES mēroga standartus.

 

Pamatojums

Regulā galvenā uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Savienības kompetencei.

6. grozījums

7. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(7)

Šajā regulā mediju pakalpojuma definīcija jāattiecina tikai uz Līgumā definētiem pakalpojumiem, tādēļ tai jāattiecas uz visām saimnieciskas darbības formām. Šajā definīcijā nav jāiekļauj lietotāju radīts saturs, kas ielādēts tiešsaistes platformā, ja tas nav profesionāla darbība, ko parasti veic par atlīdzību (finansiālu vai citādu). No tās jāizslēdz arī gluži privāta sarakste, kā e-pasta vēstules, kā arī pakalpojumi, kuru galvenais mērķis nav audiovizuālu vai audio programmu vai preses izdevumu piegāde, proti, ja saturs ir pakārtots pakalpojumam, nevis ir tā galvenais nolūks, piemēram, sludinājums vai informācija par ražojumu vai pakalpojumu, ko piegādā tīmekļa vietnes, kuras nepiedāvā mediju pakalpojumus. Mediju pakalpojuma definīcijai pirmām kārtām jāaptver televīzijas un radio raidījumi, audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma, audioaplāde un preses izdevumi. Korporatīvā komunikācija un informācijas vai reklāmas materiālu izplatīšana publiskām vai privātām struktūrām būtu izslēdzama no šīs definīcijas darbības jomas.

(7)

Šajā regulā mediju pakalpojuma definīcija jāattiecina tikai uz Līgumā definētiem pakalpojumiem, tādēļ tai jāattiecas uz visām pārrobežu saimnieciskas darbības formām. Šajā definīcijā nav jāiekļauj lietotāju radīts saturs, kas ielādēts tiešsaistes platformā, ja tas nav profesionāla darbība, ko parasti veic par atlīdzību (finansiālu vai citādu). No tās jāizslēdz arī gluži privāta sarakste, kā e-pasta vēstules, kā arī pakalpojumi, kuru galvenais mērķis nav audiovizuālu vai audio programmu vai preses izdevumu piegāde, proti, ja saturs ir pakārtots pakalpojumam, nevis ir tā galvenais nolūks, piemēram, sludinājums vai informācija par ražojumu vai pakalpojumu, ko piegādā tīmekļa vietnes, kuras nepiedāvā mediju pakalpojumus. Mediju pakalpojuma definīcijai pirmām kārtām jāaptver televīzijas un radio raidījumi, audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma, audioaplāde un preses izdevumi. Korporatīvā komunikācija un informācijas vai reklāmas materiālu izplatīšana publiskām vai privātām struktūrām būtu izslēdzama no šīs definīcijas darbības jomas.

Pamatojums

Regulā galvenā uzmanība būtu jāpievērš Eiropas Savienības kompetencei.

7. grozījums

10. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

Valsts reklāma būtu plaši jāsaprot kā tāda, kas aptver reklāmas vai pašreklāmas pasākumus, ko veic dažādas publiskas iestādes jeb struktūras, ieskaitot valdības, regulatīvās iestādes jeb struktūras, kā arī valsts uzņēmumi vai citas valsts kontrolētas struktūras dažādās nozarēs valsts vai reģiona līmenī, vai tādu teritoriālo vienību pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, vai kas tiek veikti to labā vai uzdevumā. Taču valsts reklāmas definīcijā nav jāiekļauj ārkārtēji valsts iestāžu paziņojumi, kas ir nepieciešami, piemēram, dabas katastrofu vai sanitārtehnisku avāriju, nelaimju vai citos pēkšņos atgadījumos, kuri var nodarīt ļaunumu indivīdiem.

(10)

Valsts reklāma būtu plaši jāsaprot kā tāda, kas aptver reklāmas vai pašreklāmas pasākumus, ko veic dažādas publiskas iestādes jeb struktūras, ieskaitot valdības, regulatīvās iestādes jeb struktūras, kā arī valsts uzņēmumi vai citas valsts kontrolētas struktūras dažādās nozarēs Savienības, valsts vai reģiona līmenī, vai tādu teritoriālo vienību pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, vai kas tiek veikti to labā vai uzdevumā , un iedzīvotāju skaita kritērijs ir jāņem vērā saistībā ar minimālas ikgadējo izdevumu robežvērtības noteikšanu . Tomēr valsts reklāmas definīcijā nebūtu jāiekļauj ārkārtēji valsts iestāžu paziņojumi, kas ir nepieciešami, piemēram, dabas katastrofu vai sanitārtehnisku avāriju, nelaimju vai citos pēkšņos atgadījumos, kuri var nodarīt ļaunumu indivīdiem , ar nosacījumu, ka izdevumi nav lielāki par to izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies mediju pakalpojumu sniedzējam .

Pamatojums

Arī pašai Eiropas Savienībai vajadzētu ievērot pārredzamības prasības. Vienlaikus tāda robežvērtība kā 1 miljons mazākās dalībvalstīs nav reālistiska. Iedzīvotāju skaita robežvērtības pazemināšana un tās ņemšana vērā līdztekus minimālai ikgadējo izdevumu robežvērtībai samazina pārredzamības nepilnību risku, kā arī vienlaikus ļauj novērst nesamērīga administratīvā sloga rašanos saistībā ar ziņošanas prasībām.

8. grozījums

11. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(11)

Lai nodrošinātu, ka sabiedrība gūst labumu no iekšējā mediju tirgus, ir svarīgi ne tikai garantēt Līgumā paredzētās pamatbrīvības , bet arī juridisko noteiktību, kas mediju pakalpojumu saņēmējiem vajadzīga, lai izmantotu attiecīgās priekšrocības . Tādiem saņēmējiem jābūt piekļuvei kvalitatīviem mediju pakalpojumiem, kurus žurnālisti un redaktori ir izveidojuši neatkarīgi un atbilstoši žurnālistikas standartiem un kuri tādējādi sniedz uzticamu informāciju, ieskaitot ziņu un aktualitāšu saturu. Tādas tiesības neuzliek nekādu atbilstošu pienākumu kādam konkrētam mediju pakalpojumu sniedzējam ievērot standartus, kas nav skaidri noteikti tiesību aktos. Tādi kvalitatīvi mediju pakalpojumi ir arī pretošanās dezinformācijai, ieskaitot ārējas manipulācijas ar informāciju un iejaukšanos.

(11)

Lai iekšējā tirgū mediju pakalpojumus pienācīgi uzskatītu par kultūras priekšmetiem, ir svarīgi garantēt Līgumā nostiprinātās pamatbrīvības un, pildot pamata tiesību aktos noteikto pienākumu nodrošināt mediju daudzveidību, saglabāt Savienības kultūras daudzveidību un aizsargāt lietotāju informācijas brīvību . Šajā nolūkā ir jāuzsver dalībvalstu atbildība par savu attiecīgo valsts mediju sistēmu veidošanu un jābalstās uz kopīgām vērtībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kultūru suverenitāti un atšķirīgās konstitucionālās tradīcijas.

Pamatojums

Ir jāatspoguļo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences.

9. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(13)

Brīva uzticamas informācijas plūsma ir būtiska labi funkcionējošā iekšējā mediju pakalpojumu tirgū. Tāpēc uz mediju pakalpojumu sniegšanu nav jāattiecina nekādi ierobežojumi, kas ir pretrunā šai regulai vai citām Savienības tiesību normām, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/13/ES, kas nosaka pasākumus lietotāju aizsardzībai no nelikumīga un kaitīga satura . Ierobežojumi var arī izrietēt no pasākumiem, ko valstu publiskās iestādes piemēro , izpildot Savienības tiesību aktus .

(13)

Ciktāl iespējams, būtu jāgarantē brīva uzticamas informācijas plūsma. Tādēļ dalībvalstīm atbilstīgi savām valsts konstitūcijām saskaņā ar 11. pantu un citām pamattiesībām, it īpaši tām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, vārda brīvību un uzņēmējdarbības brīvību, un, ievērojot iekšējā tirgus pamatbrīvības, ir pienākums nodrošināt atbilstīgu tiesisko un administratīvo sistēmu, kas efektīvi un pienācīgi garantē mediju plurālismu un neatkarību. Uz mediju pakalpojumu sniegšanu nevajadzētu attiecināt ierobežojumus, kas pārkāpj šos pamatprincipus un neatbilst Savienības tiesību aktiem . Ierobežojumi var arī izrietēt no pasākumiem, ko valstu iestādes piemēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem .

Pamatojums

Ir jāatspoguļo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences.

10. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14)

Redakcionālas neatkarības aizsardzība ir mediju pakalpojumu sniedzēju darbības un profesionālās neaizskaramības priekšnoteikums. Redakcionālā neatkarība ir īpaši svarīga mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, ņemot vērā tā sabiedrisko nozīmi sabiedriska labuma veidā. Mediju pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai brīvi veikt saimniecisku darbību iekšējā tirgū un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt vidē, kura arvien vairāk ir tiešsaistē un kurā informācija plūst pāri robežām.

(14)

Mediju pakalpojumu sniedzējiem jābūt pēc iespējas lielākai brīvībai veikt saimniecisku darbību iekšējā tirgū , šim nolūkam saglabājot savu redakcionālo neatkarību, un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt vidē, kura arvien vairāk ir tiešsaistē un kurā informācija plūst pāri robežām.

Pamatojums

Ir jāatspoguļo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences. Turklāt redakcionālā brīvība būtu jāņem vērā kā mediju daudzveidības nodrošināšanas elements.

11. grozījums

18. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(18)

Dalībvalstu izveidotajiem sabiedriskā pakalpojuma medijiem ir īpaša nozīme iekšējā mediju tirgū , jo tie, pildot savu uzdevumu, nodrošina pilsoņiem un uzņēmumiem piekļuvi kvalitatīvai informācijai un objektīvam atspoguļojumam. Tomēr sabiedriskā pakalpojuma medijiem var īpaši draudēt iejaukšanās, ņemot vērā to institucionālo tuvumu valstij un publisko finansēšanu. Briesmas var pastiprināt nevienmērīgi aizsardzības pasākumi, kas saistīti ar neatkarīgu pārvaldi un līdzsvarotu atspoguļojumu sabiedriskā pakalpojuma medijos visā Savienībā. Tāda situācija var izraisīt neobjektīvu vai nepilnīgu atspoguļojumu medijos, kropļot konkurenci iekšējā mediju tirgū un negatīvi ietekmēt neatkarīgu un objektīvu mediju pakalpojumu pieejamību. Tādēļ, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, ko šajā sakarā izstrādājusi Eiropas Padome, visā Savienībā ir jāievieš tiesiskas garantijas neatkarīgai sabiedriskā pakalpojuma mediju darbībai. Nepieciešams arī garantēt, ka, neskarot Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēji gūst labumu no pietiekama un stabila finansējuma to uzdevuma izpildei, kas nodrošina paredzamību to plānošanā. Vislabāk, ja lēmumu par tādu finansējumu pieņemtu un piemērotu uz vairākiem gadiem saskaņā ar sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēju uzdevumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu, lai izvairītos no iespējamas neatļautas ietekmes ikgadējā budžeta apspriešanā. Šajā regulā noteiktās prasības neietekmē dalībvalstu kompetenci sagādāt finansējumu sabiedriskā pakalpojuma medijiem, kas noteikts Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā 29. protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.

(18)

Dalībvalstu izveidotajiem sabiedriskā pakalpojuma medijiem ir īpaša nozīme mediju plurālisma nodrošināšanā , jo tie, pildot savu uzdevumu, nodrošina pilsoņiem un uzņēmumiem piekļuvi kvalitatīvai informācijai un objektīvam atspoguļojumam. Tomēr sabiedriskā pakalpojuma mediji, ņemot vērā institucionālo tuvumu valstij un saņemto publisko finansējumu, var ietekmēt privāto mediju pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū. Tādēļ, ņemot vērā starptautiskos standartus, ko šajā saistībā izstrādājusi Eiropas Padome, ir jāatbalsta sabiedrisko mediju izveide dalībvalstīs, bet vienlaikus jānosaka šim nolūkam kopēji minimālie standarti, kuros ņemti vērā gan iekšējā tirgus principi, gan arī Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotais 29. protokols. Šajā regulā noteiktās prasības neietekmē dalībvalstu kompetenci sagādāt finansējumu sabiedriskā pakalpojuma medijiem, kas noteikts Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā 29. protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.

Pamatojums

Ņemot vērā Amsterdamas protokolu, ir jāuzsver sabiedrisko mediju īpašā loma.

12. grozījums

19. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(19)

Izšķirīgi ir tas, lai mediju pakalpojumu saņēmēji skaidri zinātu, kam pieder ziņu mediji un kas stāv aiz tiem, lai viņi varētu identificēt un izprast iespējamos interešu konfliktus, jo tas ir priekšnoteikums informācijā balstītu viedokļu veidošanai un līdz ar to aktīvai dalībai demokrātijā. Šāda pārredzamība ir arī efektīvs instruments, ar ko mazināt briesmas, ka notiks iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā. Tāpēc ir nepieciešams ieviest vienotas informēšanas prasības visiem attiecīgajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā, tajās iekļaujot samērīgas prasības atsegt informāciju par piederību. Šajā sakarā nebūtu jāskar pasākumi, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 9. punktu. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem prasītā informācija būtu jāatsedz savās vietnēs vai citā viegli un tieši pieejamā vidē.

(19)

Izšķirīgi ir tas, lai mediju pakalpojumu saņēmēji skaidri zinātu, kam pieder ziņu mediji un kas stāv aiz tiem, lai viņi varētu identificēt un izprast iespējamos interešu konfliktus, jo tas ir priekšnoteikums informācijā balstītu viedokļu veidošanai un līdz ar to aktīvai dalībai demokrātijā. Šāda pārredzamība ir arī efektīvs instruments, ar ko mazināt briesmas, ka notiks iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā. Tāpēc ir nepieciešams ieviest vienotas informēšanas prasības visiem attiecīgajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā, tajās iekļaujot samērīgas prasības atsegt informāciju par piederību. Tās būtu jānosaka atbilstīgi prasībām, kas audiovizuālo mediju pakalpojumiem faktiski piemērojamas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 9. punktu , bet neskarot pasākumus, ko dalībvalstis veic attiecībā uz citiem aspektiem. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem prasītā informācija būtu jāatsedz savās vietnēs vai citā viegli un tieši pieejamā vidē.

Pamatojums

Nebūtu jārada pretrunas ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

13. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Mediju neaizskaramība prasa arī proaktīvu pieeju, kas galvenokārt ar iekšējiem aizsardzības pasākumiem veicinātu ziņu mediju uzņēmumu redakcionālo neatkarību. Mediju pakalpojumu sniedzējiem jāpieņem samērīgi pasākumi, lai tad, kad to īpašnieki un redaktori ir vienojušies par vispārējo redakcijas līniju, garantētu redaktoru brīvību savā profesionālā darbībā pieņemt individuālus lēmumus. Mērķis pasargāt redaktorus no nepamatotas iejaukšanās viņu ikdienas darbā pieņemtajos lēmumos par konkrētiem satura elementiem palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā mediju pakalpojumu tirgū un pakalpojumu kvalitāti. Šis mērķis atbilst arī Hartas 11. pantā noteiktajām pamattiesībām saņemt un sniegt informāciju. Ņemot vērā šos apsvērumus, mediju pakalpojumu sniedzējiem arī jānodrošina to pakalpojumu saņēmējiem faktisko vai potenciālo interešu konfliktu pārredzamība.

(20)

Mediju neaizskaramība prasa arī proaktīvu pieeju, kas galvenokārt ar iekšējiem aizsardzības pasākumiem veicinātu ziņu mediju uzņēmumu redakcionālo neatkarību. Mediju pakalpojumu sniedzējiem būtu jāapsver iespēja ieviest pasākumus, kas ar rediģēšanu saistītajiem darbiniekiem nodrošina pienācīgu rīcības brīvību. Šie pasākumi var palīdzēt uzlabot konkurences apstākļus iekšējā tirgū un uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Šis mērķis atbilst arī Hartas 11. pantā noteiktajām pamattiesībām saņemt un sniegt informāciju.

Pamatojums

Ir jāņem vērā atšķirīgais priekšstats par redakcionālo brīvību.

14. grozījums

21. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(21)

Mazinot regulatīvo nastu, mikrouzņēmumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (50) 3. panta nozīmē būtu atbrīvojami no prasībām, kas attiecas uz informāciju un iekšējiem aizsardzības pasākumiem nolūkā garantēt individuālu redakcionālu lēmumu neatkarību. Turklāt mediju pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai pielāgot iekšējos aizsardzības pasākumus savām vajadzībām, sevišķi, ja tie ir mazie un vidējie uzņēmumi minētā panta nozīmē. Šai regulai pievienotajā ieteikumā dots brīvprātīgu iekšēju aizsardzības pasākumu saraksts, kura pasākumus šajā sakarā var veikt mediju uzņēmumi. Šī regula nav interpretējama tā, it kā privāto mediju pakalpojumu sniedzēju īpašniekiem tiktu atņemta prerogatīva noteikt stratēģiskus vai vispārīgus mērķus un veicināt savu uzņēmumu izaugsmi un finansiālo dzīvotspēju. Šajā aspektā regulā tiek atzīts, ka redakcionālās neatkarības veicināšanas mērķis ir jāpieskaņo privāto mediju īpašnieku leģitīmajām tiesībām un interesēm.

(21)

Mazinot regulatīvo nastu, mikrouzņēmumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (50) 3. panta nozīmē būtu atbrīvojami no prasībām, kas attiecas uz informāciju un pasākumiem nolūkā veicināt individuālu redakcionālu lēmumu neatkarību. Šai regulai pievienotajā ieteikumā dots brīvprātīgu iekšēju aizsardzības pasākumu saraksts, kura pasākumus šajā sakarā var veikt mediju uzņēmumi. Šī regula nav interpretējama tā, it kā privāto mediju pakalpojumu sniedzēju īpašniekiem tiktu atņemta prerogatīva noteikt stratēģiskus vai vispārīgus mērķus un veicināt savu uzņēmumu izaugsmi un finansiālo dzīvotspēju. Šajā aspektā regulā tiek atzīts, ka redakcionālās neatkarības veicināšanas mērķis ir jāpieskaņo privāto mediju īpašnieku leģitīmajām tiesībām un interesēm.

Pamatojums

Ir jāņem vērā atšķirīgais priekšstats par redakcionālo brīvību.

15. grozījums

22. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(22)

Neatkarīgām regulatīvajām valsts iestādēm un struktūrām ir būtiska nozīme mediju tiesību aktu pareizā piemērošanā visā Savienībā. Regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras, kas minētas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā, ir vislabāk piemērotas nodrošināt šīs regulas III nodaļā paredzēto ar regulatīvo sadarbību un labi funkcionējošu mediju pakalpojumu tirgu saistīto prasību pareizu piemērošanu. Lai nodrošinātu šīs regulas un citu Savienības mediju tiesību aktu konsekventu piemērošanu, Savienības līmenī ir jāizveido neatkarīga padomdevēja struktūra, kas apvieno tādas iestādes jeb struktūras un koordinē to darbības. Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupai (ERGA), kas izveidota ar Direktīvu 2010/13/ES, ir bijusi būtiska nozīme minētās direktīvas konsekventas īstenošanas veicināšanā. Tāpēc Eiropas Mediju pakalpojumu padomei (“padome”) būtu jābalstās ERGA darbā un tā jāaizstāj. Tādēļ ir jāgroza Direktīva 2010/13/ES, svītrojot tās 30.b pantu par ERGA izveidi un attiecīgi aizstājot atsauces uz ERGA un tās uzdevumiem. Direktīvas 2010/13/ES grozīšana ar šo regulu šajā gadījumā ir pamatota, jo skar tikai noteikumu, kurš dalībvalstīm nav jātransponē un ir adresēts Savienības iestādēm.

(22)

Neatkarīgām regulatīvajām valsts iestādēm un struktūrām ir būtiska nozīme mediju tiesību aktu pareizā piemērošanā visā Savienībā. Regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras, kas minētas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā, vai citas regulatīvās iestādes, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā noteiktajām prasībām, ir vislabāk piemērotas nodrošināt šīs regulas III nodaļā paredzēto ar regulatīvo sadarbību un labi funkcionējošu mediju pakalpojumu tirgu saistīto prasību pareizu piemērošanu. Lai nodrošinātu šīs regulas un citu Savienības mediju tiesību aktu konsekventu piemērošanu, Savienības līmenī ir jāizveido neatkarīga padomdevēja struktūra, kas apvieno tādas iestādes jeb struktūras un koordinē to darbības. Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupai (ERGA), kas izveidota ar Direktīvu 2010/13/ES, ir bijusi būtiska nozīme minētās direktīvas konsekventas īstenošanas veicināšanā. Tāpēc Eiropas Mediju pakalpojumu padomei (“padome”) būtu jābalstās ERGA darbā un tā jāaizstāj. Tādēļ ir jāgroza Direktīva 2010/13/ES, svītrojot tās 30.b pantu par ERGA izveidi un attiecīgi aizstājot atsauces uz ERGA un tās uzdevumiem. Direktīvas 2010/13/ES grozīšana ar šo regulu šajā gadījumā ir pamatota, jo skar tikai noteikumu, kurš dalībvalstīm nav jātransponē un ir adresēts Savienības iestādēm.

Pamatojums

Jāņem vērā atšķirīgās mediju uzraudzības struktūras.

16. grozījums

23. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(23)

Padomē jādarbojas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā minēto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru augstākajiem pārstāvjiem, kurus ieceļ tādas iestādes jeb struktūras. Gadījumos, kad dalībvalstīm ir vairākas attiecīgās regulatīvās iestādes jeb struktūras, arī reģionu līmenī, kopīgs pārstāvis būtu jāizraugās, izmantojot pienācīgas procedūras , un balsstiesības būtu jāsaglabā tikai vienam pārstāvim no katras dalībvalsts. Tam nebūtu jāietekmē iespēja citām regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām attiecīgā gadījumā piedalīties padomes sanāksmēs . Padomei arī būtu vajadzīga iespēja , saskaņojot ar Komisiju, uzaicināt tās sanāksmēs piedalīties ekspertus un novērotājus, ieskaitot galvenokārt regulatīvās iestādes jeb struktūras no kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm, EEZ valstīm, vai pieaicinātus delegātus no citām kompetentām valsts iestādēm. Ņemot vērā mediju nozares jutīgumu un ievērojot ERGA lēmumu pieņemšanas praksi saskaņā ar tās reglamentu, padomei lēmumi būtu jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(23)

Padomē jādarbojas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā minēto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru augstākajiem pārstāvjiem, kurus ieceļ tādas iestādes jeb struktūras. Gadījumos, kad dalībvalstīm ir vairākas attiecīgās regulatīvās iestādes jeb struktūras, arī reģionu līmenī, un pašregulācijas vai kopregulēšanas sistēmas , kopīgs pārstāvis būtu jāizvēlas, izmantojot atbilstīgas procedūras, un vajadzības gadījumā regulatīvo iestāžu iesaistīšanai būtu jāiedibina papildu procedūras , it īpaši pašregulācijas vai kopregulēšanas procedūras. Ieceltā pārstāvja balsstiesības būtu jāpiešķir tikai vienam pārstāvim no katras dalībvalsts . Padomei arī būtu vajadzīga iespēja uzaicināt tās sanāksmēs piedalīties ekspertus un novērotājus, ieskaitot galvenokārt regulatīvās iestādes jeb struktūras no kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm, EEZ valstīm, vai pieaicinātus delegātus no citām kompetentām valsts iestādēm. Ņemot vērā mediju nozares jutīgumu un ievērojot ERGA lēmumu pieņemšanas praksi saskaņā ar tās reglamentu, padomei lēmumi būtu jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

Pamatojums

Jāņem vērā atšķirīgās mediju uzraudzības struktūras.

17. grozījums

24. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(24)

Neskarot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Līgumiem, ir būtiski, lai Komisija un padome cieši sadarbojas. Proti, padomei būtu aktīvi jāatbalsta Komisija tās uzdevumos nodrošināt šīs regulas un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/13/ES , konsekventu piemērošanu. Šajā nolūkā padomei būtu jādod padoms un jāsniedz palīdzība Komisijai regulatīvajos, tehniskajos vai praktiskajos aspektos , kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu, jāveicina sadarbība un efektīva informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un , saskaņojot ar Komisiju vai pēc tās pieprasījuma, šajā regulā paredzētajos gadījumos jāizstrādā atzinumi. Lai efektīvi pildītu savus uzdevumus, padomei vajadzīga iespēja izmantot Komisijas nodrošināta sekretariāta ekspertu zināšanas un cilvēkresursus. Komisijas sekretariātam būtu jāsniedz padomei administratīvs un organizatorisks atbalsts un jāpalīdz padomei izpildīt tās uzdevumus.

(24)

Padomes darbam vajadzētu būt neatkarīgam un nesaistītam ar politisko ietekmi. Tāpēc Komisijai ārpus pilnvarām apspriesties ar padomi vai pildīt “Līgumu sargātājas” lomu nevajadzētu būt noteicošai ietekmei uz padomes darbu. Padomei būtu aktīvi jāatbalsta Komisija tās uzdevumos nodrošināt šīs regulas vienādu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES īstenošanu. Šajā nolūkā padomei būtu jādod padoms un jāsniedz palīdzība Komisijai, it īpaši saistībā ar tehniskajiem vai praktiskajiem aspektiem , kas attiecas uz Savienības tiesību aktu piemērošanu, jāveicina sadarbība un efektīva informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un šajā regulā paredzētajos gadījumos jāizstrādā atzinumi. Lai savus uzdevumus pildītu efektīvi , padomei vajadzīga iespēja izmantot Komisijas nodrošināta sekretariāta ekspertu zināšanas un cilvēkresursus. Komisijas nodrošinātajam sekretariātam būtu administratīvi un organizatoriski jāatbalsta padome un jāpalīdz tai pildīt uzticētos uzdevumus. Lai nodrošinātu padomes darba neatkarību un nevalstisko specifiku, sekretariāta rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Sekretariātam darba pienākumu izpildē vajadzētu būt neatkarīgam no Komisijas un pakļautam tikai padomes vadībai, proti, tās priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam.

Pamatojums

Ir jānodrošina padomes darba neatkarība.

18. grozījums

26. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(26)

Lai nodrošinātu Savienības mediju tiesību aktu efektīvu izpildi, novērstu to, ka negodīgi mediju pakalpojumu sniedzēji var apiet piemērojamos mediju noteikumus, un izvairītos no papildu šķēršļu radīšanas iekšējā mediju pakalpojumu tirgū, ir būtiski noteikt skaidru, juridiski saistošu satvaru, kurā regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām efektīvi un rezultatīvi sadarboties.

(26)

Lai nodrošinātu attiecībā uz medijiem paredzēto Savienības pasākumu efektīvu izpildi, novērstu negodīgu mediju pakalpojumu sniedzēju iespējas apiet piemērojamos noteikumus un novērstu papildu šķēršļus mediju pakalpojumu sniegšanai iekšējā tirgū, svarīga ir efektīva un rezultatīva valstu regulatīvo iestāžu jeb struktūru sadarbība .

Pamatojums

Ir jāsaglabā piemērojamā kompetenču secība.

19. grozījums

30. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(30)

Regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām, kas minētas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā, ir īpašas praktiskas zināšanas, kas tām ļauj efektīvi līdzsvarot mediju pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju intereses, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības ievērošanu. Tas īpaši svarīgi, sargājot iekšējo tirgu no tādu mediju pakalpojumu sniedzēju darbībām, kuri iedibināti ārpus Savienības, bet kuru mērķauditorija ir Savienībā, ja, cita starpā ņemot vērā kontroli, ko trešās valstis var īstenot, tās var kaitēt sabiedrības drošībai un aizsardzībai vai radīt tām kaitējuma briesmas. Šajā sakarā ir jāstiprina koordinācija starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām, lai kopīgi vērstos pret iespējamiem sabiedrības drošības un aizsardzības apdraudējumiem no minētajiem mediju pakalpojumiem , un jānosaka tiesisks satvars, kas nodrošina saskaņā ar Savienības tiesību aktiem mediju jomā noteiktu valsts pasākumu efektivitāti un iespējamu koordināciju . Lai nodrošinātu, ka mediju pakalpojumus, kas dažās dalībvalstīs apturēti saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 3. panta 3. un 5. punktu, minētajās dalībvalstīs neturpina sniegt ar satelītsakariem vai citiem līdzekļiem, jābūt pieejamam paātrinātas savstarpējās sadarbības un palīdzības mehānismam, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem garantētu attiecīgo valsts pasākumu iedarbīgumu. Turklāt ir nepieciešams koordinēt valstu pasākumus, kurus var pieņemt, vēršoties pret sabiedrības drošības un aizsardzības apdraudējumu no ārpus Savienības iedibinātiem mediju dienestiem, kuru mērķis ir auditorija Savienībā, ieskaitot iespēju padomei, saskaņojot ar Komisiju, attiecīgā gadījumā izdot atzinumus par tādiem pasākumiem. Šajā sakarā briesmas sabiedrības drošībai un aizsardzībai ir jānovērtē, valstu un Eiropas līmenī ņemot vērā visus attiecīgos faktiskos un juridiskos elementus. Tas neskar Savienības kompetenci, ko tai dod Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pants.

(30)

Regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām, kas minētas Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā, ir īpašas praktiskas zināšanas, kas tām ļauj efektīvi līdzsvarot mediju pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju intereses, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības ievērošanu. Tas īpaši svarīgi, sargājot iekšējo tirgu no tādu mediju pakalpojumu sniedzēju darbībām, kuri iedibināti ārpus Savienības, bet kuru mērķauditorija ir Savienībā, ja, cita starpā ņemot vērā kontroli, ko trešās valstis var īstenot, tās var kaitēt sabiedrības drošībai un aizsardzībai vai radīt tām kaitējuma briesmas. Šajā sakarā ir jāstiprina koordinācija starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām, lai kopīgi vērstos pret iespējamiem sabiedrības drošības un aizsardzības apdraudējumiem no minētajiem mediju pakalpojumiem. Lai nodrošinātu, ka mediju pakalpojumus, kas dažās dalībvalstīs apturēti saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 3. panta 3. un 5. punktu, minētajās dalībvalstīs neturpina sniegt ar satelītsakariem vai citiem līdzekļiem, jābūt pieejamam paātrinātas savstarpējās sadarbības un palīdzības mehānismam, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem garantētu attiecīgo valsts pasākumu iedarbīgumu.

Pamatojums

Padomes kompetencēm vajadzētu būt vērstām uz pārrobežu jautājumiem.

20. grozījums

31. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(31)

Ļoti lielas tiešsaistes platformas daudziem lietotājiem ir vārteja piekļuvei mediju pakalpojumiem. Mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru saturs ir to redakcionālā atbildībā, ir svarīga loma informācijas izplatīšanā un informācijas brīvības īstenošanā tiešsaistē. Tiek gaidīts, ka redakcionālās atbildības īstenošanā tie rīkosies rūpīgi un sniegs informāciju, kas ir uzticama un ievēro pamattiesības saskaņā ar regulatīvajām vai pašregulācijas prasībām, kam tie pakļauti dalībvalstīs. Tāpēc, ņemot vērā arī lietotāju informācijas brīvību, ja ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji uzskata, ka tādu mediju pakalpojumu sniedzēju sagādātais saturs nesader ar to noteikumiem, kaut arī neveicina sistēmisku risku, kas minēts Regulas (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu akta] 26. pantā, tiem pienācīgi jāņem vērā mediju brīvība un plurālisms saskaņā ar Regulu (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu aktu] un visdrīzākā laikā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1150 noteiktā pamatojuma veidā jāsniedz nepieciešamie paskaidrojumi mediju pakalpojumu sniedzējiem kā to komerciālajiem lietotājiem. Lai minimalizētu minētā satura ierobežojumu ietekmi uz lietotāju informācijas brīvību, ļoti lielām tiešsaistes platformām jācenšas iesniegt pamatojumu pirms ierobežojuma stāšanās spēkā, neskarot to pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu aktu]. Šai regulai nav jāliedz ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājam ātri veikt pasākumus pret nelikumīgu saturu, kas izplatīts tā pakalpojumā, vai nolūkā mazināt sistēmisku apdraudējumu no noteikta satura izplatīšanas tā pakalpojumā, izpildot Savienības tiesību aktus, it īpaši Regulu (ES) 2022/XXX [Digitālo pakalpojumu aktu].

(31)

Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas meklētājprogrammas daudziem lietotājiem ir vārteja piekļuvei mediju pakalpojumiem. Mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru saturs ir to redakcionālā atbildībā, ir svarīga loma informācijas izplatīšanā un informācijas brīvības īstenošanā tiešsaistē. Tiek gaidīts, ka redakcionālās atbildības īstenošanā tie rīkosies rūpīgi un sniegs informāciju, kas ir uzticama un ievēro pamattiesības saskaņā ar regulatīvajām vai pašregulācijas prasībām, kam tie pakļauti dalībvalstīs. Tāpēc arī ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir pienācīgi jāņem vērā lietotāju informācijas brīvība, brīvība un mediju plurālisms, kā noteikts Regulā (ES) 2022/2065 [Digitālo pakalpojumu akts]. Šai regulai nebūtu jāliedz ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas meklētājprogrammas nodrošinātājam nekavējoties rīkoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, it īpaši saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065 [Digitālo pakalpojumu akts], lai vērstos pret nelikumīgu saturu, kas izplatīts ar tā sniegtā pakalpojuma starpniecību, vai lai mazinātu sistēmiskos riskus, kurus rada konkrēta satura izplatīšana ar tā pakalpojumu starpniecību.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā galveno starpniecības pakalpojumu svarīgā nozīme attiecībā uz mediju satura pieejamību.

21. grozījums

32. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(32)

Ņemot vērā paredzamo pozitīvo ietekmi uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un vārda brīvību, pamats ir arī tam, ka gadījumos, kad mediju pakalpojumu sniedzēji ievēro noteiktus regulatīvus vai pašregulācijas standartus, to sūdzības par ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāju lēmumiem tiek izskatītas prioritāri un bez liekas kavēšanās.

(32)

Ņemot vērā paredzamo pozitīvo ietekmi uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un vārda brīvību, ir arī pamatoti gadījumos, kad mediju pakalpojumu sniedzēji ievēro noteiktus regulatīvus vai pašregulācijas standartus, platformas pakalpojumu sniedzējs vai meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs to saturu vai piedāvājumus nevar viegli bloķēt, dzēst vai citādi izslēgt no izplatīšanas vai publicēšanas.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā galveno starpniecības pakalpojumu svarīgā nozīme attiecībā uz mediju satura pieejamību.

22. grozījums

33. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(33)

Šajā nolūkā ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem savā tiešsaistes saskarnē būtu jānodrošina funkcionalitāte, kas mediju pakalpojumu sniedzējiem ļauj deklarēt savu atbilstību noteiktām prasībām, tomēr paturot iespēju nepieņemt tādu pašdeklarāciju, ja tie uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti. Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji var izmantot informāciju par šo prasību ievērošanu, piemēram, Uzticamas žurnālistikas iniciatīvas mašīnlasāmā standarta vai citu attiecīgu rīcības kodeksu ievērošanu. Komisijas vadlīnijas var noderēt, veicinot tādas funkcionalitātes efektīvu īstenošanu, arī jautājumos par kārtību, kādā attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistās deklarāciju pārskatīšanā, par apspriešanos attiecīgā gadījumā ar iedibinājuma valsts regulatoru un par vēršanos pret ļaunprātīgu funkcionalitātes izmantošanu.

(33)

Šajā nolūkā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu meklētājprogrammu pagādātājiem savā tiešsaistes saskarnē būtu jānodrošina funkcionalitāte, kas mediju pakalpojumu sniedzējiem ļauj deklarēt savu atbilstību noteiktām prasībām , norādot attiecīgo uzraudzības veidu , tomēr paturot iespēju verificēt tādu pašdeklarāciju, ja tie uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti. Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji var izmantot informāciju par šo prasību ievērošanu, piemēram, Uzticamas žurnālistikas iniciatīvas mašīnlasāmā standarta vai citu attiecīgu rīcības kodeksu ievērošanu. Komisijas vadlīnijas var noderēt, veicinot tādas funkcionalitātes efektīvu īstenošanu, arī jautājumos par kārtību, kādā attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistās deklarāciju pārskatīšanā, par apspriešanos attiecīgā gadījumā ar iedibinājuma valsts regulatoru un par vēršanos pret ļaunprātīgu funkcionalitātes izmantošanu.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā galveno starpniecības pakalpojumu svarīgā nozīme attiecībā uz mediju satura pieejamību, un tajā pašā laikā atzinīgi jāvērtē jebkādi līdzekļi, kas ļauj vieglāk verificēt atbilstību konkrētām prasībām.

23. grozījums

35. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(35)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem , lai vienotos par nepamatotu ierobežojumu atcelšanu un turpmāku novēršanu, būtu jāsadarbojas ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri ievēro uzticamības un pārredzamības standartus un uzskata, ka ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji bieži bez pietiekama pamatojuma nosaka viņu sagādātā satura ierobežojumus . Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem tādā viedokļu apmaiņā jāiesaistās labā ticībā, īpašu uzmanību pievēršot mediju brīvības un informācijas brīvības aizsardzībai.

(35)

Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem būtu jāsadarbojas ar mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuri ievēro uzticamības un pārredzamības standartus un uzskata, ka ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu meklētājprogrammu pagādātāji bez pietiekama pamatojuma bieži iebilst pret to saturu, un tādējādi jāvienojas par to, kā izvairīties no pretenzijām nākotnē . Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātājiem tādā viedokļu apmaiņā jāiesaistās labā ticībā, īpašu uzmanību pievēršot mediju brīvības un informācijas brīvības aizsardzībai.

Pamatojums

Būtu jāņem vērā galveno starpniecības pakalpojumu svarīgā nozīme attiecībā uz mediju satura pieejamību.

24. grozījums

37. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(37)

Audiovizuālo mediju pakalpojumu saņēmējiem jābūt iespējai faktiski atbilstoši tam, kam dod priekšroku, izvēlēties audiovizuālo saturu ko skatīties. To brīvību šajā jomā tomēr var ierobežot mediju nozares komercprakse, proti, nolīgumi par satura prioritarizēšanu starp ierīču ražotājiem vai lietotājsaskarņu sagādātājiem, kuri regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem, piemēram, viedtelevīzijai, un to izmantošanu, un mediju pakalpojumu sniedzējiem. Prioritarizēt var, piemēram, ierīces sākumekrānā ar aparatūru vai programmatūras īsceļiem, lietotnēm un meklēšanas zonām, kas iespaido saņēmēju uzvedību skatoties un var viņus nepamatoti pamudināt citu starpā dot priekšroku noteiktiem audiovizuālo mediju piedāvājumiem. Pakalpojumu saņēmējiem jābūt iespējai vienkārši un lietotājam ērti mainīt ierīces vai lietotājsaskarnes noklusējuma iestatījumus, kas regulē un vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu, neskarot pasākumus, kuri nodrošina vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību, īstenojot Direktīvas 2010/13/EK 7.a pantu, un tiek veikti, sekojot leģitīmiem sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(37)

Audiovizuālo mediju pakalpojumu saņēmējiem jābūt iespējai faktiski atbilstoši tam, kam dod priekšroku, izvēlēties audiovizuālo saturu ko skatīties. To brīvību šajā jomā tomēr var ierobežot mediju nozares komercprakse, proti, nolīgumi par satura prioritarizēšanu starp ierīču ražotājiem vai lietotājsaskarņu sagādātājiem, kuri regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem, piemēram, viedtelevīzijai, un to izmantošanu, un mediju pakalpojumu sniedzējiem. Prioritarizēt var, piemēram, ierīces sākumekrānā ar aparatūru vai programmatūras īsceļiem, lietotnēm un meklēšanas zonām, kas iespaido saņēmēju uzvedību skatoties un var viņus nepamatoti pamudināt citu starpā dot priekšroku noteiktiem audiovizuālo mediju piedāvājumiem. Pakalpojumu saņēmējiem jābūt iespējai vienkārši un lietotājam ērti mainīt ierīces vai lietotājsaskarnes noklusējuma iestatījumus, kas regulē un vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu, neskarot pasākumus, kuri nodrošina vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību, it īpaši, bet ne tikai, īstenojot Direktīvas 2010/13/EK 7.a pantu, un tiek veikti, sekojot leģitīmiem sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Pamatojums

Nevajadzētu ierobežot dalībvalstu tiesības nodrošināt mediju plurālismu.

25. grozījums

39. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(39)

Ir arī būtiski, lai padome būtu pilnvarota pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumu, ja iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību var ietekmēt valsts pasākumi . Tā ir, piemēram, gadījumā, kad administratīvs valsts pasākums ir adresēts mediju pakalpojumu sniedzējam, kurš sniedz pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī , vai kad attiecīgais mediju pakalpojumu sniedzējs minētajā dalībvalstī būtiski ietekmē sabiedriskās domas veidošanos .

(39)

Ir arī būtiski, lai padome būtu pilnvarota sniegt atzinumu, ja valsts pasākumi attiecībā uz mediju pakalpojumiem var ietekmēt iekšējā tirgus darbību . Tā ir, piemēram, gadījumā, kad administratīvs valsts pasākums ir adresēts mediju pakalpojumu sniedzējam, kurš sniedz pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī.

Pamatojums

Galvenā uzmanība būtu jāpievērš iekšējā tirgus problēmām.

26. grozījums

40. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(40)

Medijiem ir izšķirīga nozīme sabiedriskās domas veidošanā un palīdzībā pilsoņiem iesaistīties demokrātiskajos procesos. Tāpēc dalībvalstīm savās tiesību sistēmās būtu jāparedz noteikumi un procedūras, kas nodrošina mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanu, kas varētu būtiski ietekmēt mediju plurālismu vai redakcionālo neatkarību. Tādi noteikumi un procedūras var ietekmēt mediju pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, un tiem jābūt pienācīgi strukturētiem un pārredzamiem, objektīviem, samērīgiem un nediskriminatīviem. Mediju tirgus koncentrācijas, uz kurām tādi noteikumi attiecas, jāsaprot kā tādas, kas aptver koncentrācijas, kuru rezultātā vienas vienīgas vienības kontrolē vai būtiskās interesēs būtu mediju pakalpojumi, kam ir būtiska ietekme sabiedriskās domas veidošanā attiecīgajā mediju tirgū, mediju apakšnozarē vai dažādās mediju nozarēs vienā vai vairākās dalībvalstīs. Svarīgs kritērijs, kas jāņem vērā, ir konkurējošu viedokļu samazināšanās šajā tirgū koncentrācijas rezultātā.

(40)

Medijiem ir izšķirīga nozīme sabiedriskās domas veidošanā un palīdzībā pilsoņiem iesaistīties demokrātiskajos procesos. Tāpēc dalībvalstīm savās tiesību sistēmās būtu jāparedz noteikumi un procedūras, kas nodrošina mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanu, kas varētu būtiski ietekmēt mediju plurālismu , tostarp redakcionālo neatkarību. Tādi noteikumi un procedūras var ietekmēt mediju pakalpojumu sniegšanas brīvību iekšējā tirgū, un tiem jābūt pienācīgi strukturētiem un pārredzamiem, objektīviem, samērīgiem un nediskriminatīviem. Mediju tirgus koncentrācijas, uz kurām tādi noteikumi attiecas, jāsaprot kā tādas, kas aptver koncentrācijas, kuru rezultātā vienas vienīgas vienības kontrolē vai būtiskās interesēs būtu mediju pakalpojumi, kam ir būtiska ietekme sabiedriskās domas veidošanā attiecīgajā mediju tirgū, mediju apakšnozarē vai dažādās mediju nozarēs vienā vai vairākās dalībvalstīs. Svarīgs kritērijs, kas jāņem vērā, ir konkurējošu viedokļu samazināšanās šajā tirgū koncentrācijas rezultātā.

Pamatojums

Galvenā uzmanība būtu jāpievērš iekšējā tirgus problēmām.

27. grozījums

41. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(41)

Regulatīvajām valsts iestādēm vai struktūrām, kurām ir specifiskas ekspertu zināšanas mediju plurālisma jomā un kuras pašas nav izraudzītās iestādes jeb struktūras, būtu jāiesaistās, kad tiek vērtēta mediju tirgus koncentrāciju ietekme uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību . Lai veicinātu juridisko noteiktību un nodrošinātu, ka noteikumi un procedūras patiešām ir vērstas uz mediju plurālisma un redakcionālās neatkarības aizsardzību , ir svarīgi iepriekš noteikt objektīvus, nediskriminatīvus un samērīgus kritērijus, pēc kuriem izziņojama un novērtējama mediju tirgus koncentrāciju ietekme uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību.

(41)

Regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām, kurām ir specifiskas ekspertu zināšanas mediju plurālisma jomā un kuras pašas nav izraudzītās iestādes jeb struktūras, būtu jānovērtē mediju tirgus koncentrāciju ietekme uz mediju plurālismu. Lai patiešām aizsargātu mediju plurālismu , ir svarīgi iepriekš noteikt objektīvus, nediskriminatīvus un samērīgus kritērijus, pēc kuriem izziņojama un novērtējama mediju tirgus koncentrāciju ietekme uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību.

Pamatojums

Par mediju koncentrāciju novērtēšanu attiecīgajā teritorijā atbild valstu regulatīvās iestādes jeb struktūras.

28. grozījums

42. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(42)

Ja mediju tirgus koncentrācija būs koncentrācija, ko aptver Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (55), tad, piemērojot šo regulu vai noteikumus un procedūras, ko dalībvalstis būs pieņēmušas uz šīs regulas pamata, netiks ietekmēta Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošana. Tāpēc visiem pasākumiem, ko izraudzītās vai iesaistītās regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras veic, pamatojoties uz novērtējumu par mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību , jābūt vērstiem uz likumīgo interešu aizsardzību Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē un jāatbilst Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem un citiem noteikumiem.

(42)

Ja mediju tirgus koncentrācija būs koncentrācija, ko aptver Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (55), tad, piemērojot šo regulu vai noteikumus un procedūras, ko dalībvalstis būs pieņēmušas uz šīs regulas pamata, netiks ietekmēta Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošana. Tāpēc visiem pasākumiem, ko izraudzītās vai iesaistītās regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras veic, pamatojoties uz novērtējumu par mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu, jābūt vērstiem uz mediju brīvības un plurālisma aizsardzību – ņemot vērā redakcionālās neatkarības nozīmi – kā likumīgo interešu aizsardzību Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē un jāatbilst Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem un citiem noteikumiem.

Pamatojums

Būtu skaidri jānorāda uz mediju plurālisma nozīmi.

29. grozījums

43. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(43)

Kad koncentrācijas, par kurām jāziņo, var ietekmēt iekšējā mediju tirgus darbību, padomei jābūt pilnvarotai sniegt atzinumus par izraudzīto vai iesaistīto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru lēmumu vai atzinumu projektiem. Tā būtu, piemēram, gadījumā, kad koncentrācija ietver vismaz vienu uzņēmumu, kurš iedibināts citā dalībvalstī vai darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī , vai ja tās rezultātā mediju pakalpojumu sniedzējiem attiecīgajā mediju tirgū ir būtiska ietekme uz sabiedriskās domas veidošanu . Bez tam, ja attiecīgās valsts iestādes vai struktūras nav novērtējušas koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību vai ja regulatīvās valsts iestādes jeb struktūras nav apspriedušās ar padomi par doto mediju tirgus koncentrāciju, bet tiek uzskatīts, ka mediju tirgus koncentrācija var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību, padomei jābūt iespējai pēc Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumu. Katrā gadījumā Komisijai paliek iespēja pēc padomes izstrādātajiem atzinumiem sniegt pašai savu atzinumu.

(43)

Kad koncentrācijas, par kurām jāziņo, var ietekmēt iekšējā mediju tirgus darbību, padomei jābūt pilnvarotai sniegt atzinumus par izraudzīto vai iesaistīto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru lēmumu vai atzinumu projektiem. Tā būtu, piemēram, gadījumā, kad koncentrācija ietver vismaz vienu uzņēmumu, kurš iedibināts citā dalībvalstī vai darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt savus atzinumus, ņemot vērā padomes atzinumus.

Pamatojums

Galvenā uzmanība būtu jāpievērš iekšējā tirgus problēmām.

30. grozījums

44. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(44)

Lai nodrošinātu plurālistiskus mediju tirgus, valstu iestādēm jeb struktūrām un padomei būtu jāņem vērā virkne kritēriju. Galvenokārt būtu jāapsver ietekme uz mediju plurālismu, it īpaši iedarbība uz sabiedriskās domas veidošanu, ņemot vērā tiešsaistes vidi. Vienlaikus jāapsver, vai pēc attiecīgās mediju tirgus koncentrācijas attiecīgajos tirgos turpinās līdzās pastāvēt citi mediji, kas nodrošina atšķirīgu un alternatīvu saturu. Redakcionālās neatkarības aizsardzības pasākumu novērtējumā jāietver iespējamā riska pārbaude – vai potenciālais īpašnieks, vadība vai pārvaldes struktūra nevarēs nepamatoti iejaukties iegūtā vai pievienotā vienuma individuālajos redakcionālajos lēmumos. Jāņem vērā arī esošie vai paredzētie iekšējie aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir iesaistītajos mediju uzņēmumos saglabāt atsevišķu redakcionālu lēmumu neatkarību. Novērtējot iespējamo ietekmi, jāņem vērā arī attiecīgās koncentrācijas ietekme uz koncentrācijai pakļauto vienību ekonomisko ilgtspēju un tas, vai koncentrācijas neesības gadījumā tie būtu ekonomiski ilgtspējīgi tādā nozīmē, ka vidējā termiņā spēj tirgū turpināt sniegt un attīstīt finansiāli dzīvotspējīgus, ar pietiekamiem resursiem apgādātus un tehnoloģiski pielāgotus kvalitatīvus mediju pakalpojumus.

(44)

Lai nodrošinātu plurālistiskus mediju tirgus, dalībvalstīm būtu jānosaka vairāki attiecīgi kritēriji, kas jāņem vērā. Galvenokārt būtu jāapsver ietekme uz mediju plurālismu, it īpaši iedarbība uz sabiedriskās domas veidošanu, ņemot vērā tiešsaistes vidi. Lemjot par to, vai apvienošanās ir pieļaujama, būtu jāapsver, vai bez apvienošanās ieguvējs un iegūtais vienums paliktu ekonomiski ilgtspējīgi un vai ir iespējamas alternatīvas, kas nodrošinātu to ekonomisko ilgtspēju, un vai ir iespējami un efektīvi pasākumi, lai turpinātu nodrošināt mediju plurālismu, neraugoties uz apvienošanos.

Pamatojums

Būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm ir tiesības un pienākums lemt par kritērijiem, kas atbilst noteiktajiem principiem.

31. grozījums

50. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(50)

Līdz ar centieniem uzlabot mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbību būtu regulāri jāuzrauga iekšējā mediju tirgus darbības un noturības apdraudējums. Uzraudzības mērķim jābūt detalizētu datu un kvalitatīvu vērtējumu sniegšanai par mediju pakalpojumu iekšējā tirgus noturību , arī par tirgus koncentrācijas pakāpi valstu un reģionu līmenī un briesmām no ārējas manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās . Tā būtu jāveic neatkarīgi, pamatojoties uz stabilu galveno snieguma rādītāju sarakstu, ko Komisija, apspriežoties ar padomi, izstrādā un regulāri atjaunina. Ņemot vērā apdraudējuma straujo pieaugumu un tehnoloģiskās pārmaiņas iekšējā mediju tirgū, uzraudzībai jāietver uz nākotni vērsti pasākumi, piemēram, noturības testi, kuros novērtē iekšējā mediju tirgus potenciālo noturību , brīdina par mediju plurālisma un redakcionālās neatkarības neaizsargātību un palīdz uzlabot pārvaldību, datu kvalitāti un riska pārvaldību. Uzraudzība būtu pirmām kārtām jāattiecina uz pārrobežu darbības un ieguldījumu apjomu , regulatīvo sadarbību un konverģenci mediju regulējumā, šķēršļiem mediju pakalpojumu sniegšanai, arī digitālajā vidē , kā arī saimniecisko resursu piešķiršanas pārredzamību un taisnīgumu iekšējā mediju tirgū. Tai būtu jāņem vērā arī plašākas tendences iekšējā mediju tirgū un valstu mediju tirgos , kā arī valstu tiesību akti, kas ietekmē mediju pakalpojumu sniedzējus. Bez tam uzraudzībai jāsniedz pārskats par pasākumiem, ko mediju pakalpojumu sniedzēji veikuši, lai garantētu atsevišķu redakcionālu lēmumu neatkarību, arī pievienotajā ieteikumā ierosinātajiem . Lai nodrošinātu visaugstākos uzraudzības standartus, būtu pienācīgi jāiesaista padome, jo tajā pulcētas vienības ar specializētām zināšanām mediju tirgū.

(50)

Līdz ar centieniem uzlabot mediju pakalpojumu iekšējā tirgus darbību būtu regulāri jāuzrauga iekšējā mediju tirgus darbības un noturības apdraudējums. Uzraudzības mērķim jābūt detalizētu datu un kvalitatīvu vērtējumu sniegšanai par mediju pakalpojumu iekšējā tirgus noturību. Būtu jāiekļauj arī norises dalībvalstu līmenī, lai ņemtu vērā gan mijiedarbību starp iekšējo tirgu un valstu tirgiem, gan arī ietekmi uz mediju brīvību un plurālismu dažādos līmeņos. Tā būtu jāveic neatkarīgi, pamatojoties uz stabilu galveno snieguma rādītāju sarakstu, ko Komisija, apspriežoties ar padomi, izstrādā un regulāri atjaunina. Ņemot vērā apdraudējuma straujo pieaugumu un tehnoloģiskās pārmaiņas iekšējā mediju tirgū, uzraudzībai jāietver uz nākotni vērsti pasākumi, piemēram, noturības testi, kuros novērtē iekšējā mediju tirgus potenciālo noturību un palīdz uzlabot pārvaldību, datu kvalitāti un riska pārvaldību. Uzraudzība it īpaši būtu jāattiecina uz pārrobežu darbības un ieguldījumu apjomu, kā arī saimniecisko resursu piešķiršanas pārredzamību un taisnīgumu iekšējā mediju tirgū. Tajā būtu jāņem vērā arī plašākas tendences iekšējā mediju tirgū un valstu mediju tirgos. Lai nodrošinātu visaugstākos uzraudzības standartus, būtu pienācīgi jāiesaista padome, jo tajā pulcētas vienības ar specializētām zināšanām mediju tirgū.

Pamatojums

Komisijas uzdevumi būtu jākoncentrē uz aspektiem, kas saistīti ar iekšējo tirgu. Būtu noteikti jāietver apsvērumi par norisēm dalībvalstu mediju tirgos, it īpaši tāpēc, ka tie var mijiedarboties ar vienoto tirgu. Pārskats un brīdināšana par iespējamiem trūkumiem var palīdzēt izstrādāt arī atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu mediju brīvību un plurālismu.

32. grozījums

51. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(51)

Lai sagatavotu augsni šīs regulas pareizai īstenošanai, tās noteikumus par neatkarīgām mediju iestādēm, padomi un nepieciešamiem Direktīvas 2010/13/ES grozījumiem (šīs regulas 7.–12. un 27. pants) jāsāk piemērot 3 mēne šus pēc Akta stāšanās spēkā , bet pārējos šīs regulas noteikumus – 6 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tas īpaši nepieciešams, lai nodrošinātu, ka padome tiks izveidota laicīgi, nodrošinot regulas sekmīgu īstenošanu .

(51)

Lai sagatavotu pamatu šīs regulas pareizai īstenošanai, tās noteikumi faktiski būtu jāsāk piemērot 20 mēne šus pēc Akta stāšanās spēkā.

Pamatojums

Tā kā dalībvalstīm, iespējams, būs jāpielāgo sava valsts regulatīvā sistēma, regulā būtu jānosaka atbilstīgs grafiks.

33. grozījums

1. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Šajā regulā izklāstīti kopīgi noteikumi pienācīgai iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbībai, ieskaitot Eiropas Mediju pakalpojumu padomes nodibināšanu , kā arī mediju pakalpojumu kvalitātes saglabāšanai .

1.   Šajā regulā izklāstīti kopīgi noteikumi pienācīgai iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbībai, ieskaitot Eiropas Mediju pakalpojumu padomes nodibināšanu , un vienlaikus ieguldīti centieni saglabāt mediju pakalpojumu kvalitāti .

2.     Regulā, ciktāl tas vajadzīgs 1. punktā noteiktā mērķa sasniegšanai, ir noteikti kopēji pamatprincipi kā minimālie standarti drošai un netraucētai mediju pakalpojumu sniegšanai un žurnālistu darbībai un vienlaikus nodrošināta mediju neatkarība un plurālisms.

Pamatojums

Regulas mērķim un piemērošanas jomai būtu jāatspoguļo Eiropas Savienības kompetences joma, tādējādi skaidri norādot uz iekšējā tirgus saskaņošanu. Mediju pakalpojumi ir iekšējā tirgus daļa, tomēr nevajadzētu pieņemt, ka mediju pakalpojumu iekšējais tirgus ir vienots, it īpaši tāpēc, ka, neraugoties uz mediju pastāvīgo konverģenci, lietotāja skatījumā visus mediju izpausmes veidus nevar saistīt ar vienu vienoto tirgu. Turklāt, lai pilnvērtīgi izklāstītu regulas piemērošanas jomu un precizētu tās mērķus, būtu skaidri jānorāda, ka tiesību akta mērķis ir izstrādāt kopējus minimālos standartus mediju pakalpojumu sniedzēju un žurnālistu darbībai un atbilstīgi mediju neatkarībai un plurālismam veicināt pārrobežu darbības.

34. grozījums

1. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2 .   Šī regula neietekmē noteikumus:

3.    Šī regula neietekmē noteikumus:

a)

Direktīvā 2000/31/EK;

b)

Direktīvā 2019/790/ES;

[..]

a)

Direktīvā 2000/31/EK;

b)

Direktīvā 2010/13/ES, izņemot grozījumus, kas izdarīti ar šīs regulas 27. pantu;

c )

Direktīvā 2019/790/ES;

[..]

Pamatojums

Būtu jāsaglabā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā (2010/13/ES) noteiktais standarts. Tādējādi tiek precizēts, ka regulas papildu noteikumi neskar arī minētajā direktīvā noteiktās prasības.

35. grozījums

1. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.     Šī regula neietekmē dalībvalstu iespēju pieņemt detalizētākus noteikumus jomās, uz kurām attiecas II nodaļa un III nodaļas 5. iedaļa, ja tādi noteikumi atbilst Savienības tiesību normām.

4.     Dalībvalstis var brīvi pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumi atbilstu sīkāk izstrādātiem vai stingrākiem noteikumiem jomās, uz kurām attiecas šī regula, ar nosacījumu, ka šādi noteikumi atbilst Savienības tiesību aktiem.

Pamatojums

Saskaņā ar Eiropas līgumiem kultūras suverenitāte un tādējādi arī mediju regulējums ir dalībvalstu kompetencē. Eiropas Savienībai ir jārespektē kultūru daudzveidība, un tai šajā jomā ir tikai papildinoša un atbalstoša kompetence, ko aizsargā LESD 167. pants saistībā ar 6. panta c) punktu. Tāpēc, tāpat kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, saskaņošanai nevajadzētu pārsniegt minimālos standartus.

36. grozījums

2. panta (3) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(3)

“sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzējs” ir mediju pakalpojuma sniedzējs, kuram ar valsts tiesību aktiem ir uzdots sniegt sabiedrisku pakalpojumu vai kurš tāda uzdevuma izpildei saņem valsts publisko finansējumu;

(3)

“sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzējs” ir mediju pakalpojuma sniedzējs, kuram ir uzdots sniegt sabiedrisku pakalpojumu un kurš tāda uzdevuma izpildei saņem valsts publisko finansējumu;

Pamatojums

Finansējums ir noteicošs faktors, kas norāda uz sabiedrisko pakalpojumu piedāvājuma nozīmīgumu iekšējā tirgū, un ir svarīgs sabiedrisko mediju elements. Turklāt termina “uzdevums” plašās interpretācijas iespējas nav piemērotas, lai saprātīgi ierobežotu piemērošanas jomu. Piemēram, to nepamatoti varētu attiecināt arī uz privātiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas tiesību aktos noteiktās plurālisma prasības.

37. grozījums

2. panta (10) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

“ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs” ir tādas tiešsaistes platformas pagādātājs, kas apzīmēta par ļoti lielu tiešsaistes platformu atbilstoši Regulas (ES) 2022/ XXX [Digitālo pakalpojumu akta] 25. pant a 4. punktam;

(10)

“ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs” ir tādas tiešsaistes platformas pagādātājs, kas apzīmēta par ļoti lielu tiešsaistes platformu atbilstoši Regulas (ES) 2022/ 2065 [Digitālo pakalpojumu akta] 33. pant a 4. punktam;

 

(11)

“ļoti lielas meklētājprogrammas pagādātājs” ir tādas meklētājprogrammas pagādātājs, kas apzīmēta par ļoti lielu meklētājprogrammu atbilstoši Regulas (ES) 2022/2065 [Digitālo pakalpojumu akta] 33. panta 4. punktam;

Pamatojums

Digitālo pakalpojumu aktā (1) iekļautā definīcija ir pievienota, lai to iekļautu 17. pantā.

38. grozījums

2. panta (15) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(15)

“valsts reklāma” ir reklāmas vai pašreklāmas sludinājuma ievietošana, publicēšana vai izplatīšana mediju pakalpojumā, parasti par samaksu vai citādu atlīdzību, ko veic valsts vai reģiona varas iestāde, piemēram, valsts, federālā vai reģiona valdība, regulatīvā iestāde jeb struktūra, vai valsts uzņēmums vai cita valsts vai reģiona līmenī kontrolēta vienība, vai tādas teritoriālas vienības pašvaldība, kurā ir vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, vai kas tiek veikta kādas no tām labā vai uzdevumā;

(15)

“valsts reklāma” ir reklāmas vai pašreklāmas sludinājuma ievietošana, publicēšana vai izplatīšana mediju pakalpojumā, parasti par samaksu vai citādu atlīdzību, ko veic varas iestāde, piemēram, ES , valsts, federālā vai reģiona valdība, regulatīvā iestāde jeb struktūra, vai valsts uzņēmums vai cita valsts vai reģiona līmenī kontrolēta vienība, vai tādas teritoriālas vienības pašvaldība, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju , iedzīvotāju skaita kritēriju skatot kopā ar minimālās gada izdevumu robežvērtības noteikšanu , vai kas tiek veikta kādas no tām labā vai uzdevumā;

Pamatojums

Saistībā ar valsts reklāmu būtu jāiekļauj arī pati ES. Vienlaikus tāda robežvērtība kā 1 miljons mazākās dalībvalstīs nav reālistiska. Iedzīvotāju skaita robežvērtības pazemināšana un tās ņemšana vērā kopā ar gada izdevumu minimālo robežvērtību samazina pārredzamības nepilnību risku un vienlaikus ļauj novērst nesamērīgu administratīvo slogu saistībā ar ziņošanas prasībām.

39. grozījums

3. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mediju pakalpojumu saņēmēju tiesības

Mediju pakalpojumu saņēmējiem Savienībā ir tiesības publiskā diskursa labad saņemt daudzveidīgu ziņu un aktualitāšu saturu, kas veidots, ievērojot mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo brīvību.

Mediju brīvības un plurālisma nodrošināšana

Neskarot savus konstitucionālos tiesību aktus un saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu un citām pamattiesībām un ievērojot iekšējā tirgus pamatbrīvības, dalībvalstis nodrošina atbilstīgu tiesisko un administratīvo sistēmu, lai garantētu efektīvu plurālismu un mediju neatkarību, ņemot vērā arī lietotāju perspektīvu.

Pamatojums

Informācijas brīvība ir juridiski atzītas pamattiesības. Tomēr tā ir jādefinē precīzāk un jāsamēro ar citām tiesiskām interesēm. Likumīgo tiesību piemērošanas joma šajā ziņā nav skaidra, un tā būtu jāiekļauj papildu juridiskajā definīcijā. Attiecībā uz vietējiem un reģionālajiem piedāvājumiem standarta nozīme iekšējā tirgū ir apšaubāma.

Turpretī dalībvalstīm ir tiesības un pienākums nodrošināt viedokļu un mediju daudzveidību un tādējādi veidot savu mediju regulējumu. Strukturējot mediju regulējumu, tām ir pienākums ievērot iekšējā tirgus pamatbrīvības tādā apmērā, kādā tās attiecas uz pārrobežu mediju pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ, kā Eiropas Komisija ir norādījusi savos ziņojumos par tiesiskumu, vairākumā dalībvalstu attiecībā uz daudzveidīgu mediju vidi ar neatkarīgiem medijiem jau ir efektīvi noteikumi, kas atbilst Eiropas vērtībām, standartiem un mērķiem. Tam nevajadzētu mazināt dalībvalstu centienus cik vien iespējams apņēmīgi turpināt pildīt savas saistības, it īpaši gadījumos, kad, ņemot vērā arī jau konstatētos trūkumus un negatīvo tendenci attiecībā uz mediju neatkarību un daudzveidību, trūkumi ir acīmredzami.

Tāpēc tiesību aktā būtu jāuzsver šis pienākums un tas jānostiprina tiesībās, lai Savienība un tās dalībvalstis varētu kopīgi novērst sistēmiskus trūkumus, nekaitējot funkcionējošām mediju sistēmām.

40. grozījums

4. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mediju pakalpojumu sniedzēju tiesības

1.    Mediju pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības piekopt saimniecisku darbību iekšējā tirgū bez citiem ierobežojumiem kā tiem, kas atļauti ar Savienības tiesību aktiem.

Mediju neatkarība

1.    Dalībvalstis paredz atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka mediju pakalpojumu sniedzēji var veikt saimniecisku darbību iekšējā tirgū bez citiem ierobežojumiem kā tiem, kas atļauti ar Savienības tiesību aktiem.

Pamatojums

Ierosinātajā regulā paredzētās tiesības joprojām ir neskaidras, un tāpēc šķiet, ka tās nevarēs īstenot. Tomēr, ja, pamatojoties uz to, mediju pakalpojumu sniedzēju prasījumus varētu tieši izvirzīt tiesā, to varētu izmantot, lai apstrīdētu jebkuru pasākumu, ko dalībvalsts veic attiecībā uz mediju pakalpojumu sniedzēju, tostarp jebkādus pamatotus pasākumus, ko veikušas regulatīvās iestādes. Tā kā mediju pakalpojumu sniedzēju un žurnālistu tiesības, ko garantē pamattiesības un pamatbrīvības, ir jādefinē sīkāk un tā kā tāpēc tās ir dalībvalsts tiesību sistēmas daļa, būtu jāprasa, lai dalībvalstis pienācīgi ievērotu šīs tiesības.

41. grozījums

4. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

nekādi tieši vai netieši iejaukties mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajā politikā un lēmumos vai mēģināt tos ietekmēt;

a)

nekādi tieši vai netieši iejaukties mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajā politikā un lēmumos vai mēģināt tos ietekmēt ; tas neskar juridiskās prasības un to izpildi, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus, it īpaši attiecībā uz daudzveidību, nelikumīgu saturu vai nepilngadīgo aizsardzību medijos, vai sabiedrisko mediju sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma definīciju ;

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka aizliegums jebkādā veidā ietekmēt mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālās stratēģijas vai lēmumus neietver valsts regulatīvo iestāžu pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību juridiski noteiktām prasībām vai panākt to izpildi, it īpaši attiecībā uz mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu.

42. grozījums

5. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēju darbības neatkarības aizsardzības pasākumi

Sabiedriskie mediju pakalpojumi

1.     Sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēji saskaņā ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevumu auditorijai objektīvi sagādā informācijas un viedokļu daudzveidību.

1.     Dalībvalstis var nodrošināt sabiedriskos medijus, kas nodrošina to demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības.

2.     Sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēja vadības vadītāju un valdes locekļus ieceļ pārredzamā, atklātā un nediskriminatīvā procedūrā pēc pārredzamiem, objektīviem, nediskriminatīviem un samērīgiem kritērijiem, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos.

2.     Sabiedrisko mediju pakalpojumus finansē, lai pildītu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, un ņem vērā šā uzdevuma izpildes vajadzības. Šajā nolūkā dalībvalstis paredz mehānismus, lai nodrošinātu paredzamu un pietiekamu finansējumu un ņemtu vērā uzdevumu, kas noteikts tiesību aktos vai pamatojoties uz tiesību aktos noteiktām procedūrām.

Viņu pilnvaru termiņu nosaka valsts tiesību normās, un tas ir adekvāts un pietiekams, lai nodrošinātu sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzēja faktisku neatkarību. Pirms pilnvaru notecējuma viņus drīkst atlaist tikai ārkārtējā gadījumā, kad viņi vairs neatbilst tiesiski iepriekš noteiktiem nosacījumiem, kurus prasa viņu pienākumu veikšana, kas iepriekš noteikti valsts tiesību aktos, vai īpašu iemeslu dēļ, kuri izpaužas nelikumīgā rīcībā vai smagā pārkāpumā, kas iepriekš definēti valsts tiesību aktos.

 

Atlaišanas lēmumu pienācīgi pamato, par to iepriekš paziņo attiecīgajai personai un paredz iespēju to pārskatīt tiesā. Atlaišanas iemeslus dara zināmus atklātībā.

 

3.     Dalībvalstis gādā, lai sabiedriskā mediju pakalpojuma sniedzējiem ir adekvāti un stabili finansiāli resursi sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevuma izpildei. Šie resursi ir pietiekami redakcionālās neatkarības aizsargāšanai.

3.     Neskarot dalībvalstu kompetenci piešķirt, noteikt un organizēt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedriskajos mediju pakalpojumos ņem vērā vajadzību aizsargāt plurālismu. Šajā nolūkā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem it īpaši būtu jānosaka pienākums samērīgi izklāstīt pēc iespējas plašāku tematu un viedokļu klāstu un ziņošanas procesā ievērot objektivitātes un neitralitātes principus.

4.     Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas iestādes jeb struktūras, kas uzrauga 1.–3. punkta ievērošanu.

4.     Nosakot un organizējot sabiedriskos medijus, dalībvalstis paredz atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to redakcionālo neatkarību un uzraudzības iestāžu jeb struktūru neatkarību.

Pamatojums

Tādu sabiedrisko mediju darbībām, kas savas specifikas dēļ darbojas valsts līmenī un dalībvalstīs ir daļēji decentralizētas, ir tikai neliela ietekme uz iekšējo tirgu. To iekšējai organizācijai nav lielas saistības ar to.

Sabiedrisko mediju nozari veido un definē dalībvalstis. Tāpēc šie noteikumi nav nedz saderīgi ar Eiropas Savienības kompetenci, nedz pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu iespējamās mainīgās prasības attiecībā uz mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums.

Ņemot vērā dalībvalstu tiesības pašām lemt par savu sabiedrisko mediju struktūru, organizāciju un finansēšanu, attiecībā uz sabiedrisko mediju integrāciju iekšējā tirgū būtu jānostiprina pamatprasības, kas saskaņā ar Amsterdamas protokolu jau attiecas uz sabiedrisko apraidi. Šajā ziņā būtu jāprecizē, ka dalībvalstis var brīvi izveidot un finansēt sabiedriskos medijus, ņemot vērā savas demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības.

43. grozījums

6. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mediju pakalpojumu sniedzēju, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, pienākumi

Mediju pakalpojumu sniedzēju, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, pārredzamības pienākumi

1.    Mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu šādu informāciju:

1.    Dalībvalstis nodrošina, ka mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, savu pakalpojumu saņēmējiem viegli, tieši un pastāvīgi dara pieejamu vismaz šādu informāciju:

a)

savu juridisko nosaukumu un kontaktinformāciju;

a)

savu juridisko nosaukumu , tās vietas ģeogrāfisko adresi, kurā tie veic uzņēmējdarbību, un kontaktinformāciju , vismaz e-pasta vai tīmekļa vietnes adresi, lai tādējādi nodrošinātu tiešas, efektīvas un ātras saziņas iespēju ;

b)

to savu tiešo vai netiešo īpašnieku vārdus, kuriem pieder akcijas, kas ļauj ietekmēt darbību un stratēģisku lēmumu pieņemšanu;

b)

to savu tiešo vai netiešo īpašnieku vārdus, kuriem pieder akcijas, kas ļauj ietekmēt darbību un stratēģisku lēmumu pieņemšanu;

c)

savu faktisko īpašnieku vārdus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta nozīmē.

c)

savu faktisko īpašnieku vārdus Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta nozīmē.

 

Šis noteikums neskar papildu pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 5. pantu.

Pamatojums

Ir pienācīgi jāatzīst dalībvalstu loma.

44. grozījums

6. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Neskarot valstu konstitucionālos tiesību aktus, kas atbilst Hartai, mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, veic pasākumus, ko uzskata par piemērotiem, lai garantētu individuālu redakcionālu lēmumu neatkarību. Tādu pasākumu galvenie mērķi ir:

a)

garantēt, ka redaktori profesionālā darbībā var brīvi pieņemt individuālus redakcionālus lēmumus; un

b)

nodrošināt, ka ikviena persona, kam ir sakars ar mediju pakalpojumu sniedzēju darbību, atsedz katru faktisku vai potenciālu interešu konfliktu, kas var ietekmēt ziņu un aktualitāšu satura pasniegšanu.

2.   Neskarot valstu konstitucionālos tiesību aktus, kas atbilst Hartai, mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, ņem vērā pasākumus, ko uzskata par piemērotiem, lai garantētu redakcionālu lēmumu neatkarību.

Pamatojums

Mediju iekšējās brīvības garantēšana redakcionālās brīvības izpratnē nav absolūta prasība, kas izriet no pamattiesībām, pat ņemot vērā atšķirīgās valstu konstitucionālās tradīcijas. Ir jānošķir ar rediģēšanu saistīto darbinieku neatkarība kā daudzveidības nodrošināšanas instruments, un tas nozīmē pretrunas starp uzņēmējdarbības brīvību un pašu mediju brīvību. Tādēļ būtu jāuzsver pārredzamības pienākumi, kas nodrošina lietotājam iespēju atpazīt un klasificēt konkrētu tendenču iespējamo kontekstu. Jebkādi turpmāki pasākumi attiecībā uz redakcionālajām brīvībām būtu jāatstāj pašregulācijas mehānismiem.

45. grozījums

7. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.    Par šīs regulas III nodaļas piemērošanu atbild Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā norādītās regulatīvās valstu iestādes jeb struktūras.

1.   Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā norādītās regulatīvās valstu iestādes jeb struktūras atbild par šīs regulas III nodaļas piemērošanu attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojuma sniegšanu vai satura nodrošināšanu Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē . Valsts regulatīvās iestādes jeb struktūras, kas minētas pirmajā teikumā, atbild arī par šīs regulas III nodaļas piemērošanu attiecībā uz citiem aspektiem, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts izraudzījusies citas valsts regulatīvās iestādes jeb struktūras vai noteikusi pašregulācijas vai kopregulēšanas sistēmu, un tādā mērā, kādā tā to ir noteikusi.

Pamatojums

Kompetento iestāžu kompetencei saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2010/13/ES) (2) būtu jāattiecas ne tikai uz audiovizuālo mediju pakalpojumu un lietotāju veidotu video saturu vai piedāvājumu, kā definēts Direktīvā 2010/13/ES, bet tikai tad, ja citām mediju nozarēm valsts līmenī nav izveidotas citas iestādes jeb struktūras, tostarp pašregulējuma sistēmas struktūras, piemēram, tās, ko parasti izmanto preses izdevumiem, un tikai tādā apmērā, ciktāl tās nav izveidotas. Attiecībā uz visām valsts uzraudzības iestādēm 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka piemēro Direktīvas 2010/13/ES prasības attiecībā uz neatkarīgu mediju uzraudzību, kā arī pietiekama finansējuma principu.

46. grozījums

10. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Padomes uzbūve

1.   Padome sastāv no Direktīvas 2010/13/ES 30. pantā norādīto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru pārstāvjiem.

Padomes uzbūve

1.   Padome sastāv no šīs regulas 7. panta 1. punktā norādīto regulatīvo valsts iestāžu jeb struktūru pārstāvjiem.

Pamatojums

Šajā struktūrā ir pārstāvji no regulatīvajām valsts iestādēm jeb struktūrām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbild par mediju pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Tas nodrošina, ka tiek iekļautas ne tikai iestādes vai struktūras, kas atbild par audiovizuālajiem medijiem, un tā tiek ņemta vērā valsts līmenī atšķirīgā atbildība, kas dažos gadījumos ir sadalīta gan funkcionāli, gan ģeogrāfiski. Jebkurā gadījumā publiskās iestādes vai struktūras tiek ņemtas vērā tikai tad, ja tās atbilst Direktīvas 2010/13/ES 30. panta prasībām.

47. grozījums

10. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena regulatīvā iestāde jeb struktūra, minētās regulatīvās iestādes jeb struktūras pēc vajadzības savā starpā koordinē darbu un ieceļ kopīgu pārstāvi, kuram ir balsstiesības.

3.   Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena regulatīvā iestāde jeb struktūra, minētās regulatīvās iestādes jeb struktūras , kā arī pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmas pēc vajadzības savā starpā koordinē darbu un ieceļ kopīgu pārstāvi, kuram ir balsstiesības.

Pamatojums

Pašpārvaldības un līdzpārvaldības struktūras būtu jāiesaista atbilstīgi to attiecīgajiem pienākumiem.

48. grozījums

10. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Padomi pārstāv tās priekšsēdētājs. Priekšsēdētāju padome izvēlē no savu locekļu vidus ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir divi gadi .

4.   Padomi pārstāv tās priekšsēdētājs. Padome no savu locekļu vidus ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku . Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru laiks ir viens gads . Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku var atkārtoti ievēlēt vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks īsteno visas priekšsēdētāja pilnvaras. Padome reglamentā nosaka sīkākus noteikumus.

Pamatojums

Tāpat kā ERGA gadījumā, priekšsēdētāja pilnvaru termiņam vajadzētu būt vienam gadam ar iespēju vienu reizi viņu ievēlēt atkārtoti. Tādējādi arī mazākas valstu regulatīvās iestādes varēs iesaistīties ar priekšsēdētāja starpniecību.

Lai nodrošinātu padomes spēju rīkoties, būtu jānosaka priekšsēdētāja vietnieka iecelšana.

49. grozījums

10. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.    Komisija padomē ieceļ pārstāvi. Komisijas pārstāvis bez balsstiesībām piedalās visās padomes darbībās un sanāksmēs. Padomes priekšsēdētājs Komisiju tur lietas kursā par notiekošajām un plānotajām padomes darbībām. Gatavojot darba programmu un galvenos nodevumus, padome apspriežas ar Komisiju .

5.   Padomes priekšsēdētājs Komisiju tur lietas kursā par notiekošajām un plānotajām padomes darbībām. Padome dod Komisijai iespēju piedalīties darba programmas un galveno nodevumu izstrādē . Tā katru gadu ziņo dalībvalstīm.

Pamatojums

Lai nodrošinātu padomes neatkarību, Komisijai ne vienmēr būtu jāpiedalās visās padomes sanāksmēs. Tomēr būtu jāpiešķir tai pamattiesības uz informāciju. Turklāt Komisijas rīcībā vajadzētu būt iespējai izteikt apsvērumus un ierosinājumus par padomes darba programmu. Arī dalībvalstīm būtu jāsaņem informācija par padomes darbu, jo padomes darbs un konstatējumi varētu būt svarīgi dalībvalstīm, lai turpinātu izstrādāt savu valsts tiesisko regulējumu.

50. grozījums

10. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6.    Saskaņojot ar Komisiju, padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs citus ekspertus un novērotājus.

6.    Padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs citus ekspertus , Komisijas pārstāvjus un novērotājus.

Pamatojums

Padomes rīcībā vajadzētu būt iespējai arī bez Komisijas piekrišanas rīkot diskusijas ar trešām personām, it īpaši ar ekspertiem. Padomei būtu arī jāapsver iespēja uzaicināt Komisiju piedalīties sanāksmēs.

51. grozījums

10. panta 8. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8.   Padome ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu , saskaņojot ar Komisiju, pieņem savu reglamentu.

8.   Padome ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem savu reglamentu.

Pirms lēmuma pieņemšanas padome dod Komisijai iespēju izteikt apsvērumus.

Pamatojums

Lai nodrošinātu padomes neatkarību, padome pieņem reglamentu, kā tas ir ERGA gadījumā. Tam nebūtu vajadzīgs Komisijas apstiprinājums. Tomēr šķiet pamatoti dot iespēju Komisijai iepriekš izteikt apsvērumus par procesuālajiem noteikumiem.

52. grozījums

11. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Padomes sekretariāts

1.   Padomei ir sekretariāts, ko nodrošina Komisija.

Padomes sekretariāts

1.   Padomei ir sekretariāts, ko nodrošina Komisija un kam ir atbilstīgi personāla un materiālie resursi. Sekretariāta darbinieki ir pakļauti tikai priekšsēdētāja norādījumiem; tie var būt pakļauti Komisijas dienesta norādījumiem tikai tiktāl, ciktāl tas nemazina viņu neatkarību pienākumu izpildē.

Pamatojums

Atzinīgi vērtējams tas, ka sekretariāts palīdzēs jaunajai padomei izpildīt uzdevumus.

Tās spēju darboties var nodrošināt tikai tad, ja Komisija nodrošina sekretariātam pietiekamus personāla un materiālos resursus. Lai saglabātu neatkarīgu un nevalstisku uzraudzību, jārūpējas par to, lai sekretariāta darbinieki būtu pakļauti tikai padomes priekšsēdētāja vai, viņa prombūtnes laikā, priekšsēdētāja vietnieka norādījumiem. Dienesta jautājumos uz viņiem var attiekties Komisijas norādījumi tikai tiktāl, ciktāl tādējādi netiek apdraudēta viņu pienākumu izpildes neatkarība.

53. grozījums

11. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.    Galvenais sekretariāta uzdevums ir veicināt šajā regulā un Direktīvā 2010/13/ES noteikto padomes uzdevumu izpildi.

 

Pamatojums

Paplašinājums ir lieks attiecībā uz 3. punktu, un to nevajadzētu uzskatīt par neatkarīga uzdevuma paplašināšanu.

54. grozījums

11. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.    Sekretariāts administratīvi un organizatoriski atbalsta padomes darbības. Sekretariāts arī palīdz padomei izpildīt tās uzdevumus.

2.    Sekretariāts administratīvi un organizatoriski atbalsta padomes darbības. Sekretariāts pēc priekšsēdētāja norādījumiem palīdz padomei arī izpildīt tās uzdevumus.

Pamatojums

Būtu jāprecizē, ka sekretariāta vienīgā funkcija un uzdevums ir atbalstīt padomi un tai palīdzēt.

55. grozījums

12. panta pirmā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Padomes uzdevumi

Neskarot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Līgumiem, padome veicina šīs regulas un valstu noteikumu, kas īsteno Direktīvu 2010/13/ES , efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā. Padome:

Padomes uzdevumi

Neskarot pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Līgumiem, padome veicina šīs regulas efektīvu un konsekventu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES konsekventu īstenošanu visā Savienībā. Padome:

Pamatojums

Lai saglabātu dalībvalstu pilnvaras un arī turpmāk nodrošinātu būtībā decentralizētu uzraudzību, ko nosaka dalībvalstis, uz valstu pasākumiem nebūtu jāattiecina tieša padomes uzraudzība, jo tādēļ padomei būtu jāpiemēro un jāinterpretē valsts tiesību akti. Attiecībā uz Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2010/13/ES) padomei drīzāk būtu jāaprobežojas ar tās īstenošanu; tas atbilst Direktīvas 2010/13/ES 30.b panta 3. punktam, kurā kā ERGA uzdevums ir minētās direktīvas konsekventa īstenošana. Šī pieeja būtu attiecīgi jāturpina un jāprecizē.

56. grozījums

12. panta b) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

veicina sadarbību un efektīvu informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām par to, kā piemērot mediju pakalpojumiem piemērojamos Savienības un valstu noteikumus, ieskaitot šo regulu un Direktīvu 2010/13/ES, it īpaši tās 3., 4. un 7. pantu;

b)

veicina sadarbību un efektīvu informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp regulatīvajām valstu iestādēm jeb struktūrām par to, kā piemērot mediju pakalpojumiem piemērojamos Savienības noteikumus, ieskaitot šo regulu un Direktīvu 2010/13/ES, it īpaši tās 3., 4. un 7. pantu;

Pamatojums

Padomes uzdevumiem vajadzētu attiekties tikai uz ES noteikumiem un to īstenošanu valsts tiesību aktos, bet tajos nebūtu jāietver valsts tiesību aktu piemērošanas pārskatīšana. Tam vajadzētu būt vienīgi regulatīvo valsts iestāžu uzdevumam.

57. grozījums

12. panta c) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)

pēc Komisijas pieprasījuma to konsultē par regulatīviem, tehniskiem vai praktiskiem aspektiem, kas attiecas uz šīs regulas konsekventu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES īstenošanu, kā arī par visiem citiem ar mediju pakalpojumiem saistītiem jautājumiem, kas ir tās kompetencē. Ja Komisija prasa padomes konsultāciju vai atzinumu, tā lietas steidzamības dēļ var noteikt termiņu;

c)

konsultē Komisiju par tehniskiem vai praktiskiem aspektiem, kas attiecas uz šīs regulas konsekventu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES īstenošanu, kā arī par visiem citiem ar mediju pakalpojumiem saistītiem jautājumiem, kas ir tās kompetencē. Ja Komisija prasa padomes konsultāciju vai atzinumu, tā lietas steidzamības dēļ var noteikt pieņemamu termiņu . Ja tie ir vispārējas nozīmes aspekti, padomei savi konstatējumi būtu jādara pieejami dalībvalstīm ;

Pamatojums

Par regulatīviem jautājumiem atbild likumdevējs, nevis uzraudzības iestāde, tāpēc tie nebūtu jāiekļauj padomes uzdevumos. Turklāt padomes konstatējumi, kam ir vispārēja nozīme, būtu jādara pieejami arī dalībvalstīm, jo tie var būt svarīgi arī tām.

58. grozījums

12. panta e) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)

saskaņojot ar Komisiju, izstrādā atzinumus par:

e)

izstrādā atzinumus par:

 

i)

sadarbības un savstarpējas palīdzības pieprasījumiem starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām saskaņā ar šīs regulas 13. panta 7. punktu;

 

i)

sadarbības un savstarpējas palīdzības pieprasījumiem starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām saskaņā ar šīs regulas 13. panta 7. punktu;

 

ii)

piespiedu izpildes pasākumu pieprasījumiem, ja pieprasītājai iestādei jeb struktūrai un pieprasījuma saņēmējai iestādei jeb struktūrai ir domstarpības par darbībām, kas ieteiktas , izpildot šīs regulas 14. panta 4. punkt u;

 

ii)

valstu regulatīvo iestāžu jeb struktūru piespiedu izpildes pasākumu pieprasījumiem, ja pieprasītājai iestādei jeb struktūrai un pieprasījuma saņēmējai iestādei jeb struktūrai ir domstarpības, izpildot šīs regulas 14. panta 3. punkt u;

 

iii)

valstu pasākumiem pret ārpus Savienības iedibinātiem mediju pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šīs regulas 16. panta 2. punktu;

 

iii)

valstu regulatīvo iestāžu jeb struktūru izstrādātajiem valstu pasākumiem pret ārpus Savienības iedibinātiem mediju pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šīs regulas 16. panta 2. punktu;

 

 

iv)

faktoriem saskaņā ar šīs regulas 21. panta 3. punktu vai – pēc valsts regulatīvās iestādes jeb struktūras pieprasījuma – par paziņojamās mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un iekšējā tirgus darbību saskaņā ar šīs regulas 21. panta 4. punktu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu uzraudzības neatkarību un politisko neitralitāti, padomei vajadzētu būt iespējai rīkoties pēc savas iniciatīvas, nevis apspriežoties ar Komisiju sadarbības un izpildes pasākumu jomā, un attiecībā uz trešām personām, kas sniedz pakalpojumus. Būtu arī jāprecizē, ka padomes uzdevums ir konsultēt valsts regulatīvās iestādes jeb struktūras par praktiskiem jautājumiem.

Turklāt, ņemot vērā atzinumā aplūkotās regulas 14. un 21. panta grozījumus, ir vajadzīgi turpmāki pielāgojumi.

59. grozījums

12. panta f) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

f)

pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā atzinumus par:

f)

pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā atzinumus par valstu iestāžu jeb struktūru pasākumiem, kas varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību, saskaņā ar šīs regulas 20. panta 2. punkt u;

 

i)

valstu pasākumiem, kas varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību, saskaņā ar šīs regulas 20. panta 4. punkt u;

ii)

mediju tirgus koncentrācijām, kas varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību, saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu;

 

Pamatojums

Saskaņā ar ierosināto 20. panta grozījumu būtu jāprecizē, ka pārskatīšana attiecas tikai uz pasākumiem, ko veic valsts regulatīvās iestādes, un tādējādi neparedz nekādus leģislatīvus pasākumus.

Ņemot vērā ierosināto 22. panta svītrojumu, attiecīgi ir jāgroza f) apakšpunkta ii) punkts.

60. grozījums

12. panta h) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

h)

palīdz Komisijai izstrādāt vadlīnijas par:

h)

palīdz Komisijai izstrādāt vadlīnijas par šīs regulas 23. panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanu saskaņā ar 23. panta 4. punktu;

 

i)

šīs regulas un valstu noteikumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 2010/13, piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punktu;

ii)

faktoriem, kas jāņem vērā, piemērojot kritērijus mediju tirgus koncentrāciju ietekmes novērtēšanai saskaņā ar šīs regulas 21. panta 3. punktu;

iii)

šīs regulas 23. panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanu saskaņā ar 23. panta 4. punktu;

 

Pamatojums

Pamatojoties uz atzinumā aplūkotās regulas 15. panta 2. punktā un 21. panta 3. punktā izdarītajiem grozījumiem, ir jāsvītro h) apakšpunkta i) un ii) punkts.

61. grozījums

13. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra (“pieprasītāja iestāde”) jebkurā brīdī var vienai vai vairākām valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām (“pieprasījuma saņēmējām iestādēm”) pieprasīt sadarbību vai savstarpēju palīdzību informācijas apmaiņai vai pasākumiem, kas attiecas uz šīs regulas vai valsts pasākumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīvu 2010/13/ES , konsekventu un efektīvu piemērošanu .

1.   Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra (“pieprasītāja iestāde”) jebkurā brīdī var vienai vai vairākām valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām (“pieprasījuma saņēmējām iestādēm”) pieprasīt sadarbību vai savstarpēju palīdzību informācijas apmaiņai vai pasākumiem, kas attiecas uz konsekventu un efektīvu šīs regulas piemērošanu vai Direktīvas 2010/13/ES īstenošanu .

Pamatojums

Padomei pēc pieprasījuma būtu jāpalīdz risināt jautājumus, kas saistīti ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (2010/13/ES) īstenošanu, nevis jāpalīdz piemērot valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno direktīvu. Pēdējais minētais var būt tikai valsts iestāžu vai struktūru uzdevums.

62. grozījums

13. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atteikties izskatīt pieprasījumu tikai šādos gadījumos:

4.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atteikties izskatīt pieprasījumu tikai šādos gadījumos:

a)

pieprasījuma priekšmets vai pasākumi, kurus tai prasa izpildīt, nav tās kompetencē;

a)

pieprasījuma priekšmets vai pasākumi, kurus tai prasa izpildīt, nav tās kompetencē;

b)

pieprasījuma izpilde pārkāptu šo regulu, Direktīvu 2010/13/ES vai citus Savienības tiesību aktus vai dalībvalsts tiesību normas, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz pieprasījuma saņēmēju iestādi.

b)

pieprasījuma izpilde pārkāptu šo regulu, Direktīvu 2010/13/ES vai citus Savienības tiesību aktus vai dalībvalsts tiesību normas, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz pieprasījuma saņēmēju iestādi.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde norāda, kāds bijis iemesls atteikties pieprasījumu apmierināt.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde norāda, kāds bijis iemesls atteikties pieprasījumu apmierināt , un vajadzības gadījumā sniedz norādi uz kompetento iestādi .

Pamatojums

Ja atteikums noticis kompetences dēļ pēc iespējas jānorāda arī iestāde, kas ir kompetenta atteikumu sniegušās iestādes skatījumā. Tādējādi pieprasījuma iesniedzēja iestāde bez liekas kavēšanās varēs veikt turpmākus pasākumus saistībā ar savu pieprasījumu.

63. grozījums

13. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasītāju iestādi par sasniegtajiem rezultātiem vai par to pasākumu virzību , kas tiek veikti, reaģējot uz pieprasījumu.

5.   Pieprasījuma saņēmēja iestāde bez liekas kavēšanās informē pieprasītāju iestādi par savu atteikumu atbildēt uz pieprasījumu vai par pasākumiem , kas veikti, reaģējot uz pieprasījumu , kā arī par paveikto un sasniegtajiem rezultātiem .

Pamatojums

Lai nodrošinātu procedūras efektivitāti, būtu skaidri jānosaka, ka pieprasījuma saņēmējai iestādei pieprasījums ir jānoraida arī pienācīgā termiņā. Informācijas sākumā būtu lietderīgi minēt pasākumus, ko veikusi pieprasījuma saņēmēja iestāde. Pēc tam var veikt turpmākus pasākumus.

64. grozījums

13. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6.     Pieprasījuma saņēmēja iestāde dara visu iespējamo, lai pieprasījumu izskatītu un uz to reaģētu bez liekas kavēšanās. Pieprasījuma saņēmēja iestāde 14 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz starprezultātus un pēcāk regulāri sniedz jaunāko informāciju par pieprasījuma izpildi. Paātrinātas sadarbības vai savstarpējas palīdzības pieprasījuma gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde 14 kalendāro dienu laikā pieprasījumu izskata un uz to reaģē.

 

Pamatojums

Noteikums 6. punktā šķiet lieks un bez pievienotās vērtības salīdzinājumā ar 5. punkta noteikumu, kurā jau ir noteikts, ka atteikt var tikai šauri noteiktos gadījumos. Paredzētais pienākums “darīt visu iespējamo” nav skaidrs un šķiet neizpildāms. Arī termiņi šķiet pārāk īsi un nav vajadzīgi tiktāl, ciktāl tie neizvēršas par “lieku kavēšanos”. Neapšaubot prasību par procedūras efektivitāti un to, ka pieprasījuma saņēmējai iestādei jeb struktūrai pieprasījums ir pienācīgi jāizskata, būtu jānodrošina, lai it īpaši uzraudzības iestādes, kas strukturāli nav tik plašas, arī var pienācīgi pildīt savus pienākumus.

65. grozījums

13. panta 7. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

7.    Ja pieprasītāja iestāde neuzskata, ka pieprasījuma saņēmējas iestādes noteiktie pasākumi ir pietiekami, lai pieprasījumu izskatītu un uz to reaģētu, tā bez liekas kavēšanās informē pieprasījuma saņēmēju iestādi, pamatojot savu nostāju. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde tādai nostājai nepiekrīt vai ja nav pieprasījuma saņēmējas iestādes reakcijas, katra no iestādēm var lietu nodot izskatīšanai padomē. 14 kalendāro dienu laikā pēc lietas saņemšanas padome, saskaņojot ar Komisiju, sniedz atzinumu par jautājumu, ieskaitot ieteicamās darbības. Pieprasījuma saņēmēja iestāde dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā padomes atzinumu .

6.    Ja pieprasītāja iestāde neuzskata, ka pieprasījuma saņēmējas iestādes noteiktie pasākumi ir pietiekami, lai pieprasījumu izskatītu un uz to reaģētu, tā bez liekas kavēšanās informē pieprasījuma saņēmēju iestādi, pamatojot savu nostāju. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde tādai nostājai nepiekrīt vai ja nav pieprasījuma saņēmējas iestādes reakcijas, katra no iestādēm var lietu nodot izskatīšanai padomē. 14 kalendāro dienu laikā pēc lietas saņemšanas padome, iesaistot attiecīgās regulatīvās iestādes jeb struktūras, rīkojas, lai panāktu izlīgumu .

Pamatojums

Padomes atzinuma ietekmi nav iespējams skaidri definēt. Turklāt padome, iespējams, iejauktos procedūrās, uz kurām attiecas konkrētie valsts tiesību akti. Padomes iejaukšanās ietekme būtu lielāka nekā valstu regulatīvo iestāžu kompetence. Tāpēc kopumā piemērotāks un efektīvāks šķiet strīdu izšķiršanas mehānisms. Līdzīgs mehānisms jau ir paredzēts ierosinātās regulas 14. panta 4. punktā.

66. grozījums

14. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Pieprasījuma saņēmēja valsts iestāde jeb struktūra bez liekas kavēšanās 30 kalendāro dienu laikā informē pieprasītāju valsts iestādi jeb struktūru par darbībām, kas veiktas vai plānotas saskaņā ar 1. punktu.

2.   Pieprasījuma saņēmēja valsts iestāde jeb struktūra bez liekas kavēšanās informē pieprasītāju valsts iestādi jeb struktūru par darbībām, kas veiktas vai plānotas saskaņā ar 1. punktu.

Pamatojums

Noteiktais laiks šķiet pārāk īss un, salīdzinot ar 13. pantā paredzēto 14 dienu termiņu, nav īsti pamatots, lai nodrošinātu, ka procedūra ir iespējami ātrāka. Tāpēc arī šeit noteikts termiņš būtu jāsvītro.

67. grozījums

14. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Ja pēc padomes vidutājas darbības izlīgums nav panākts, pieprasītāja valsts iestāde jeb struktūra vai pieprasījuma saņēmēja valsts iestāde jeb struktūra var lūgt padomi izdot atzinumu par šo jautājumu. Atzinumā padome novērtē, vai pieprasījuma saņēmēja iestāde jeb struktūra ir izpildījusi 1. punktā minēto pieprasījumu. Ja padome uzskata, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījumu nav izpildījusi, padome iesaka darbības pieprasījuma izpildei. Padome atzinumu izdod bez liekas kavēšanās , saskaņojot ar Komisiju .

4.   Ja pēc padomes vidutājas darbības izlīgums nav panākts, pieprasītāja valsts iestāde jeb struktūra vai pieprasījuma saņēmēja valsts iestāde jeb struktūra var lūgt padomi izdot atzinumu par šo jautājumu. Atzinumā padome novērtē, vai pieprasījuma saņēmēja iestāde jeb struktūra ir izpildījusi 1. punktā minēto pieprasījumu. Ja padome uzskata, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījumu nav izpildījusi, padome iesaka darbības pieprasījuma izpildei. Padome atzinumu izdod bez liekas kavēšanās.

Pamatojums

Lai nodrošinātu padomes neitralitāti un neatkarību, atzinums nebūtu jāsaskaņo ar Komisiju. Tā vietā būtu jāļauj padomei turpināt procedūru, lai galu galā panāktu mierizlīgumu. Turklāt būtu jānosaka pienākums informēt Komisiju par sasniegtajiem rezultātiem un turpmākajiem pasākumiem.

68. grozījums

14. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.     Pieprasījuma saņēmēja iestāde jeb struktūra bez liekas kavēšanās un ne vairāk kā 30 kalendāro dienu laikā pēc 4. punktā minētā atzinuma saņemšanas informē padomi, Komisiju un pieprasītāju iestādi jeb struktūru par darbībām, kas veiktas vai ko plānots veikt atzinuma sakarā.

5.     Padome informē Komisiju par iegūtajiem rezultātiem, it īpaši par pieprasījuma saņēmējas iestādes jeb struktūras veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem.

Pamatojums

Papildus Komisijas vispārējām līdzdalības un informācijas tiesībām padomei būtu jāinformē Komisija par samierināšanas procedūras rezultātiem, it īpaši par pieprasījuma saņēmējas iestādes veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem. Tas nodrošinās Komisijai informācijas plūsmu, kas ir saderīga ar mediju uzraudzības neatkarības un valsts neitralitātes principiem, un vienlaikus ļaus Komisijai pildīt savu “Līgumu sargātājas” lomu.

69. grozījums

15. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Padome veicina paraugprakses apmaiņu starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām , attiecīgā gadījumā apspriežoties ar ieinteresētajām personām un cieši sadarbojoties ar Komisiju, par regulatīviem, tehniskiem vai praktiskiem aspektiem, kas saistīti ar šīs regulas un valsts noteikumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 2010/13/ES, konsekventu un efektīvu piemērošanu.

1.   Padome veicina paraugprakses apmaiņu starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām par tehniskiem vai praktiskiem aspektiem, kas saistīti ar šīs regulas konsekventu un efektīvu piemērošanu un Direktīvas 2010/13/ES īstenošanu .

Pamatojums

Šķiet lietderīgi, ka padome veicina informācijas apmaiņu starp valstu regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām. Komisija varētu piedalīties šajā informācijas apmaiņā. Tomēr tai nevajadzētu tieši piedalīties noteikšanas procesā. Turklāt – tāpat kā 12. pantā – padomes uzdevumiem būtu jāattiecas tikai uz Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (2010/13/ES) īstenošanu. Valsts tiesību aktu piemērošanai būtu jāpaliek valsts regulatīvo iestāžu un struktūru ziņā.

Turklāt nešķiet, ka padomei šajā kontekstā būtu jārīko mērķorientētas apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Saskaņā ar ierosinātās regulas 10. panta 6. punktu padome savās debatēs varētu iesaistīt ekspertus. Tomēr turpmākai tiesību aktu izstrādei nevajadzētu būt uzdevumam, ko pilda padome, būdama mediju regulators un tādējādi arī pašas izpildvaras regulēta daļa.

70. grozījums

15. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Ja Komisija izdod vadlīnijas, kas attiecas uz šīs regulas vai valsts noteikumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 2010/13/ES, piemērošanu, padome tai palīdz, nodrošinot lietpratību regulatīvos, tehniskos vai praktiskos aspektos , it īpaši sakarā ar:

2.   Ja Komisija izdod vadlīnijas, kas attiecas uz šīs regulas vai valsts noteikumu, ar kuriem tiek īstenota Direktīva 2010/13/ES, piemērošanu, padome tai palīdz, nodrošinot lietpratību tehniskos vai praktiskos aspektos.

a)

vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pienācīgu pamanāmību saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 7.a pantu;

b)

informācijas par mediju pakalpojumu sniedzēju īpašumtiesību struktūru pieejamību, kas paredzēta Direktīvas 2010/13/ES 5. panta 2. punktā .

 

Pamatojums

Padomes ieguldījumam vajadzētu būt saistītam ar tehniskiem un praktiskiem jautājumiem, kā tas Direktīvas 2010/13/ES 30.b pantā ir paredzēts ERGA gadījumā.

Direktīvas 2010/13/ES 7.a pantā dalībvalstīm ir paredzēta liela elastība attiecībā uz tādu prasību definēšanu, kas attiecas uz atrodamību un tādējādi – uz vispārējo sabiedrības interešu satura pamanāmību. Šo pieeju un tās mērķi nedrīkst apdraudēt Komisijas tiesības izdot vadlīnijas. Padomes rīcībā vajadzētu būt iespējai publicēt (juridiski nesaistošus) atzinumus par empīriskiem datiem, kuri iegūti ar valsts regulatīvo iestāžu jeb struktūru starpniecību un kurus var izmantot kā vadmotīvu dalībvalstu rīcībai.

71. grozījums

16. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Padome koordinē valstu regulatīvo iestāžu jeb struktūru pasākumus, kas saistīti ar tādu mediju pakalpojumu izplatīšanu vai piekļuvi, kurus sniedz ārpus Savienības iedibināti mediju pakalpojumu sniedzēji, kam ir mērķauditorija Savienībā, ja, cita starpā ņemot vērā kontroli, ko pār tiem var īstenot trešās valstis, tādi mediju pakalpojumi kaitē vai rada nopietnas un lielas briesmas, ka tiks kaitēts, sabiedrības drošībai un aizsardzībai.

1.   Padome koordinē valstu regulatīvo iestāžu jeb struktūru pasākumus, kas saistīti ar tādu mediju pakalpojumu izplatīšanu vai piekļuvi, kurus sniedz ārpus Savienības iedibināti mediju pakalpojumu sniedzēji, kas tomēr ir pakļauti dalībvalsts jurisdikcijai saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 2. panta 4. punktu un kam ir mērķauditorija Savienībā, ja, cita starpā ņemot vērā kontroli, ko pār tiem var īstenot trešās valstis, tādi mediju pakalpojumi kaitē vai rada nopietnas un lielas briesmas, ka tiks kaitēts, sabiedrības drošībai un aizsardzībai.

Pamatojums

Atzinīgi vērtējama ir valstu regulatīvo iestāžu sadarbības uzlabošana gadījumos, kad pastāv nopietns un liels risks, ka tiks nodarīts kaitējums sabiedrības drošībai un aizsardzībai. Paredzētajam jaunajam mehānismam būtu lietderīgi jāpapildina Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (2010/13/ES) mehānismi, lai uzlabotu tās efektivitāti. Šāds mehānisms būtu jāpiemēro, piemēram, pārrobežu situācijā, kas skar vairākas dalībvalstis.

Direktīvā 2010/13/ES ir paredzēta dalībvalsts jurisdikcija dažos gadījumos, kad uzņēmums neveic uzņēmējdarbību Savienībā, piemēram, gadījumos, kad trešo valstu signāli tiek pārraidīti, izmantojot tehnisku augšupsaiti ES dalībvalstī. Šādos gadījumos ir vajadzīga atbilstīga koordinācija starp mērķa dalībvalsti un dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs.

Tomēr padomei nevajadzētu koordinēt jautājumus, kas ir tikai un vienīgi valsts līmeņa ziņā. Tāpēc attiecībā uz tādu signālu ierobežošanu, ko uz dalībvalstīm tieši pārraida no trešām valstīm, nav nepieciešami papildu obligāti sadarbības mehānismi, jo dalībvalstis pašas var veikt izpildes pasākumus saskaņā ar attiecīgajā brīdī piemērojamo tirgus vietas principu. Šajā ziņā obligāta sadarbības mehānisma izmantošana drīzāk kavētu izpildi un nepamatoti ierobežotu dalībvalstu rīcības suverenitāti.

72. grozījums

16. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Padome , saskaņojot ar Komisiju, var izdot atzinumus par attiecīgiem valsts pasākumiem saskaņā ar 1. punktu. Visas kompetentās valstu iestādes, ieskaitot valstu regulatīvās iestādes jeb struktūras, dara visu iespējamo, lai ņemtu vērā padomes atzinumus.

2.   Padome pēc vismaz divu attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvo iestāžu jeb struktūru pieprasījuma var sniegt atzinumus par attiecīgiem pasākumiem saskaņā ar 1. punktu.

Pamatojums

Padomei vajadzētu būt iespējai ieteikt rīcības variantus. Lai nodrošinātu mediju uzraudzības neatkarību un nevalstisko specifiku, tie nebūtu jāsaskaņo ar Komisiju. Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra padomes ieteikumu var izskatīt tikai tad, ja tam ir attiecīgs juridiskais pamats. Bez šāda juridiskā pamata īstenošanas pienākums nebūtu jāadresē valsts regulatīvajai iestādei jeb struktūrai.

73. grozījums

17. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mediju pakalpojumu sniedzēju sagādātais saturs ļoti lielās tiešsaistes platformās

Mediju pakalpojumu sniedzēju sagādātais saturs ļoti lielās tiešsaistes platformās un ļoti lielās meklētājprogrammās

1.    Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj to pakalpojumu saņēmējiem deklarēt, ka:

1.     Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji un ļoti lielu meklētājprogrammu pagādātāji ievēro tiesības uz vārda brīvību un mediju brīvību un pienācīgi veicina mediju plurālismu.

a)

tas ir mediju pakalpojumu sniedzējs 2. panta 2. punkta nozīmē;

 

b)

tas ir redakcionāli neatkarīgs no dalībvalstīm un trešām valstīm;

 

c)

uz to attiecas regulatīvās prasības redakcionālās atbildības īstenošanai vienā vai vairākās dalībvalstīs, jeb arī tas ievēro kopregulēšanas vai pašregulēšanas mehānismu, kas reglamentē redakcionālos standartus un ir plaši atzīts un akceptēts attiecīgajā mediju nozarē vienā vai vairākās dalībvalstīs.

 

2.    Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs nolemj apturēt tāda satura tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu , ko sniedzis mediju pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedzis deklarāciju saskaņā ar šā panta 1. punkt u, un apturēšanas pamats ir satura nesaderība ar tā noteikumiem, bet minētais saturs nepalielina Regulas (ES) 2022/ XXX [Digitālo pakalpojumu akta] 26. pantā minēto sistēmisko risku, tas veic visus iespējamos pasākumus, cik tie atbilst tā Savienības tiesību aktu, ieskaitot Regulu (ES) 2022/ XXX [Digitālo pakalpojumu aktu], noteiktajiem pienākumiem, lai pirms apturēšanas stāšanās spēkā attiecīgajam mediju pakalpojumu sniedzējam darītu zināmu minētajam lēmumam pievienoto pamatojumu, ko prasa Regulas (ES) 2019/1150 4. panta 1. punkts.

2.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji un ļoti lielu meklētājprogrammu pagādātāji nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj to pakalpojumu saņēmējiem deklarēt, ka:

 

a)

tas ir mediju pakalpojumu sniedzējs 2. panta 2. punkta nozīmē;

 

b)

tas ir redakcionāli neatkarīgs no dalībvalstīm un trešām valstīm;

 

c)

uz to attiecas regulatīvās prasības redakcionālās atbildības īstenošanai vienā vai vairākās dalībvalstīs, jeb arī tas ievēro kopregulēšanas vai pašregulēšanas mehānismu, kas reglamentē redakcionālos standartus un ir plaši atzīts un akceptēts attiecīgajā mediju nozarē vienā vai vairākās dalībvalstīs; un

 

d)

tas ir pakļauts neatkarīgas valstiskas regulatīvās iestādes jeb struktūras uzraudzībai vai pašregulēšanas vai kopregulēšanas mehānisma uzraudzībai, un jānorāda tā nosaukums un kontaktinformācija. Ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs vai ļoti lielas meklētājprogrammas pagādātājs var lūgt attiecīgo uzraudzības iestādi apstiprināt mediju pakalpojumu sniedzēja nodoto informāciju.

3.    Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji veic visus vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2019/1150 11. pantā minētās sūdzības, ko iesnieguši mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri iesnieguši deklarāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, tiek izskatītas un lēmumi par tām pieņemti prioritāri un bez liekas kavēšanās.

3.    Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs vai tādas ļoti lielas meklētājprogrammas pagādātājs, kas ļauj izplatīt programmas vai preses publikācijas, nolemj izņemt, pārveidot pakalpojumu vai saturu vai arī liegt piekļuvi šādam saturam vai pakalpojumam , ko sniedzis mediju pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedzis deklarāciju saskaņā ar šā panta 2. punkt u, un apturēšanas pamats ir pakalpojuma vai satura nesaderība ar tā noteikumiem, bet minētais saturs nepalielina Regulas (ES) 2022/ 2065 [Digitālo pakalpojumu akta] 26. pantā minēto sistēmisko risku, tas veic visus iespējamos pasākumus, cik tie atbilst tā Savienības tiesību aktu, ieskaitot Regulu (ES) 2022/ 2065 [Digitālo pakalpojumu aktu], noteiktajiem pienākumiem, lai attiecīgajam mediju pakalpojumu sniedzējam un kompetentajai uzraudzības iestādei vai paziņotajai struktūrai darītu zināmu minētajam lēmumam pievienoto pamatojumu, ko prasa Regulas (ES) 2019/1150 4. panta 1. punkts.

4.    Ja mediju pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis deklarāciju saskaņā ar 1. punktu, uzskata, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs bieži bez pietiekama pamatojuma ierobežo vai aptur tā pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar mediju pakalpojumu sniedzēja sniegto saturu , ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs pēc mediju pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma ar to labā ticībā iesaistās saturīgā un rezultatīvā dialogā, lai panāktu izlīgumu nepamatotu ierobežojumu vai apturējuma izbeigšanai un novēršanai nākotnē. Mediju pakalpojumu sniedzējs var padomei darīt zināmus domu apmaiņas rezultātus.

4.    Ja mediju pakalpojumu sniedzējs 24 stundu laikā sniedz ļoti lielajai tiešsaistes platformai pietiekamu pamatojumu, kas ļautu uzskatīt, ka attiecīgais pakalpojums vai saturs nav nesaderīgs ar tās noteikumiem, platforma var neīstenot savu lēmumu. Ja ļoti lielā tiešsaistes platforma pēc pienācīgas izskatīšanas joprojām uzskata, ka attiecīgais pakalpojums vai saturs neatbilst tās noteikumiem, tai ir tiesības nodot lietu paziņotajai kompetentajai uzraudzības iestādei jeb struktūrai, kas bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu par to, vai iejaukšanās, kuras pamatā ir platformas noteikumi, ir saderīga ar vārda brīvību un mediju brīvību. Kamēr šāds lēmums nav pieņemts, platforma neīsteno paredzēto lēmumu.

 

Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji veic visus vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2019/1150 11. pantā minētās sūdzības, ko iesnieguši mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri iesnieguši deklarāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, tiek izskatītas un lēmumi par tām pieņemti prioritāri un bez liekas kavēšanās.

5.    Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji katru gadu dara publiski pieejamu šādu informāciju:

a)

cik bijis gadījumu, kad tās piemērojušas kādus ierobežojumus vai apturēšanu, pamatojoties uz to, ka saturs, ko sniedzis mediju pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedzis deklarāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, nav saderīgs ar to noteikumiem; un

b)

kāds bijis pamats tādus ierobežojumus piemērot.

5.    Ja mediju pakalpojumu sniedzējs, kas iesniedzis deklarāciju saskaņā ar 1. punktu, uzskata, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs bieži apgalvo, ka mediju pakalpojumu sniedzēja piedāvātais pakalpojums vai saturs neatbilst tā noteikumiem , ļoti lielas tiešsaistes platformas pagādātājs pēc mediju pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma ar to labā ticībā iesaistās saturīgā un rezultatīvā dialogā, lai panāktu izlīgumu nākotnē. Mediju pakalpojumu sniedzējs var padomei darīt zināmus domu apmaiņas rezultātus.

6.    Lai veicinātu šā panta konsekventu un efektīvu īstenošanu, Komisija var izdot vadlīnijas, nosakot 1. punktā minētās deklarācijas formu un detaļas.

6.    Ļoti lielu tiešsaistes platformu pagādātāji katru gadu dara publiski pieejamu šādu informāciju:

 

a)

cik bijis gadījumu, kad tās piemērojušas kādus ierobežojumus vai apturēšanu, pamatojoties uz to, ka pakalpojums vai saturs, ko sniedzis mediju pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedzis deklarāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, nav saderīgs ar to noteikumiem; un

b)

kāds bijis pamats tādus ierobežojumus piemērot.

 

7.    Lai veicinātu šā panta konsekventu un efektīvu īstenošanu, Komisija var izdot vadlīnijas, nosakot 1. punktā minētās deklarācijas formu un detaļas.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka starpniecības pakalpojumiem ir aizvien lielāka nozīme mediju satura atrodamības un piekļūstamības nodrošināšanā, un it īpaši to nozīmi reģionālo un vietējo mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā un saturā, ļoti lielām tiešsaistes platformām, kā arī ļoti lielām meklētājprogrammām šajā ziņā būtu jāuzņemas īpaša atbildība.

Ņemot vērā to ievērojamo stāvokli tirgū, vispārējo atvērtību, lietotāju augsto atkarības pakāpi un platformas operatoru un citu trešo personu skarto interešu iekļaušanu, tiesības noteikt izmantošanu, kas platformai pēc tam, kad puses ir izsvērušas pretrunas starp pušu pamattiesībām un interesēm un iekļaujamo trešo pušu interesēm, dod tiesības pieprasīt lietotājiem ievērot noteiktus vispārīgos nosacījumus, kas ir stingrāki par krimināltiesību prasībām, ir jāievēro ne tikai vienlīdzības princips, kurš prasa, lai attieksme pret visiem piedāvājumiem būtu vienlīdzīga, bet jāgarantē arī mediju brīvība un plurālisms.

Šajā nolūkā būtu jāievieš mehānisms, kurā būtu ņemta vērā mediju pakalpojumu ievērojamā loma un kurā būtu iesaistītas jau esošās valstu uzraudzības iestādes, lai nodrošinātu atbilstību juridiskajiem standartiem.

74. grozījums

19. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Audiovizuālo mediju piedāvājuma pielāgošanas tiesības

1.   Lai audiovizuālo mediju piedāvājumu likuma ietvaros pielāgotu savām interesēm vai tam, kam dod priekšroku, lietotājiem ir tiesības ierīcē vai lietotājsaskarnē ērti mainīt noklusējuma iestatījumus, kuri regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu. Šis noteikums neietekmē valsts pasākumus, ar kuriem tiek īstenots Direktīvas 2010/13/ES 7.a pants.

Audiovizuālo mediju piedāvājuma pielāgošanas tiesības

1.   Lai audiovizuālo mediju piedāvājumu likuma ietvaros pielāgotu savām interesēm vai tam, kam dod priekšroku, lietotājiem ir tiesības ierīcē vai lietotājsaskarnē ērti mainīt noklusējuma iestatījumus, kuri regulē vai vada piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem un to izmantošanu. Šis noteikums neietekmē valsts pasākumus, ar kuriem tiek īstenots Direktīvas 2010/13/ES 7.a pants, vai citus valsts pasākumus attiecībā uz mediju pakalpojumu vai satura atrodamību, lai nodrošinātu mediju plurālismu .

Pamatojums

Papildinājums ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka arī noteikumi par atrodamību ir piemērojami un tos var pilnveidot papildus 7.a pantam Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā 2010/13/ES, jo tie palīdz nodrošināt plurālismu.

75. grozījums

20. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.     Uz katru valsts procedūru, ko izmanto, lai sagatavotu vai pieņemtu regulatīvu vai administratīvu pasākumu, kas noteikts 1. punktā, attiecas skaidri un iepriekš noteikti termiņi.

 

Pamatojums

Noteikuma pamatdoma ir saprotama, bet šis princips nešķiet piemērots visos gadījumos. It īpaši tiesību normas vai administratīva akta sagatavošanas vai izdošanas jomā ex officio procesā 1. punkta nozīmē bez turpmākas rīcības nevar pieprasīt konkrētu termiņu, kas jau ir noteikts iepriekš.

76. grozījums

20. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.    Pēc Komisijas pieprasījuma padome izstrādā atzinumu, kad kāds leģislatīvs, regulatīvs vai administratīvs valsts pasākums varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību. Ievērojot padomes atzinumu un neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija var sniegt pati savu atzinumu par šo jautājumu. Padomes un attiecīgā gadījumā Komisijas atzinumus dara pieejamus atklātībā.

3.    Pēc Komisijas pieprasījuma padome izstrādā atzinumu, kad kāds pasākums , ko veikusi valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra, varētu ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību. Padomes atzinumus dara pieejamus atklātībā.

Pamatojums

Joprojām nav skaidrs, kā likumdošanas un administratīvos pasākumus nošķir no regulatīviem pasākumiem. Padome, kuras sastāvā ir pārstāvji no valstu izpildstruktūrām, uz kurām attiecas valsts regulējums, nešķiet piemērota likumdošanas pasākumu izvērtēšanai.

Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt “Līgumu sargātājai” un attiecīgi jāapspriežas ar padomi par tehniskiem vai citiem profesionāliem jautājumiem. Tāpēc padomei pēc Komisijas pieprasījuma ir jābūt iespējai sniegt novērtējumu par valsts regulatīvo iestāžu veiktajiem pasākumiem, ja tie ietekmē iekšējo tirgu.

77. grozījums

21. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mediju tirgus koncentrācijas novērtēšana

1.   Dalībvalsts savā tiesību sistēmā paredz materiālus un procedurālus noteikumus, kas nodrošina tādas mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanu, kura var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību . Šie noteikumi:

Mediju tirgus koncentrācijas novērtēšana

1.   Dalībvalsts savā tiesību sistēmā paredz materiālus un procedurālus noteikumus, kas nodrošina , ka apvienošanas mediju tirgū tiek izvērtētas, lai aizsargātu mediju plurālismu, un kas ietver atbilstīgus pasākumus, lai, ņemot vērā arī redakcionālās neatkarības nozīmi, nodrošinātu, uzturētu un veicinātu mediju plurālismu . Šie noteikumi:

Pamatojums

Lai izvairītos no pamatbrīvību piemērošanas jomas ierobežojumiem, būtu jāprecizē dalībvalstu uzdevums, ka tās var veikt (un tām ir jāveic) pasākumi, lai mediju plurālismu aizsargātu mediju koncentrācijas tiesību aktu kontekstā.

78. grozījums

21. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)

liek personām mediju tirgus koncentrācijā, kas var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, par koncentrāciju iepriekš paziņot attiecīgajām valsts iestādēm jeb struktūrām;

b)

liek personām mediju tirgus koncentrācijā, kas var būtiski ietekmēt mediju plurālismu , tostarp redakcionālo neatkarību, par koncentrāciju iepriekš paziņot attiecīgajām valsts iestādēm jeb struktūrām;

Pamatojums

Redakcionālā brīvība var veidot daļu no mediju plurālisma aizsardzības.

79. grozījums

21. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

d)

iepriekš nosaka objektīvus, nediskriminatīvus un samērīgus kritērijus ziņošanai par mediju tirgus koncentrācijām, kas var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, un mediju tirgus koncentrācijas ietekmes uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību novērtēšanai .

d)

iepriekš nosaka kritērijus , kas ļauj novērtēt mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu , tostarp redakcionālo neatkarību;

Pamatojums

Paziņošana par apvienošanos jau izriet no b) apakšpunkta, un prasības kopumā (“objektīvi, nediskriminējoši un samērīgi” kritēriji, kā arī to pārredzamība) jau ir izklāstītas a) apakšpunktā. Turklāt redakcionālā brīvība nav neatkarīgs kritērijs, bet gan iespējams mediju plurālisma nodrošināšanas elements.

80. grozījums

21. panta 1. punkta e) apakšpunkts (jauns apakšpunkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

e)

iepriekš un saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem principiem paredz kritērijus vai standartus, uz kuriem pamatojoties kompetentā valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra identificē un nosaka kritērijus, pēc kuriem jānovērtē apvienošanās pieļaujamība. Nosakot, vai apvienošanās ir pieļaujama, ņem vērā arī to, vai bez koncentrācijas ieguvējs un iegūtais vienums paliktu ekonomiski ilgtspējīgi un vai ir iespējamas alternatīvas, kas nodrošinātu to ekonomisko ilgtspēju un f) apakšpunktā minēto darbību iespējamību un efektivitāti;

Pamatojums

Dalībvalstīm iepriekš un saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem principiem būtu jāparedz kritēriji vai standarti, pēc kuriem kompetentā valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra identificē un nosaka kritērijus, pēc kuriem jānovērtē koncentrācijas pieļaujamība.

Lemjot par apvienošanās pieļaujamību, ir jāapsver, vai tad, ja nenotiktu apvienošanās, ieguvēji un iegūtie vienumi paliktu ekonomiski ilgtspējīgi un vai pastāv alternatīvas, kas nodrošinātu to ekonomisko ilgtspēju, un vai f) apakšpunktā minētie pasākumi ir iespējami un efektīvi.

81. grozījums

21. panta 1. punkta f) apakšpunkts (jauns apakšpunkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

f)

iepriekš paredz pasākumus vai standartus, lai apzinātu un noteiktu pasākumus, ko apvienošanās gadījumā var piemērot attiecīgajam vienumam saskaņā ar 3. pantu, lai nodrošinātu, uzturētu un veicinātu mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību.

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu arī iepriekš jāparedz pasākumi vai kritēriji tādu pasākumu noteikšanai, kurus attiecīgajam vienumam saskaņā ar 3. pantu var piemērot apvienošanās gadījumā, lai nodrošinātu, uzturētu un veicinātu mediju plurālismu un mediju neatkarību. Lemjot par apvienošanās pieļaujamību, būtu jāapsver, vai tad, ja nenotiktu apvienošanās, ieguvēji un iegūtie vienumi paliktu ekonomiski ilgtspējīgi un vai pastāv alternatīvas, kas nodrošinātu to ekonomisko ilgtspēju.

82. grozījums

21. panta 1. punkta pēdējā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Šajā punktā norādītā novērtēšana nošķirama no konkurences tiesību normās paredzētās novērtēšanas , ieskaitot apvienošanās kontroles noteikumos paredzēto. Attiecīgos gadījumos neskar Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punktu.

Šajā punktā minētie novērtējumi un pasākumi ir plašāki par konkurences tiesību normās paredzēto novērtēšanu , ieskaitot apvienošanās kontroles noteikumos paredzēto. Attiecīgos gadījumos tie neskar Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punktu.

Pamatojums

Līdz šim joprojām nav skaidra saikne starp novērtējumiem, kas šajā ziņā atzīti par atšķirīgiem. Tekstu pielāgojot, tiek norādīts, ka šeit paredzētais novērtējums ar elementiem, kas nodrošina plurālismu, ir plašāks par konkurences tiesību kontroli un tādējādi vajadzības gadījumā to var neievērot arī attiecībā uz rezultātu.

83. grozījums

21. panta 2. punkta pirmā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Šā panta 1. punktā minētajā novērtēšanā ņem vērā šādus elementus :

2.   Šā panta 1. punktā minētajā novērtēšanā būtu jāņem vērā it īpaši šādi elementi :

Pamatojums

Ar 21. pantā minētajos novērtējuma kritērijos galvenā uzmanība būtu jāpievērš daudzveidības aizsardzības aspektiem. Novērtējumā būtu jāiekļauj arī tas, vai un kādas iespējas pastāv, lai, izmantojot papildu aizsardzības pasākumus, novērstu mediju plurālisma ierobežojumus vai draudus, kas var rasties apvienošanās rezultātā.

84. grozījums

21. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu, ieskaitot ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu un mediju dalībnieku daudzveidību tirgū, ņemot vērā tiešsaistes vidi un pušu intereses, sakarus vai darbības citos mediju uzņēmumos vai uzņēmumos, kas nav mediji;

a)

koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī , it īpaši tās ietekmi uz sabiedriskās domas brīvu veidošanu, mediju dalībnieku un satura daudzveidību tirgū , tostarp pakalpojumu sniedzēju saimniecisko un redakcionālo neatkarību un daudzveidību, kā arī pakalpojumu un satura pieejamību , ņemot vērā tiešsaistes vidi un pušu intereses, sakarus vai darbības citos mediju uzņēmumos vai uzņēmumos, kas nav mediji;

Pamatojums

Būtu skaidri jānorāda, ka (papildus Eiropas līmenim) ir jāņem vērā dažādi citi līmeņi. Attiecībā uz līmeņiem nevajadzētu būt iepriekš noteiktam svērumam. Jāuzsver brīvība veidot viedokļus. Jāpiebilst, ka papildus pakalpojumu daudzveidībai ir jāsaglabā arī satura daudzveidība un īpaša uzmanība jāpievērš piekļuvei un atrodamībai kā īpašai problēmai daudzveidības nodrošināšanas ziņā, it īpaši attiecībā uz tiešsaistes vidi.

85. grozījums

21. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)

to, vai bez koncentrācijas ieguvējs un iegūtais vienums paliktu ekonomiski ilgtspējīgi un vai ir iespējamas alternatīvas, kas nodrošinātu to ekonomisko ilgtspēju.

 

Pamatojums

Ekonomiskā ilgtspēja nav jautājums, kas apvienošanās novērtēšanā ir prioritārs daudzveidības saglabāšanas ziņā. Lai sasniegtu mērķi, proti, konsekventi nodrošinātu plurālismu, galvenā uzmanība jāpievērš žurnālistikas konkurencei un jautājumam par to, vai un kā to var aizsargāt vai atbalstīt ar mediju daudzveidības aizsardzības pasākumiem. Plurālisma nodrošināšanas ziņā apvienošanās ne vienmēr būtu pamatotas, ja bez apvienošanās, kam šajā sakarā nav alternatīvas, tiktu zaudēta attiecīgā uzņēmuma ekonomiskā ilgtspēja; tomēr tā būtu pamatota, ja pretējā gadījumā tirgū (vēl vairāk) mazinātos plurālisms.

86. grozījums

21. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.    Komisija ar padomes palīgu var izdot vadlīnijas par faktoriem, kas jāņem vērā, valsts regulatīvajām iestādēm jeb struktūrām piemērojot kritērijus , pēc kuriem novērtēt mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību .

3.    Padome var izdot atzinumus par faktoriem, kas varētu būt svarīgi, piemērojot 2. punktā minētos elementus , pēc kuriem novērtēt iekšējam tirgum nozīmīgas mediju tirgus koncentrāciju ietekmi uz mediju plurālismu.

Pamatojums

Komisijai nevajadzētu veikt nekādus precizējumus, kas ierobežotu dalībvalstu iespējas reaģēt uz valsts, reģionālajām un/vai vietējām vajadzībām, piemērojot un izsverot faktorus.

Padomes atzinumos varētu sniegt norādījumus valstu regulatīvajām iestādēm par to, kā atbilstīgi to kompetencei un valsts pasākumu izstrādei reaģēt uz vajadzībām valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Lai valsts iestādes varētu veikt novērtējumu, pamatojoties uz nepieciešamajiem papildu kritērijiem, būtu skaidri jānorāda, ka šāds atzinums attiecas tikai uz 2. punktā minētajiem elementiem un ka tas neattiecas tikai uz mediju koncentrācijas novērtējumu šajā sakarā.

87. grozījums

21. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra iepriekš konsultējas ar padomi par katru atzinumu vai lēmumu, ko plāno pieņemt, novērtējot paziņojamās mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību , ja koncentrācija var ietekmēt iekšējā tirgus darbību.

4.   Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra iepriekš informē padomi par paziņojamo mediju tirgus koncentrāciju , ja šāda koncentrācija var ietekmēt iekšējā tirgus darbību.

Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra pirms lēmuma pieņemšanas vai rīcības var lūgt padomi sniegt atzinumu par paziņojamās mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un iekšējā tirgus darbību.

Pamatojums

Ņemot vērā regulatīvās pilnvaras, no 21. pantā noteiktajām obligātajām prasībām būtu jāatbrīvo tikai tādi apvienošanās vai koncentrācijas darījumi, kas attiecas uz iekšējo tirgu. Visos citos aspektos prasībām nevajadzētu būt stingrākām par ieteikumiem.

Valsts regulatīvajai iestādei jeb struktūrai nevajadzētu būt pienākumam apspriesties ar padomi, lai, no vienas puses, saglabātu valsts iestādes kompetenci, un, no otras puses, izvairītos no procedūru aizkavēšanas valsts līmenī. Tomēr kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei būtu jāinformē padome, norādot uz attiecīgiem gadījumiem. Padomei vajadzētu būt arī tiesībām paust nostāju visos gadījumos, kad tā atzīst saistību ar iekšējo tirgu.

88. grozījums

21. panta 5. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.    14 kalendāro dienu laikā pēc 4. punktā minētās konsultēšanās sākuma padome sagatavo atzinumu par tai iesniegto valsts atzinuma vai lēmuma projektu , ņemot vērā 2. punktā minētos elementus, un nosūta minēto atzinumu iestādei, kura konsultējas, un Komisijai.

5.    Ja padomei lūdz atzinumu, tā nekavējoties sagatavo atzinumu, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus, un nosūta minēto atzinumu iestādei, kura konsultējas, un Komisijai.

Pamatojums

Termiņš šķiet neelastīgs un sarežģītās lietās var būt pārāk īss.

89. grozījums

21. panta 6. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6.    Valsts regulatīvā iestāde jeb struktūra, kas minēta 4. punktā, maksimāli ņem vērā 5. punktā minēto atzinumu. Ja minētā iestāde pilnībā vai daļēji neievēro atzinumu, tā 30 kalendāro dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas sniedz padomei un Komisijai argumentētu pamatojumu, kur izskaidrota tās nostāja. Neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija var sniegt pati savu atzinumu par šo jautājumu.

6.   Neskarot Līgumos noteiktās pilnvaras, Komisija var sniegt pati savu atzinumu par šo jautājumu.

Pamatojums

Komisijas rīcībā vajadzētu būt iespējai reaģēt uz atzinumu. Juridiski saistoša iedarbība attiecībā uz kompetento valsts iestādi šajā kontekstā nešķiet piemērota, jo apvienošanās galu galā ir jāvērtē valsts tiesību kontekstā. Komisija kā “Līgumu sargātāja” var brīvi pārbaudīt, vai ir ieviesti atbilstīgi noteikumi, un nodrošināt to piemērošanu, ņemot vērā Savienības tiesību aktus.

90. grozījums

21. panta 7. punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

7.     Padomes un attiecīgā gadījumā Komisijas atzinumus dara pieejamus atklātībā.

Pamatojums

Pārņemts 22. panta 3. punkts, ņemot vērā ierosinātos 22. panta grozījumus.

91. grozījums

22. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atzinumi par mediju tirgus koncentrācijām

1.   Ja nav veikta novērtēšana vai konsultēšanās saskaņā ar 21. pantu, padome pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā atzinumu par mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, ja mediju tirgus koncentrācija var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību. Atzinumu padome balsta uz 21. panta 2. punktā noteiktajiem elementiem. Padome var vērst Komisijas uzmanību uz mediju tirgus koncentrācijām, kuras var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību.

Atzinumi par mediju tirgus koncentrācijām

1.   Ja nav veikta novērtēšana vai konsultēšanās saskaņā ar 21. pantu, padome izstrādā atzinumu par mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību, ja mediju tirgus koncentrācija var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību. Atzinumu padome balsta uz 21. panta 2. punktā noteiktajiem elementiem. Padome var vērst Komisijas uzmanību uz mediju tirgus koncentrācijām, kuras var ietekmēt iekšējā mediju pakalpojumu tirgus darbību.

Pamatojums

Padomes rīcībā vajadzētu būt iespējai sagatavot atzinumu neatkarīgi un bez Komisijas pieprasījuma.

92. grozījums

24. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Publiskās iestādes, ieskaitot valstu, federālās un reģionu valdības, regulatīvās iestādes jeb struktūras, kā arī valsts uzņēmumi vai citas valsts vai reģiona līmenī kontrolētas vienības, vai tādu teritoriālo vienību vietējās pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, dara publiski pieejamu precīzu, vispusīgu, saprotamu, detalizētu un ikgadēju informāciju par mediju pakalpojumu sniedzējiem piešķirtajiem reklāmas izdevumiem, iekļaujot vismaz šādu informāciju:

2.   Publiskās iestādes, ieskaitot ES, valstu, federālās un reģionu valdības, regulatīvās iestādes jeb struktūras, kā arī valsts uzņēmumi vai citas valsts vai reģiona līmenī kontrolētas vienības, vai tādu teritoriālo vienību vietējās pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju – iedzīvotāju skaita kritēriju skatot kopā ar minimālās gada izdevumu robežvērtības noteikšanu – , dara publiski pieejamu precīzu, vispusīgu, saprotamu, detalizētu un ikgadēju informāciju par mediju pakalpojumu sniedzējiem piešķirtajiem reklāmas izdevumiem, iekļaujot vismaz šādu informāciju:

Pamatojums

Ierosinātais grozījums atbilst termina “valsts reklāma” definīcijai 2. pantā.

93. grozījums

25. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Komisija nodrošina neatkarīgu iekšējā mediju pakalpojumu tirgus uzraudzību , tajā iekļaujot arī tā darbības un noturības apdraudējumu un progresu. Uzraugot konstatēto apspriež ar padomi.

1.   Komisija nodrošina neatkarīgu iekšējā mediju pakalpojumu tirgus uzraudzību attiecībā uz tā darbības un noturības apdraudējumu un progresu. Uzraugot konstatēto apspriež ar padomi.

2.   Komisija, apspriežoties ar padomi, nosaka galvenos darbības rezultātu rādītājus, kas izmantojami 1. punktā minētajā uzraudzībā.

2.   Komisija, apspriežoties ar padomi, nosaka galvenos darbības rezultātu rādītājus, kas izmantojami 1. punktā minētajā uzraudzībā.

3.   Uzraudzīšanā ietilpst:

3.   Uzraudzīšanā ietilpst:

a)

detalizēta analīze par visu dalībvalstu mediju tirgu noturību, arī par mediju koncentrācijas līmeni un ārējas manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās briesmām;

a)

detalizēta analīze par visu dalībvalstu mediju tirgu noturību, arī par mediju koncentrācijas līmeni;

b)

pārskats un perspektīvs novērtējums par mediju pakalpojumu iekšējā tirgus noturību kopumā;

b)

pārskats un perspektīvs novērtējums par mediju pakalpojumu iekšējā tirgus noturību kopumā.

c)

pārskats par pasākumiem, ko mediju pakalpojumu sniedzēji veikuši, lai garantētu individuālu redakcionālu lēmumu neatkarību .

 

4.   Uzraudzīšanu veic vienreiz gadā, un tās rezultātus dara pieejamus atklātībā.

4.   Uzraudzīšanu veic vienreiz gadā, un tās rezultātus dara pieejamus atklātībā.

Pamatojums

Saskaņā ar Komisijas kompetenci tās uzdevumi būtu jākoncentrē uz iekšējā tirgus aspektiem kopumā. Šajā kontekstā svarīgs novērtējuma elements var būt arī valstu tirgu vērā ņemšana.

94. grozījums

28. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Šo regulu piemēro no [ 6  mēneši pēc stāšanās spēkā].

2.   Šo regulu piemēro no [ 20  mēneši pēc stāšanās spēkā].

Bet 7.–12. pantu un 27. pantu piemēro no [3 mēneši pēc stāšanās spēkā] un 19. panta 2. punktu piemēro no [48 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Bet 19. panta 2. punktu piemēro no [48 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Pamatojums

Stāšanās spēkā būtu jāpaildzina, jo vēl ir nepieciešama transponēšana dalībvalstīs.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

pārliecinoši atbalsta centienus aizsargāt mediju brīvību, plurālismu un neatkarību, kā arī žurnālistu drošību, jo tas ir svarīgi, lai saglabātu Eiropas informācijas telpas integritāti un Eiropas demokrātijas darbību nodrošinātu visos līmeņos – reģionālajā, vietējā, valsts un Eiropas līmenī; šajā ziņā norāda uz mērķiem, kas izvirzīti gan Komisijas iniciatīvā par priekšlikumu regulai, ar ko mediju pakalpojumiem izveido vienotu satvaru iekšējā tirgū, gan ar ierosināto regulu saistītajā ieteikumā par iekšējiem aizsardzības pasākumiem redakcionālās neatkarības un īpašumtiesību pārredzamības nodrošināšanai mediju nozarē;

2.

uzskata, ka Eiropā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt izteikti plurālistiskas, ekonomiski dzīvotspējīgas, inovatīvas, neatkarīgas un uzticamas mediju vides, kas spēj aptvert visas sabiedrības grupas; tas ir ļoti svarīgi Eiropas Savienībai un tās demokrātijai, kā arī iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem;

3.

uzsver, ka ir vajadzīgas stingras un saistošas pārredzamības prasības attiecībā uz valsts reklāmas piešķiršanu. Tomēr Komiteja uzskata, ka nosacījums, ka teritoriālās vienība, kurās ir vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, atbrīvo no prasībām, nav piemērojams vairākās mazākās ES dalībvalstīs, tādējādi faktiski rodas nepilnības, kas var apdraudēt pārredzamību. Tādēļ Komiteja aicina ievērojami samazināt šo robežvērtību, t. i., līdz 100 000 iedzīvotāju; turklāt mudina Komisiju apsvērt iedzīvotāju skaita kritēriju saistībā ar minimālās gada izdevumu robežvērtības noteikšanu;

4.

atkārtoti uzsver, ka subsidiaritāte, proporcionalitāte un daudzlīmeņu pārvaldība ir ES darbības un demokrātiskās atbildības pamatprincipi un pamatiezīmes; norāda, ka tāds tiesību akts kā direktīva labāk atspoguļotu šos principus un vienlaikus ļautu sasniegt iniciatīvas mērķus;

5.

uzsver, ka daudzās dalībvalstīs reģioniem ir svarīga nozīme mediju un kultūras nozares regulēšanā un atbalstīšanā, un pauž nožēlu, ka regulas priekšlikumā šī kompetence nav skaidri atzīta;

6.

brīdina, ka pārmērīgs regulējums varētu negatīvi ietekmēt vispāratzītas mediju sistēmas ES dalībvalstīs, kurās ir nodrošināta mediju brīvība un plurālisms; cenšoties uzlabot mediju daudzveidību un neatkarību, iniciatīvai nevajadzētu kaitēt funkcionējošām mediju sistēmām, kas pastāv lielākajā daļā ES dalībvalstu;

7.

šajā ziņā aicina piesardzīgi apieties ar iniciatīvām, kuru mērķis ir saskaņot un centralizēt mediju regulējumu Eiropas līmenī. Tas attiecas gan uz Eiropas kompetenču secību, gan kultūras daudzveidības saglabāšanu Eiropas Savienībā, kā arī uz iespējamo ietekmi uz mediju plurālismu, it īpaši reģionālajā un vietējā līmenī; šāda ietekme varētu rasties, ja tas tiktu aplūkots tikai no iekšējā tirgus perspektīvas;

8.

turklāt šaubās par to, vai mediju sistēmas ir lietderīgi regulēt, pamatojoties uz LESD 114. pantā minēto vienīgo juridisko pamatu iekšējā tirgus kompetencei, ņemot vērā to, ka papildus tirgus dimensijai mediju pakalpojumiem ir svarīga funkcija kultūras nozarē, izglītībā, sociālajā iekļaušanā un vārda brīvības aizsardzībā;

9.

šajā nolūkā aicina skaidri norādīt, ka mediju brīvības un plurālisma aizsardzība ir dalībvalstu pienākums un ka ir jāatzīst, ka šie mērķi ir plašāki nekā tikai iekšējā tirgus darbības veicināšana;

10.

brīdina, ka nevajadzētu ierobežot dalībvalstu spēju piemērot citus vai stingrākus noteikumus tajās jomās, uz kurām attiecas šī regula. Jāsaglabā iespēja ieviest tālejošākus vai detalizētākus noteikumus, lai mediju daudzveidību saglabātu saskaņā ar attiecīgajām dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām – šaubu gadījumā tām jābūt prioritārām salīdzinājumā ar tirgus ekonomikas apsvērumiem;

11.

uzsver, ka uzraudzībai mediju plurālisma aizsardzības jomā ir jāatbilst kompetences struktūrai; ciktāl šī uzraudzība attiecas uz jomām, kas skar ne tikai iekšējo tirgu, tajā ir pienācīgi jāņem vērā dalībvalstu kultūras suverenitāte;

12.

turklāt uzsver, ka Eiropas līmenī nedrīkst pārklāties mediju uzraudzība attiecībā uz mediju plurālisma, tostarp redakcionālās neatkarības, aizsardzību, ka tā vietā efektīvi jāīsteno dalībvalstu pienākums un atbildība garantēt mediju plurālismu un ir jānodrošina, ka tiek ievēroti politiski neietekmētas un neatkarīgas mediju uzraudzības principi;

13.

atzīstot vajadzību pēc ciešākas sadarbības starp mediju regulatīvajām iestādēm, prasa pievērst pienācīgu uzmanību ierosinātās Eiropas Mediju pakalpojumu padomes neatkarībai no politiskās un uzņēmējdarbības ietekmes; turklāt prasa, lai padomes sastāvs atspoguļotu dalībvalstīs pastāvošo regulatīvo struktūru un tradīcijas;

14.

lai tiešsaistes nozarē aizsargātu žurnālistikas un redakcionālo saturu, prasa ieviest ļoti lielām tiešsaistes platformām adresētus konkrētus pienākumus, kas būtu plašāki nekā tikai pamatojuma iesniegšana pirms ierobežojuma noteikšanas;

15.

atkārtoti pauž apņemšanos turpināt centienus, lai aizsargātu demokrātisko noturību, tiesiskumu un pamattiesības, it īpaši ņemot vērā pieaugošos draudus iejaukties Eiropas demokrātiskajā kārtībā, un pārliecinoši atbalsta visus centienus, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu atklātas, godīgas un plurālistiskas politiskās debates.

Briselē, 2023. gada 16. martā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(50)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(50)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(55)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(55)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).